Latvijā
Sabiedrība

Kandidāti uz LTV valdi publisko savas ieceres un plānus0

Foto: LETA/Ieva Čīka

Noslēdzoties konkursa otrajai kārtai uz vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem, uz nākamo kārtu izvirzīti 6 pretendenti.

Konkursa otrās kārtas norises gaitā divi no 11 pretendentiem nolēma neturpināt dalību konkursā, informē NEPLP.

Uz amatiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos kandidē:

Einārs Giels, biznesa konsultants, lektors biznesa augstskolā “Turība”, lektors Latvijas Jūras akadēmijā, AS Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķis;

Eva Juhņēviča – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore, strādājusi Jūrmalas domē kā mārketinga nodaļas vadītāja, SIA “McCANN Rīga” direktore;

Andris Māliņš, MIX Media Group mārketinga un reklāmas direktors, pieredze LTV valdes locekļa un mārketinga direktora amatā;

Gints Miķelsons – biznesa vadības konsultants, SIA GMI projekti īpašnieks, pieredze LTV prokūrista, LTV valdes padomnieka amatā;

Jānis Rušenieks, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras viesdocents, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA ārštata lektors, pieredze režisora, producenta darbā reklāmas sabiedrībā “Labvakar”.

Vikija Valdmane – Rozenberga, LTV pagaidu valdes locekle.

Lēmums par kandidātu apstiprināšanu uz vakantajiem LTV amatiem NEPLP ir jāpieņem ne vēlāk kā līdz 29. martam.

Aģentūra LETA šobrīd publicējusi vairāku kandidātu redzējumu un plānus, nokļūstot Latvijas Televīzijas vadībā.

Giels apsvērtu sabiedrisko mediju apvienošanu

Kļūstot par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju, šī amata kandidāts, Latvijas zāļu ražotāja “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķis Einārs Giels apsvērtu iespēju apvienot sabiedriskos medijus.

Giels aģentūrai LETA sacīja, ka konkursam uz minēto amatu pieteicies, izvērtējot savas zināšanas un pieredzi un uzskatot, ka viņš to var izmantot, uzlabojot sabiedriskā medija darbību.

Giels atteicās izvērsti komentēt savu redzējumu par to, kā būtu jāattīstās LTV, norādot, ka sākotnēji ar savu skatījumu viņš vēlas iepazīstināt LTV kolektīvu.

Taču viņš norādīja, ka šo redzējumu caurauž mērķis par sabiedrisko mediju kā vadošo līderi, no kura būtu iespējams mācīties arī citiem plašsaziņas līdzekļiem.

Giels atklāja, ka viņš ir domājis par iespēju apvienot sabiedriskos medijus. Tāpat Giels norādīja, ka būtu nepieciešams domāt par infrastruktūras optimizāciju, taču par to, kā to darīt, viņš solīja stāstīt vien pēc tam, kad būs sapratis, vai viņa un LTV komandas redzējumi saskan.

Rušenieks gribētu 6-8 gadu laikā LTV padarīt par stabilu un neatkarīgu mediju

Kļūstot par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju, šī amata kandidāts, biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras viesdocents Jānis Rušenieks plāno 6-8 gadu laikā LTV padarīt par stabilu un neatkarīgu mediju.

Rušenieks, kurš kandidē arī uz vakanto LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatu, aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka ar savu pieredzi un zināšanām var dot LTV kolektīvam iespējas turpināt attīstīties, nostiprināt šī medija pozīcijas, kā arī padarīt LTV par ietekmīgāko mediju Latvijā.

Konkursā uz šiem amatiem pieteicies aiz labas gribas, jo viņam esot pārliecība, ka to var paveikt. Rušenieks uzsvēra, ka nopietni ir izanalizējis publiski pieejamo informāciju par LTV notiekošo, izdarot secinājumus.

“Tā mana galvenā vēlme ir nevis tiekties pēc kaut kāda krēsla, amata, bet reāli strādāt ar LTV kolektīvu, lai varam nospraust konkrētus mērķus, kas ir sasniedzami, nospraust laika periodu, kurā tas ir reāli izdarāms, un to arī darīt,” viņš sacīja.

Komentējot darāmos darbus LTV vadītāja amatā, viņš norādīja, ka tie ir 12 vienlaicīgi veicami darbi, pie kuriem jāķeras uzreiz un ar pilnu atdevi, jo LTV darbībai jābūt nepārtrauktai. Tostarp jāapzina noslēgtos līgumus par programmu veidošanu. Viņš norādīja, ka plāno 6-8 gadu laikā LTV padarīt par stabilu un neatkarīgu mediju, pārliecinot valdību, ka LTV piešķirtie līdzekļi tiek lietderīgi iztērēti un ieguldīti attīstībā.

Rušenieks piebilda, ka šajā kontekstā ir būtiski valstiski sakārtot normatīvo bāzi, radot speciālu likumu par to, kā strādā LTV kā medijs, un nodrošinot LTV garantētu, konkrētu budžetu, kas būtu lielāks par “knapināšanās budžetu”. Šim finansējumam jābūt pietiekamam, lai LTV var iziet no reklāmas tirgus.

Rušenieks atzina, ka līdz šim, ņemot vērā budžeta sadales principus, LTV nav spējusi prognozēt attīstību ilgtermiņā, nav domāts arī par tehniskas uzturēšanu, jo saskaņā ar labu praksi uzņēmējdarbībā zināmi līdzekļi ir jānovirza amortizācijas uzskaitījumiem.

“LTV katru reizi, kad tehnika saplīst, jālūdz nauda no valsts, kas nav pareizi,” norādīja Rušenieks, piebilstot, ka ar konkrētu, ikgadēju budžetu LTV iegūtu savu neatkarību, jo sabiedriskam medijam ir jābūt redakcionāli neietekmējamam.

Tāpat, pēc viņa teiktā, starp galvenajiem darāmajiem darbiem ir arī orģinālraidījumu apmēra palielināšana, kuriem atvēlētais raidlaiks ir ievērojami sarucis, kritiskā situācijā ir bērnu un jauniešu raidījumi, sarucis arī mūzikas un kultūras radījumu īpatsvars. Savukārt filmas patlaban veido jau gandrīz 40% no LTV orģinālraidlaika, 20% veido ziņas.

Tāpat Rušenieks uzsvēra, ka LTV saturā būtu jāpalielina radījumu, kas ir paredzēti auditorijas informēšanai, daudzums – LTV jābūt medijam, kas rada nākotni, nevis dzīvo un komentē pagātni. Tam jārunā un jākomentē nākotnes notikumus, kas sekos rīt, parīt, jāanalizē un jāprognozē tos.

Tāpat ir būtiski veidot datubāzes un saglabāt Latvijā fiksētos notikumus, padarot LTV arhīvu pieejamu Latvijas iedzīvotājiem par saprātīgām cenām. “Man kā pasniedzējam, šobrīd lasot lekcijas studentiem, ir grūtības viņiem demonstrēt konkrētu ierakstu fragmentus, jo tie nav pieejami,” viņš secinājis.

Rušenieks atgādināja, ka LTV ir tradīcijām bagāts kolektīvs, kas svin šī medija 65 gadu pastāvēšanas jubileju. LTV joprojām būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotājus un vistiešākajā veidā cenšas saglabāt esošās Latvijas kultūras vērtības, fiksējot sabiedriski svarīgus notikumus ne tikai mūsdienu cilvēkiem, bet arī nākamajām paaudzēm. LTV uzdevums ir audzināt zinošu un izglītotu sabiedrību, uzsvēra Rušenieks.

Miķelsons vēlētos reformēt televīzijas vadības komandu

Uz Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja amatu kandidējošais Gints Miķelsons, stājoties amatā, vēlētos reformēt televīzijas vadības komandu un izstrādāt vidēja termiņa stratēģiju.

“Jānosaka attīstības virzieni, kuriem pretī noteikti jābūt atbilstošam budžetam, tehnoloģijām, cilvēkiem. Tāpat kopā ar pārējiem Latvijas Televīzijas vadītājiem ir svarīgi veikt organizācijas korporatīvās pārvaldes restartu, sākot no padomes un beidzot ar zemākā ranga vadītājiem,” aģentūrai LETA sacīja Miķelsons.

Viņš norādīja, ka izlēmis kandidēt uz attiecīgo amatu, jo viņam ir atbilstoša izglītība vadības zinībās, kā arī iegūta pieredze vadošos amatos, ilgus gadus strādājot “Lattelecom”. Tāpat Miķelsons minēja, ka viņam ir izpratne par mediju pārvaldību un pārmaiņu vadību. “Kopumā man ir gan vadītāja spējas, gan enerģija Latvijas Televīzijas turpmākai attīstībai, tāpēc arī pieteicos konkursā,” sacīja Miķelsons.

Patlaban Miķelsons vada sabiedrisko organizāciju “Ilgtspējīgas būvniecības padome”, taču norādīja, ka gadījumā, ja tiks iecelts Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja amatā, abus šos pienākumus savienot nevarēs.

LA.lv