Mobilā versija
-1.4°C
Alma, Annemarija
Piektdiena, 24. februāris, 2017
27. novembris, 2014
Drukāt

Kaņepes audzētājiem nav kur pārstrādāt

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

Kaņepju sēklas

Kaņepju audzētāju lielākā problēma ir pārstrādes trūkums, kā arī nepietiekami zinātniski pētījumi par kaņepju nozīmi vides attīstībā, trešdien Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju biedrības konferencē atzina asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis.

“Kaņepes tiek audzētas vairāk nekā 300 hektāru platībā, un katru gadu hektāru skaits pamazām pieaug. Nozare joprojām ir perspektīva, jo kaņepju pielietojums ir, sākot no pārtikas un beidzot ar māju būvniecību. Tomēr attīstību bremzē tas, ka joprojām nav izdevies uzbūvēt pārstrādes rūpnīcu Talsos. Kamēr nav pārstrādes, kaņepju audzēšana neatmaksājas. To darīt jēga ir tikai tad, ja ir iespēja eksportēt produkciju ar pievienoto vērtību, nevis izejmateriālu,” atzina Vilnītis.

Viņš sacīja, ka Talsu rūpnīcas būvniecība ir apstājusies saistībā ar finansējuma trūkumu, jo nav izdevies piesaistīt bankas vai ES līdzekļus. “Nākamgad plānojam ar šo fondu atbalstu vai nu pabeigt Talsu rūpnīcu, vai arī sākt jaunas rūpnīcas būvniecību,” sacīja Vilnītis.

Tāpat biedrības vadītājs atzina, ka nav izdevies panākt atbalstu nozarei no ES tā dēvētās zaļināšanas programmas. “Iespējams, tā ir biedrības vaina, ka nav pietiekami daudz zinātnisku pētījumu, kas pierāda oglekļa dioksīda absorbcijas īpatsvaru. Kaņepes absorbē CO2 četras reizes vairāk nekā mežs, bet mums nav pietiekamu pētījumu, lai to pierādītu. Tādēļ arī Briselē neizdevās panākt zaļināšanas maksājumu nozarei, lai gan ZM mūsu nostāju ir atbalstījusi,” atzina Vilnītis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kaņepju audzētājiem joprojām ir pie­ejams vienotas platības maksājums, kā arī no 2015. gada būs atbalsta maksājums par sertificētas sēklas 
iesēšanu – 18 eiro par 
hektāru.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+