Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. aprīlis, 2014
Drukāt

Latvijas zinātnieki no kaņepēm rada jaunus tehniskos audumus (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

No kaņepju šķiedrām gatavotus materiālus jau šobrīd pasaulē plaši izmanto autorūpniecībā, celtniecībā, mēbeļu un kompozītmateriālu ražošanā. Turklāt Eiropas Savienības vadlīnijas nosaka – no 2015. gada autorūpniecībā maksimāli jāizmanto dabiski materiāli, kas nozīmē, ka kaņepju pielietojums būtiski pieaugs. Vai šim mērķim ir noderīgas arī Latvijā audzētās kaņepes – to centās noskaidrot Latvijas zinātnieki.

Aptuveni četrus gadus šo apjomīgo pētījumu veica Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts un Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Bioloģijas institūtu, kā arī ar Latgales Lauksaimniecības zinātnes centru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Zinatne01_TS“Šķiet, esam vienīgie zinātnieki pasaulē, kuri veikuši tik kompleksu pētījumu, sākot no lauksaimnieciskā aspekta – kā pareizi audzēt kaņepes, lai iegūtu maksimāli labu šķiedru – līdz produkcijas izgatavošanai,” stāsta Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks, habilitētais inženierzinātņu doktors, šā projekta vadītājs Guntis Strazds (attēlā). Un tūdaļ piebilst, ka Eiropas Savienībā drīkst audzēt tikai tā saucamās sējas kaņepes, kas iekļautas Eiropas katalogā. Latvijā audzētajām kaņepju šķirnēm narkotiskā ietekme ir ļoti niecīga – tetrahidrokanabiola saturs ir tikai no 0,01 līdz 0,03%, bet tās šķirnes, kam izteikti piemīt kanabinoīdās īpašības, Latvijā nemaz nevar izaudzēt, jo tām vajadzīgi īpaši siltuma apstākļi.

Sevišķu vērību zinātnieki veltīja Latvijā radītajai kaņepju šķirnei “Pūriņi”, jo no šīm kaņepēm iegūst visaugstāko “riekstiņu” (sēklu) ražu. Ļoti labas ir arī “Pūriņu” eļļas īpašības, tāpēc nākotnē to varētu veiksmīgi izmantot gan pārtikas rūpniecībā, gan medicīnā.

“Latvijas genotipa “Pūriņi” šķiedru ķīmiskais sastāvs, fizikālās un mehāniskās īpašības ļauj šo šķirni uzskatīt par pamatu jaunas industriālas Latvijas šķirnes izveidei. Ir arī citas Latvijā audzētas perspektīvas kaņepju šķirnes, piemēram, “Bialobrzeskie”, “USO – 31”, “Futura 75”, “Santhica 27″, kuras vajadzētu attīstīt un turpināt pētīt,” uzsver Guntis Strazds. Analizējot kaņepāju šķiedru mehāniskās īpašības, pētnieki secināja, ka vislabāko materiālu iegūst, ja šo augu novāc agrā ziedēšanas laikā augusta vidū vai otrajā pusē.

Atdalīto kaņepju koksni, ko dēvē par spaļiem, jau šobrīd Latvijā izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pievienojot betona masai, ko galvenokārt izmanto māju pamatu liešanai un sienu plātnēs. Bet, lai nodrošinātu pietiekamu materiāla spiedes izturību, spaļu daudzums betonā nedrīkst pārsniegt 30% un vairāk kā viena stāva namu no kaņepju spaļu betona būvēt nav ieteicams. Lai plātnes būtu vieglas un pieaugtu to triecienizturība, betona sienu plātnēs un arī saplāksnī var iestrādāt armatūras audumus, gatavotus no kaņepju vai hibrīddzijas, stāsta zinātnieks. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieki radījuši vairākus pilnīgi jaunus tehniskos audumus. Jaunākie no tiem ir armatūras audums, darināts no tīras kaņepju šķiedras, un hibrīdaudums no kaņepju dzijas un kaņepju un stikla šķiedras hibrīddzijas. Nekur citur pasaulē zinātniekiem nav izdevies radīt tādu materiālu kā pēdējais.

“Ja audumu izgatavo tikai no kaņepju šķiedras, tā elastība šķēru un audu virzienā būtiski atšķiras. Ja kaņepju pavedienu sagrodo ar stikla šķiedras pavedienu un ieauž audumā, tad hibrīdauduma elastība abos virzienos kļūst praktiski vienāda. Tas ir ļoti svarīgi, ja šo materiālu vēlas izmantot, piemēram, autorūpniecībā,” stāsta Guntis Strazds. Tādi auto ražotāji kā “Mercedes, “BMW”, “Volkswagen”, “Volvo” u. c. jau šobrīd diezgan plaši izmanto kaņepju vai citu lūksnes šķiedru tehniskos audumus. Vienai automašīnai vajag 15 līdz 30 kilogramus šā materiāla. Tas nozīmē, ka Latvijas kaņepes nākotnē varētu kļūt par vērtīgu eksporta preci. Patlaban gan zemnieki kaņepes mūsu valstī audzē maz. Pagājušajā gadā Latvijā zaļoja tikai aptuveni 200 ha šā auga.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. kur nopirkt šo materiālu,vajag pārvilkt radioaparātu ,t.29515249

  2. Iedvesmojoši.

  3. Ja būtu rentabli, tad audzētu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+