Foto – Ilva Misiņa

Kaņepes silda ēku Krāslavā
 0

Pilotprojekts ēkas siltināšanai Krāslavā ar kaņepju spaļu un ekovates maisījumu, sauktu par kanaizolu, noslēdzies ar ļoti labiem enerģijas ietaupīšanas rezultātiem. Pagājušā gada rudenī Krāslavā ar siltumizolācijas materiālu no kaņepēm tika nosiltināta sociālā dienesta ēka.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Patlaban ir izvērtēta ekonomiskā efektivitāte un projekta koordinatore Laila Vilmane to vērtē atzinīgi: “Apkures sezona ir beigusies, un esam salīdzinājuši enerģijas ietaupījumu. Iegūtie rezultāti pārsniedz pat prognozes. Piemēram, ietaupījums laikā no decembra līdz aprīlim bija 37,3%, bet janvārī un martā pārsniedza 45%. Tas salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures periodu ir ļoti ievērojams ietaupījums, kas ļauj atzinīgi novērtēt arī paveikto darbu.”

Baltijas jūras reģiona programmas projekts “Enerģijas alternatīvas – ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas kā iespēja reģionālajai attīstībai”/PEA krāslaviešiem bija neparasts izaicinājums – jaunas, nekur iepriekš neizmantotas tehnoloģijas pielietošana ēku siltumizolācijā. Tādēļ vispirms pēc Krāslavas novada pašvaldības pasūtījuma kaņepju izmantošanas iespējas, materiāla īpašību salīdzinājumu ar citiem, jau praksē zināmajiem, kā arī zinātnisko izpēti kopumā veica Viļņas Tehniskās universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un firmas “Farels Solutions” speciālisti. Rezultātā ir radīts kaņepju spaļu un ekovates maisījums, sertificēts ar nosaukumu kanaizols. Tas tika iestrādāts ap ēkas ārsienām un sociālā centra telpās, kur parasti temperatūra ziemā nepārsniedza plus 14 grādus. Pēc siltināšanas ar kaņepēm termometrs rādīja gandrīz divreiz vairāk un dažkārt vajadzējis atvērt pat logus.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Projekta īstenošanai izejvielu nodrošināja kaņepju audzētājs Sergejs Zakrevskis. Līdz šim viņš kaņepes siltumizolācijas materiālu ražošanai realizējis Lielbritānijā, Francijā, Igaunijā un Polijā, bet par šo ekoloģisko būvmateriālu ēku siltināšanai patlaban ļoti ieinteresēta ir Lietuva, kur kaņepes aizliegts audzēt ar likumu.

 

Sociālā centra ēkas siltināšanas darbu kopējās izmaksas ir vairāk nekā 57 tūkstoši latu, no kuriem 85% nodrošināja Eiropas Savienība Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, bet 15% – Krāslavas pašvaldība.

Tuvākajā nākotnē Krāslavas pašvaldība kopīgi ar partneri RTU plāno izstrādāt ilgtspējīgu novada enerģētikas stratēģiju līdz 2020. gadam, akcentējot arī saules enerģijas izmantošanas iespēju.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.