Kaņepju audzēšana un pārstrāde Francijā 0
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Krāslavas nodaļa sadarbībā ar Francijas vēstniecību un Francijas zemkopības ministriju rīkoja mācību braucienu, kur latviešus sagaidīja Francijas kaņepju audzētāju asociācijas izpilddirektors Silvestrs Bertučelli.
Tika piedāvāta plaša programma, kas aptvēra kaņepju sēklaudzēšanu, selekciju, šķiedras kaņepju audzēšanu, spaļu izmantošanu celtniecībā, šķiedras izmantošanu plastikātu ražošanā u. c.
Apskatījām gan laukus, gan sēklu sagatavošanas staciju, pārliecinājāmies, ka Francijā saimniecības nav lielas, bet labi organizētas. Faktiski katra saimniecība ir vairāku kooperatīvu biedrs, kooperatīvi sadalīti pa nozarēm, piemēram, kaņepju, dārzeņu, kartupeļu, graudaugu audzētāju, tehnikas. Visa produkcijas realizācija notiek ar kooperatīvu starpniecību. Nav iedomājama tāda situācija kā Latvijā, ka kooperatīvs noslēdzis līgumu par produkcijas realizēšanu, bet, tiklīdz kāda firma zemniekam piesola pāris santīmu augstāku cenu, līgumi tiek lauzti. Ja tā notiktu Francijā, šis zemnieks tiktu izslēgts no kooperatīva, savu produkciju viņš vairs ar kooperatīva starpniecību pārdot nevarētu.
Kaņepju sēklaudzēšanas bizness
Kādreiz bija doma organizēt šķirnes sēklu audzēšanu Latvijā. Bet, iepazīstoties ar šo procesu Francijā, kļuva skaidrs – tas ir diezgan sarežģīts un dārgs pasākums. Būtībā šķirnes sēklu ražošana uztur kooperāciju Francijā, kas ir pamatienākumu avots kooperācijas darbībai, jo tiek iekasēta nauda no pārdotās sēklas. Ja sēklu pārdod par 3 eiro/kg uz āru, tad pa vienam eiro saņem audzētājs, federācija, sēklas sagatavotājs, kas sēklu kaltē, attīra, kondicionē, pārbauda dīgtspēju un fasē. Savukārt katrs no šā saņemtā eiro 25% maksā kaņepju audzētāju asociācijai. Kopumā no 3 eiro asociācija saņem 0,75 eiro. Ja gadā vidēji saražo 420 t kaņepju sēklas, tad 300 000 eiro saņem kaņepju audzētāju asociācija savas darbības uzturēšanai. 100 000 eiro asociācija atdod tehniskajam institūtam, kas nodarbojas ar kaņepju selekciju. Institūts no valsts vēl piesaista 190 000 eiro; tātad kaņepju audzēšanas izpētei gadā sanāk 290 000 eiro. Pārējie 200 000 eiro ir kaņepju nozares popularizēšanai un izpilddirektora apmaksai, lai viņš varētu pārstāvēt savu nozari Briselē, kā arī starptautiskajās organizācijās.
Kooperatīvu sistēma
Francijā kooperatīvi juridiskajā ziņā atšķiras no mūsējiem. Piemēram, ja kādu kooperatīvu likvidē, tā mantu nedrīkst sadalīt starp kooperatīva biedriem vai iztirgot, biedri ar esošo mantu iestājas citā kooperatīvā. Braucējiem bija iespēja iepazīties ar tehnikas kooperatīvu. Kooperatīvā sapulcējas 30 dalībnieku, pērk tehniku, izmanto to pēc iepriekš sastādīta grafika. Kooperatīvs algo divus trīs darbiniekus, kuri tehniku pieskata, nodrošina tās lietošanas grafiku un izmantošanu.
Kooperatīva biedri maksā par tehnikas izmantošanu. Gada beigās sanāk valde vai biedri, kopsapulce, kas lemj, kā peļņu izmantot tālākai attīstībai. Visa pamatā ir rūpīgs ekonomiskais aprēķins. Tradīcijas kooperācijai ir stipras, un galvenais – bankas uzticas kooperatīviem. Kredītu galvotāji ir kooperatīva biedri ar savu mantu.
Kaņepju pārstrāde
Tā kā Eiropā ir labas graudaugu un rapšu cenas, kaņepju platības iet mazumā. Zemnieki paši izvēlas, ko audzēt.
Tomēr aplēses liecina – kaņepju sējumu platības šogad varētu pat palielināties. Pārstrādes uzņēmumi zemniekam par tonnu kaņepju stiebru maksā 200 eiro. Pārsvarā zemnieki paši ir pārstrādes uzņēmumu līdzīpašnieki. Kādas plastikāta rūpnīcas īpašnieks izdomājis interesantu lietu: lai viņa produkcijai būtu labāks noiets, tai pievienot kaņepju šķiedru.
Tika finansēta kaņepju rūpnīcas būve, kur piedalījās arī zemnieki, nodibinot kooperatīvu. Tagad, kad jau vairākus gadus rūpnīcas darbība bijusi veiksmīga, investors pārdevis savu daļu zemniekiem, jo ir pārliecināts, ka produkcija ir garantēta.
Ieskats Francijas kaņepju nozarē
Sākotnēji kaņepes Francijā sētas, lai uzlabotu augsnes auglību. Vidēji zemnieku saimniecībās kaņepes aizņem 15% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tās uzskata par lielisku augu sekas augu, kas mazinātu augšņu degradāciju. Puse no Eiropas Savienības (ES) kaņepju platībām atrodas Francijā. ES kopumā 2010. gadā bija 22 000 ha kaņepju, Francijā – 10 000 ha. 2011. gadā – 6000 ha. Kaņepju platības pasaulē samazinās augsto graudu cenu dēļ.
Francijā galvenokārt audzē septiņas kaņepju šķirnes: ‘USO 31’; ‘Férimon 12’; ‘Fedora 17’; ‘Felina 32’; ‘Santhica 27’; ‘Epsilon 68’ un ‘Futura 75’. Francijas ziemeļos parasti sēj ‘USO 31’ un ‘Férimon 12’, savukārt dienvidos – ‘Futura 75’ un tās šķirnes, kurām garāks veģetācijas periods.
Kaņepju vākšana
Sēklai. Pļauj ar graudu kombainu – 1 m augstumā nokuļ kaņepju galotnes. Sēklas kuļ zaļas, to mitrums ir 27%, tāpēc tajā pašā dienā jāsāk sēklu žāvēšana. Nokultie salmi tiek sasmalcināti un izpūsti uz lauka. Nenokultos salmus nopļauj, žāvē 2–10 dienas un presē ar rituļu vai lielo ķīpu presi. No transportēšanas viedokļa visizdevīgāk gatavot ķīpas.
Salmiņi šķiedrai. Pļauj ar pīķu tipa pļaujmašīnām. Ritošās daļas elementi ir maksimāli jāaizsargā no kaņepju uztīšanās. Var pļaut ar lopbarības sagatavošanas traktortehniku, kas aprīkota ar kukurūzas pļāvējiem. Lai pļautu ar kukurūzai paredzēto, pļaušanas iekārtām uz pusi ir jāsamazina hedera griešanās ātrums. Jāsamazina arī smalcinātājtrumuļa apgriezieni. Smalcinātājtrumulī jāatstāj trīs četras nažu rindas, tad kaņepju salmi tiks sagriezti 40–50 cm gari. Pļaujot salmus, izklāj vālā un 5–7 dienas žāvē.
LLKC Krāslavas nodaļas vadītājs Ivars Geiba Latvijas kaņepju audzētājiem, kuriem nav kaņepju pļaušanai paredzētas iekārtas, iesaka: vajadzētu apzināt kaimiņsaimniecības, kam pieder lopbarības sagatavošanas traktortehnika, un vienoties par pakalpojuma izmantošanu.
Šī traktortehnika kaņepju pļaušanas laikā netiek intensīvi noslogota, jo zāles barības sagatavošana jau beigusies, bet kukurūzas pļaušana vēl nav sākusies.
Sēklu pārstrāde
Kaņepes kuļ zaļas, kad sēklas satur 27% mitruma. Pēc iespējas ātrāk tās jākaltē, lai sēkla nesakarstu – 12 stundas 38 0C temperatūrā –, un pēc tam žāvē, līdz sasniedz 8% mitruma. Sēklu kooperatīvs pamatā nodrošina visu ievākto sēklu žāvēšanu, bet esot arī saimniecības, kas dara to pašas. Ar katru zemnieku tiek saskaņota kulšanas diena. Kaņepes kuļ no rīta, pa dienu aizved uz sēklu pārstrādes punktu un naktī žāvē.
Pēc žāvēšanas sēklas attīra no rupjajiem un smalkajiem piemaisījumiem. Pēc tam tās nonāk speciālā iekārtā, kurā sēklas tiek attīrītas no piemaisījumiem un nekvalitatīvajiem sēklas graudiņiem pēc blīvuma masas. Pēc attīrīšanas sēklu paraugus nosūta uz laboratoriju, kur pārbauda visus nosacījumus, lai varētu saņemt sēklas sertifikātu. Kad sēkla ir pārbaudīta un tā atbilst visiem standartiem, to apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli, lai uzglabāšanas periodā nebojātos, un automātiski tā tiek safasēta 25 kg papīra maisos un uzglabāta aukstuma kamerā.
Ivars Geiba teic – ņemot vērā iespaidīgo kaņepju sēklu sagatavošanas procesu, Latvijā šobrīd par kaņepju sēklkopību ir pāragri runāt. Lai turpmāk kaņepju sēkla būtu pieejama arī Latvijas tirgū, Latvijas Industriālo kaņepju asociācijai ir jāslēdz sadarbības līgumi ar Francijas kaņepju sēklu audzētāju kooperatīvu (CCPSC) par sēklu tirdzniecību Baltijas valstīs.
Latvijas zemniekiem (vai viņu pārstāvjiem) ir jāievada sarunas ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kompozītmateriālu un konstrukciju ražošanu no kaņepju šķiedras un koka zāģskaidām, par savas rūpnīcas filiāles atvēršanu Latvijā. Ja tas izdotos, būtu pamats ierīkot šķiedras pirmapstrādes rūpnīcu. Paredzams, ka Latvijā šā gada oktobrī ieradīsies Francijas kaņepju nozares pārstāvji.
Raksts publicēts žurnālā “Agro tops”.
