Šo Ruiša pūķgalvi, vasarai ejot uz otru pusi, izstādīs Kangaru kalnos.
Šo Ruiša pūķgalvi, vasarai ejot uz otru pusi, izstādīs Kangaru kalnos.
Foto – Gundega Skagale

Kangaru kalnos atgriezusies Ruiša pūķgalve 0

Latvijai pēc diviem gadiem jāsniedz Briselē ziņojums par tā saucamās Biotopu direktīvas (92/43/EEK) sugām. No Latvijā sastopamajām augu sugām šīs direktīvas II un V pielikumā ir ierakstītas 24, tostarp četras sūnu sugas, informē Latvijas Dabas fonda botāniķe Valda Baroniņa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Tā kā par šo sugu izplatību un atradņu reģistrēšanu nav speciāla projekta, tad dati ziņojumam galvenokārt tiek iegūti no dažādiem dabas aizsardzības plāniem, jaunizveidotajiem mikroliegumiem, atsevišķiem nelieliem pētījumiem. Tas ir nepietiekami, tāpēc dabas draugus aicina aktīvi reģistrēt dabas novērojumu portālā dabasdati.lv Biotopu direktīvas pielikumos iekļautās biežāk sastopamās augu sugas un, protams, arī retās, ja izdodas tādas atrast. “Tas nepieciešams ne tikai ziņojuma sagatavošanai, bet, protams, arī mums pašiem, jo gandrīz visas šīs sugas ir arī Latvijā īpaši aizsargājamas,” skaidro V. Baroniņa.

Meklējiet meža silpurenes un dzeltenās dzegužkurpītes

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrajā pielikumā ir iekļautas Eiropā retas un apdraudētas sugas, kuru aizsardzībai nepieciešams veidot pat īpaši aizsargājamas teritorijas, bet V pielikumā iekļautas ierobežoti izmantojamās sugas, kuru saglabāšanai un aizsardzībai pievēršama uzmanība.

Tā, piemēram, koša un labi atpazīstama ir meža silpurene. Šopavasar šai sugai ir 13 ziņojumi, bet pa visiem gadiem kopā ap 70, teic botāniķe. Sastopama sausos priežu mežos, mežu celiņu malās. Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža, tāpēc Austrumlatvijā šī suga sastopama biežāk, bet Rietumlatvijā ļoti reti. “Nozīmīgs ir katrs ziņojums, bet jo īpaši interesanti – no Kurzemes puses. Noteikti nevajadzētu sajaukt ar pļavas silpureni, kurai ziedi noliekti lejup un lapas atšķirīgas,” precizē V. Baroniņa.

Droši vien vienaldzīgi neviens nevarēs paiet garām arī dzeltenajai dzegužkurpītei. Izrādās, jaunas, līdz šim nezināmas perspektīvas atradnes ir potenciālie mikroliegumi. Reģistrējot atradni, noteikti jānorāda, vai atrasts viens vai pāris eksemplāru, vai arī augs veido lielāku audzi, ja iespējams – jāsaskaita.

Latgalē noteikti spilvainais ancītis nav rets augs, kamēr Kurzemē ir zināmas tikai dažas šī auga atradnes. Dzeltenā akmeņlauzīte, par spīti savam nosaukumam, aug tikai pārejas purvos un avoksnājos. Neziedošā veidā gandrīz nepamanāma, zied uz vasaras beigām – augustā, septembra sākumā.