Publicitātes foto

Kannu laureāti Riga IFF programmā 0

Šī rudens bagātīgo kino ražu turpina Rīgas Starptautiskais kino festivāls, par oficiālo mājvietu izvēloties “Splendid Palace” zāles un piedāvājot deviņas programmas, kurās apvienotas gandrīz simt filmas. Četras no tām ir teju obligātā skatāmviela.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiks no 15.līdz 25.oktobrim kinoteātros “Splendid Palace” un “Kino Bize”, vairāk informācijas, filmu apraksti un seansi – www.rigaiff.lv.

Pieaugšanas stāsts

Larss fon Trīrs nav vienīgais Trīrs, kuram vērts pievērst uzmanību kino pasaulē. Norvēģis Joahims, kurš slavu iemantoja kā skeitborda video autors, savu trešo pilnmetrāžas un pirmo angliski runājošo filmu “Skaļāk par sprādzieniem” izveidojis tik pārdomāti, ka to iekļāva Kannu kinofestivāla konkursa programmā, kā arī izrādīja Toronto, savukārt publicitāti iemantoja, pateicoties aktiersastāvam: “Oskara” nominanti Džese Aizenbergs un Deivids Strethērns, veterāns Gabriels Bērnss un franču kino nu jau leģenda Izabella Ipēra. Tieši viņai uzticēta kara fotogrāfes loma, un tieši viņas ģimene – vīrs un divi dēli – pēc Izabellas nāves mēģina sakārtot plašo arhīvu, kurā atrastie materiāli rosina uz arī ne pārāk patīkamām pārdomām. Šī filma kopā ar divām citām iekļauta jauniešu filmu programmā “Jauniešu lietas” un cīnīsies par balvu, ko piešķirs jauniešu žūrija no Latvijas, tā norādot, ka problēmas, kas tiek risinātas uz lielā ekrāna, ir aktuālas arī ekrāna šajā pusē, jo īpaši – pieaugšanas laikā. 23. X plkst. 21.30, 25. X plkst. 18.30

CITI ŠOBRĪD LASA

Ingrīdai Bergmanei – 100

Dokumentālās filmas par kinoindustrijas personībām bieži vien ir pēc vienas šnites veidotas, taču Stīgs Bjerkmans gājis citu ceļu un ar savas galvenās varones Ingrīdas Bergmanes ģimenes laipnu atļauju secīgā stāstā salicis viņas pašas rūpīgi veidoto arhīvu, tā izveidojot filmu, ko šogad, godinot aktrises 100. dzimšanas dienu, izrādīja Kannu kinofestivālā un kas arī ieguva žūrijas balvu par aizkustinošo vēstījumu. “Es esmu Ingrīda” atklāj Bergmanes dzīvi un karjeru, kurā bija vieta gan panākumiem, gan kritumiem, gan dēkām, gan lielai laimei, un aizkadra tekstu lasa šobrīd “karstākā” zviedru aktrise Holivudā Alīsija Vikandere (“Vīrs no U.N.C.L.E.”), tā, iespējams, pārņemot veiksmes stafeti no savas slavenās tautietes. Bergmanes vieta Holivudas un arī Eiropas kino nav apstrīdama – trīs “Oskari” runā paši par sevi –, taču daudz mazāk zināmas ir viņas kā mātes un sievas loma, ko kamerai atklāj viņas četri bērni – arī Izabella Roselīni. 25. X plkst. 17.00

Savukārt Ingrīdas Bergmanes lielā veiksme – filma “Intermeco”, kas tapusi 1936. gadā, – skatāma iepriekšējā seansā un arī vienu vienīgu reizi. Šī nu jau klasiskā melodrāma ar Zviedrijas tā brīža teātra pasaules slavenību numur viens Gestu Ekmanu ir stāsts par pasaulslavenu vijolnieku, kurš iemīlas meitas klavierskolotājā, bija Bergmanes biļete uz Holivudu. Kā vēsta leģenda, noskatījies “Intermeco”, viens no tā brīža ietekmīgākajiem producentiem Deivids O. Selzniks piedāvājis viņai parakstīt septiņu gadu līgumu, kas gandrīz automātiski nozīmēja – jauna zvaigzne ir dzimusi. 1939. gadā arī Holivudā tapa “Intermeco” – arī tajā Anitas lomu izdzīvo Bergmane, bet tas jau ir cits stāsts. 25. X plkst. 15.00

Ambiciozs un jau godalgots grieķis

Jorgs Lantimoss pirms dažiem gadiem kļuva par vērā ņemama skandāla izraisītāju – viņa filma “Acuzobs” (2009., demonstrēta arī “Arsenālā”) lika viebties, nepatikā novērsties un kūļājās uz melēs ikvienam, kam bija pieticis drosmes to noskatīties. Par saviem pūliņiem tobrīd 34 gadus vecais režisors pievērsa arī Amerikas Kinoakadēmijas biedru uzmanību, jo “Acuzobs” kā labākā filma ārzemju valodā bija nominēta “Oskaram”, tā papildinot triumfa virkni, ko aizsāka Kannu kinofestivāla balvas. Viņa jaunākā filma “Omārs” salīdzinājumā ar “Acuzobu” ir krietni rāmāka, taču dēvēt to par ierastu pieredzi vai mainstream formātu būtu galīgi aplam, kaut arī “Omārā” galvenās lomas atveido aktieri ar stabilu vietu Holivudā – Kolins Farels un Reičela Vaisa, šā brīža modīgākā francūziete starptautiskajā kino arēnā Lea Seidū – novembra sākumā viņa pārvērtīsies par Džeimsa Bonda meiteni slavenās franšīzes jaunākajā sērijā “007: Spektrs” –, divi labi raksturlomu spēlētāji Džons K. Reilijs un Tobijs Džons un angliete Olīvija Kolmane. Darbības vieta – netāla nākotne, vientuļnieku liktenis ir izlemts – no ārpasaules noslēgtā viesnīcā viņiem 45 dienu laikā jāatrod pāris, citādi viņi tiks pārvērsti par pašu izvēlētiem dzīvniekiem. Tur dodas arī Deivids, taču, sapratis, ka viņu šādā režīmā sagaida droša nāve, vīrietis aizbēg un pievienojas mežā mītošajai vientuļnieku kopienai, kur valda savi, ne mazāk drastiski noteikumi. Arī “Omārs” izrādīts Kannās, turklāt konkursa programmā, un režisora rokās nonāca žūrijas balva. Komiski sirreālajai lentei, kurā Lantimoss noliec galvu Bunjuela un Borhesa priekšā, iespējams, pienāktos šī kino gada vissavdabīgākās kino pieredzes gods.

Reklāma
Reklāma

22. X plkst. 17.00, 25. X plkst. 21.30

Vīri un auni

Kadrs no islandiešu režisora Grimura Hakonarsona drāmas “Auni” (2015, Islande/Dānija).
Publicitātes foto

Lai iekļūtu šogad iedibinātajā “Riga IFF” konkursa programmā, filmām jāatbilst vairākiem priekšnosacījumiem, un Islandes un Dānijas kopražojuma filma “Auni” to spējusi. Brāļi Gumi un Kidi jau kopš bērna kājas rūpējas par aitām, un viņu ganāmpulki ir Islandes labāko vidū. Taču pēc kādas izstādes atklājas, ka ielejā, iespējams, ievazāta neārstējama sērga, un tas nozīmē, ka visas sproggalves jāsūta nāvē, bet to saimnieki vismaz dažus gadus izkritīs no aprites un, kas zina, varbūt pat nespēs atgūties no šāda pavērsiena savā privātajā biznesā. Kopīgā nelaime beidzot liek sarunāties abiem brāļiem Gumi un Kidi, kuri to nav darījuši vismaz četrdesmit gadus, un režisors Grimurs Hakonarsons, kurš labi zināms dokumentālajā kino, ar sirsnīgu aizrautību seko brāļu jokaino attiecību attīstībai. Traģikomiskās situācijas bija viens no iemesliem, kāpēc filma tika iekļauta šī gada Kannu “Un Certain regain” programmā, kas izsenis lepojas ar festivāla oriģinālāko darbu izlasi, un ziemeļniekiem tik piestāvošā askēze jebkurās tās izpausmes formās ir “Aunu” lielais trumpis.

20. X plkst. 21.30 un 23. X plkst. 19.19