Kanoni un stili ir pagātne 0
Autori: LINDA KRŪMIŅA, “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2014” kuratore, MIĶELIS PUTRĀMS, “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2014” kurators, nacionālās žūrijas priekšsēdētājs
Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie darbi demonstrē krāšņu buķeti ar daudzveidīgas arhitektūras izpausmēm. Jaunbūve vai pārbūve, interjers vai pilsētvides labiekārtošana, vai pat aktivitātes, kas nav tieši saistītas ar būvniecību, – ikviens šāds darbs var būt nepārvērtējams arhitektūras kvalitātes veidošanā.
Tieši cilvēku aktīvā līdzdalība savas dzīves telpas un procesu organizēšanā ir reizē gan patīkams pārsteigums, gan likumsakarība. Augot sabiedrības izpratnei, palielinās arī atbildība. Aizvien vairāk cilvēku jūtas ne vien kā pasīvi arhitektūras patērētāji, bet aktīvi tās pasūtītāji un vēlas dot ieguldījumu savā apkārtējā vidē.
Gada balvai pieteiktie darbi nāk no visas Latvijas, un tie visi tika vērtēti pēc vienas mērauklas. Šķietami neiespējamo objektīvas vērtēšanas procesu ievērojami atviegloja un strukturēja pagājušā gada konkursa nacionālās žūrijas formulētie vērtēšanas kritēriji. Otrs priekšnoteikums daudz izsvērtākai un pamatīgākai vērtēšanai bija šā gada konkursa nolikumā pirmo reizi ietvertā prasība visus pusfinālam tālāk virzītos objektus apmeklēt klātienē.
Latvijā jau tradicionāli izveidojusies plaša spektra kompetence vēsturiskā mantojuma pārbūvē un restaurācijā. Arī šogad lielākā daļa pieteikto darbu bija tieši pārbūves vai restaurācijas, un starp tiem – ne viens vien izcils piemērs gan atsevišķu celtņu, gan plašākā apdzīvotu vietu atjaunotnes mērogā. Tiesa, vairāki darbi rādīja arī to, kā būves autentiskums var tikt iznīcināts un vēsturiskās pievilcības klišejas ekspluatētas jaunās formās un materiālos. Tieši tādu darbu novērtēšanā neatsverams bija žūrijas klātienes apmeklējums, jo tikai tā var sajust mājas patieso smaržu un materiālu autentiskumu. Māka un vēlme saglabāt vēstures mantojumu, pieņemot atbildīgus lēmumus par ilgtspējīgām vērtībām, būtu jāliek arī mūsu nākotnes jaunbūvju pamatos.
Pavisam citā kvalitātes laukā Latvijas arhitektūru šogad paceļ vairāki lietpratīgi urbānisma paraugi. Urbānās domāšanas izpausmes – gan tādas, kas materializētas fiziski, gan veidotas kā nemateriāli informācijas nesēji, – liecina par Latvijas arhitektūras briedumu un liek cerīgi domāt, ka tā nav tikai nejauša šā brīža īpatnība. Pilsētvides kvalitātes uzlabošanai ne vienmēr nepieciešami milzīgi ieguldījumi. Tieši vienkārši un asprātīgi arhitektūras risinājumi, kas balstīti lietotāju vajadzību izzināšanā un kas iejūtīgi izmanto pilsētas potenciālu, var būt pārsteidzoši iedarbīgi.
Divi spilgti pilsētvides ilgtermiņa plānošanas un pilsētas skaidras vīzijas realizēšanas piemēri meklējami tieši reģionos – papīrfabrikas ciemata kultūrvēstures tūrisma takas izveide Līgatnē un ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā. Kuldīgas gadījumā vēsturiskās pilsētvides izjūtas restaurēšana, samērīgi sabalansējot ielu agrākos izveides principus un elementus ar vides pieejamības prasībām un elementāru satiksmes drošību, liek raudzīties uz šo projektu kā unikālu procesu visas Latvijas kontekstā. Līgatnē fascinē objekta risinājuma kompleksā pieeja, ko lielā mērā izdevies realizēt, transformējot aizmirstu 19. gadsimta ražošanas utopiju pievilcīgā tūrisma objektā.
Arhitektūras vērtēšanas process kļūst sarežģītāks un prasa atbildīgu izpratni par aizvien dažādākām sabiedriskām disciplīnām. Kanoni un stili vairs nespēj regulēt arhitektūras kvalitāti. Ir nepieciešama individuāla izpēte un iedziļināšanās arhitektūras veidošanas procesā, kultūras pieredzē un būvniecības tehnoloģijās, gan projektējot, gan novērtējot arhitektūras ietekmi. Latvijas Arhitektūras gada balva nav ballīte, kurā izdala dāvanas. Latvijas Arhitektūras gada balva nav arī tikai svētki – tā gadu aiz gada ir pacietīga strādāšana Latvijas arhitektūras pilnveidošanā. Tā ir iespēja paškritiski paskatīties uz arhitektu veikumu, arī no ārvalstu žūrijas neatkarīgā skatpunkta, un ar katru gadu nodrošināt izaugsmi profesijai, kas atstāj iespaidu uz mums visiem – mūsu kopējo dzīves telpu un kvalitāti. Jo vairāk tāpēc, ka patiesi izcili sniegumi, kas var kalpot kā piemērs nākotnes arhitektūrai, ik gadu ir tikai daži.
