Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. maijs, 2015
Drukāt

Anda Līce: Daudziem Okupācijas muzejs ir kā dadzis acī (34)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Okupācijas muzejs.

Jādomā, ne tikai politiski represētie, Okupācijas muzeja darbinieki un daļa arhitektu gluži vai apstulba, kad 7. maija diskusijā “100 gramu kultūras” pēkšņi atklājās, cik nepilnīgs un neiederīgs Rīgā, Strēlnieku laukumā, esot pasaulē pazīstamākā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta izstrādātais muzeja turpinājuma projekts, saukts par Nākotnes namu. Pateicoties neatlaidīgajiem Okupācijas muzeja biedrības, muzeja darbinieku un neskaitāmu cilvēku pūliņiem un ziedojumiem, projektu beidzot varētu sākt īstenot.

Zīmīgi, ka Nākotnes nama jautājums gadiem ilgi tika dažādi kavēts ne jau projektēšanas kārtības vai paša projekta dēļ. Visiem tiem, kuri uzskata, ka padomju okupācijas Latvijā nav bijis, muzejs bija un ir kā dadzis acīs, un viņi justos atviegloti, ja varētu no tā atbrīvoties. Un te pēkšņi tāda necerēta laime – zem muzeja sāk rakties paši latvieši. Kā vienmēr, kad divi villojas, trešajam atliek vien noskatīties un berzēt rokas. Andrejs Eglītis teica: “Svešais cirvis cērt un cērt.” Mēs ar saviem cirvīšiem bieži vien kapājam līdzi. Šī ir reize, kad tie jānoliek malā. Tas ir ne tikai vēsturiskās patiesības, bet arī politisks jautājums. Un ne tikai Latvijai.

Kas notiek mūsu mazajā karaļvalstī, ka pēkšņi tāds satraukums par laukumu, kurā pavisam nesen tika iebūvētas vairākas tur neiederīgas ēkas? Tās jaukt nost gan neviens negrasās. Starp citu, muzeja ēkai, sava laika modernisma paraugam, sakarā ar Melngalvju nama celtniecību bez kādām diskusijām nošņāpa vienu galu. Varam tikai minēt, kas tieši tagad, kad jāsāk celtniecība, vīd aiz saceltā trokšņa, vienīgi kādas projekta nepilnības, politiska nepatika, materiālā ieinteresētība vai gluži cilvēciska nenovīdība. Ir jāapzinās, ka Stūra māja ir pavisam cits, ļoti smags un vēl ilgi risināms stāsts, tam ir vajadzīga politiskā griba, milzīgi līdzekļi un laiks. Okupācijas muzejs nevar gaidīt vēl gadiem ilgi.

Es esmu pateicīga liktenim par to, ka man bija izdevība vairākus gadus strādāt šajā muzejā. Tur es ieguvu ne ar ko neatsveramu pieredzi – vēsturnieki, pašaizliedzīgie kolēģi un represētie man ne tikai atšķīra Latvijas vēsturi lappusi pēc lappuses, bet arī veidoja manu pilsonisko stāju. Es zinu, ko nozīmē strādāt šaurās telpās bez logiem un kārtīgas apkures, diendienā jūtot traģisko un joprojām klātesošo pagātni. Darbs muzejā man ļāva ieraudzīt tālaika cilvēku spēju robežas un to, ka tieši dzimtenes mīlestība viņos šīs robežas paplašināja. Mēs vēl joprojām neesam viņiem pateikuši paldies. Okupācijas muzejs ir viens no mūsu pateicības darbiem, kas top no katra individuālās atbildības un attieksmes.

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. Okupācija it kā beigusies, bet nu tās rēgs ir kā bubulis, kā vārdā var Vecrīgu sačakarēt līdz nejēdzībai. Kāpēc Okupācijas muzejam neinteresē Stūra māja? Vai tik ne dēļ tam, lai darbiniekiem būtu ērti kabineti. Laba ģeogrāfija?

  2. Andas Līces retorika ir denagoģija, jo nav runa par okupācijas muzeju kā daži kādu acīs, kā apgalvo daļa ” abstulbušo” eironacpatriotu, bet gan konsekventu mēģinājumu degradēt Rīgas – Vecrīgas arhitektonisko vidu ar kiču. Lai Birkerts projektē savā Amerikā, kur viņa stils iederas, ne jau jūgendvecrīgā. Visas nacionālās bibliotēkas monstra atbalstītāju kampaņas,kuras noveda pie nodokļu maksātāju naudas izšķēršanas, ir apliecinājis likumsakarīgs būves rezultāts- MONSTRS, pie kura ESOT JĀPIEROD. Var vēl saprast emocionālas pensiju kandidātes, kurām darbs ir atlikušās dzīves saturs, bet to daļu ” abstulbušo” arhitektu, ceru, sabiedrība novērtēs un viņu garadarbiem mazināsies pieprasījums… galu galā, arhitektam , kurš strādā valstī ar šīs valsts diplomizglītību, būtu jābūt vismaz apjēgsmai , kas ir stili, arhitektoniskā vide un harmonija. Ja pēdējo trīs vietā ir poliaģitācijas karjeras ambīcijas, Rīga ne tikai drīz nebūs ” mazā Parīze” , bet viens no paraugiem, kā apzināti degradēt pilsētvidi

  3. Bet nosaukums jāmaina. Occupation ir nodarbinātība. Vajag saukt par Holocaust Museum, lai nosaukums raksturotu saturu. No vēstures pieminekļu aizsardzības un pilsētbūves viedokļa nevajadzētu viduslaiku pilsētas piesārņot ar mazvērtīgām kastītēm.

    • Pašreizējais variants patiesi kaitina. Tas baisais ķēms aizsedz visu skatu uz Vecrīgu. Visu to jāpārceļ uz Stūra māju un tie simti tūkstoši gadā, kuri vajadzīgi Melnās mājas uzturēšanai jānovirza Stūra mājas ramontam un expozīcijas izvietošanai. Kultūras ministrija nav tik bagāta, lai uzturētu divus faktiski vienādas nozīmes celtnes un expozīcijas. Melbārdes kundzei par to derētu pakustināt smadzenes

  4. Laikā, kad no Latvijas katru dienu uz rietumiem dodas 39 cilvēki, Okupācijas muzeja darboņi iecerējuši t.s. Nākotnes namā demonstrēt nevis diasporas Rietum-krātijā, bet gan sen aizgājušo laiku kartes.
    Veikli šie nollendorfieši “pūderē smadzenes”, lai reālo nākotnes ainu – iztukšoto Latviju, cilvēki nepamanītu:
    “Digitālā karte ir vairākās apakšnodaļās sadalīts stāsts par Gulaga sistēmu un Latvijas ļaudīm tajā, par 1940. – 1949. gada represijām, dzīvi nometnēs un nometinājumā Tajā ir informācija par nometņu izvietojumu, deportācijas ceļiem un darba apstākļiem. Jaunā ekspozīcija būs apskatāma latviešu, angļu, vācu un krievu valodā.” Jaunā ekspozīcija (no OM mājas lapas – sadaļa Nākotnes nams)

    • Manuprāt, jo vairāk informācijas, jo pilnīgāka aina par Latvijas teritorijā izdarītajiem noziegumiem, jo skaidrāka bilde par šodienas Latviju ar tās padomisko domāšanu un izbijušo kompartbiedru dalību “neatkarīgās Latvijas valsts celšanā”.

  5. Sandra Lazdiņa> Par kādu tādu “dzīvu tautas nākotnes ideju” iet runa? Vai par to, kuras aprakstu var izlasīt OM mājas lapā? GULAG’s būs mūžīgs:
    “Pats svarīgākais jauninājums, pie kā strādā muzeja vēsturnieki, būs jaunā pastāvīgā ekspozīcija.
    Jaunajā ekspozīcijā būs apskatāmi telpiski un multimediāli objekti, kuros tiks izmantotas arī attēlu un vizuālo efektu projekcijas. Piemēram, 1940. – 1941. gada čekas kamera, 1941. gada deportācijas vagons, holokausta norises vieta, nacionālo partizānu bunkurs, GULAG zona ar sargtorni, GULAG baraka, padomju komunālā dzīvokļa atveidojums, Čekas jeb tā sauktā Stūra māja u.c.

    • Tā kājminamā domāšana Tev traucē saprast būtisko! Turēt acu priekšā un dzīvu – nozīmē neaizmirst un ticēt, ka latviešiem vēl var būt pieredzams kas labs nākotnē!!!!

    • Stūra māja būtu daudz piemērotāka, jo tieši tās darboņi gādāja “izejmateriālu” staļiniskajām vergu nometnēm.

  6. Tauta bez savas pagātnes apziņas ir kā koks bez saknēm. Tai lemta iznīcība. Mēs varam gudri un ilgi spriest par to kā saglabāt nākošām paaudzēm latviešu tautas sāpju ceļa nesenā padomju laika pieredzi. Ne jau tas ir būtiski. Pieminot vēsturi, svarīgi ir turēt acu priekšā un dzīvu tautas nākotnes ideju, ko realizēt vēlējušies Okupācijas muzeja idejiskās koncepcijas pārveidošanas autori cienījamā pasaules arhitekta Gunāra Birkerta projekta izpildījumā. Rīga un Latvija un latvieši tikai iegūs no tā. Jaunā bibliotēkas ēka krastmalā tam ir vislabākais pierādījums!!! To provinces kakta mazpilsētas iespaidu un atmosfēras Rīgai gana daudz…

    • Tauta ir lemta iznīcībai, ja vairāk gaudo par pagājību nekā domā par šodienu un rītdienu. Ar šo nožēlojamo vaimanoloģiju jau esam pieriebušies citām Eiropas valstīm, jo kuram gan patīk nīkuļi un nūģi?! Nav, nav taču latvieši vienīgie cietēji uz pasaules. Daudzām Eiropas valstīm vēsture ir bijusi tikpat traģiska kā Latvijai, ja ne pat vēl ļaunāka, bet šitā neviens negaudo kā mēs. Nabadziņi un bārenīši. Nelabi pašiem nekļūst?

      • Tādu komentāru spēj uzrakstīt tikai cilvēks, kas pats ir piedalījies pagātnes represijās.

      • Kā jūtas tie, kam Sibirijā palikusi visa ģimene, ko Jūs atļaujaties runāt? Anda Līce visos laikos ir teikusi patiesību un tikai patiesību,bet kādam kož acīs.
        Redzu,ka par vēsturi nav ne mazākās sajēgas un aug atkal jaunu kangaru paaudze, kas pie zināmiem apstākļiem atkal mauks nagus savam kaimiņam , draugam un pat brālim.
        Man no tās stūra mājas kļūst fiziski nelabi, KĀDS TUR VĒL VILKS IEKŠA MŪSU TIK DĀRGĀS LIETAS UN ATMIŅAS PAR AIZGĀJUŠAJIEM?
        KAS AIZMIRST SAVU TRAĢISKO PAGĀTNI, TAM ARĪ NĀKOTNES NAV.

  7. Kā nagla pēcpusē bija Latviešu strēlnieku muzejs kampējiem, oligarhiem un neo-liberālisma ideoloģijas sludinātājiem – Rietum-krātijas vērtību slavētājiem. Tagad nu saķērušies cīniņā ap miljoniem, mantām un vietām, jo >20 gadus izplatītais “bāreņu tautas” sindroms ir izčākstējis.

  8. Jā, arhitektu cunftē ir eksemplāri, kuriem sava peļņa un savs cerētais objekts ir pāri visam. Tas, ko dara un domā citi, viņiem ir nepieņemami. Tā Zaiga Gaile bija sadabūjusi tribīni visos masu mēdijos, lai tikai izdabūtu cauri to, kas varētu traucēt viņas nākotnes projektam. Kādas citas tautas piemiņai veidotais muzejs jau, protams, viņas uztverē ir tas, kas nepieciešams Latvijā, bet Latvijas okupācijas pieminēšana – nu tas tāds sīkums, ko nav vērts atcerēties, vislabāk būtu noslaucīt no zemes virsmas tādu muzeju. Nožēlojami.

  9. Okupācijas muzejs ir arī dadzis pilsētas arhitektūrā. Šķūnis, kurš aizsedz visu vecrīgas skatu. Miskaste, kura nolikta pils priekšā. Ja jau tik ļoti nepieciešama latvāņiem grimt ikadienā pagātnes atmiņās, tad bibliotekas vietā vajadzēja celt okupācijas baznīcu un tur caurām dienām vaimanāt. Sen jau būtu nojaucama celtne! Tāpat kā Elizabetes ielā tas otrs šķūnis, kurš aizsedz Splendid Palace. Latvāņu arhitektu brīnumi!

    • apklusti, draņķe! Atbildēt

      Rita, brauc prom savam putinam olas laizīt, bet Okupācijas muzeju liec mierā.

    • Biedrene, Rita! Tos monstrus apstiprināja Jūsu tik mīļo okupantu laiku arhitekti, jo jaunā paaudze vēl zem galda staigāja. Otrkārt, pašreizāejā Okupācijas muzejā sākotnēji atradās krievu boļševismu slavinošais sarkano strēlnieku muzejs. Pirms gānīt latviešus derētu vēsturi pastudēt.

  10. Padomju idiotiem un Krievijas pakaļlaižām muzejs ir tiešam kā dadzis acī jeb skabarga dupsī. Tas vēlreiz tikai apstiprina faktu, ka PSRS nekad nav bijusi miermīlīg-turpina īstenot savu agresīvu politiku lai sagrābtu visas bijušās PSRS Valsis un atjaunotu agresīvu un despotisku,teroristisku valst-PSRS!

  11. Nevajag sajaukt Okupācijas muzeja piebūves jautājumu ar Okupācijas muzeja pastāvēšanu Strēlnieku laukumā. Daļa no Latvijas arhitektu sabiedrības ir pamatoti aktualizējuši jautājumu par Vecrīgas centra apbūvi. Mēģinājumi šim procesam ‘piekabināt’ iedomātus, pret latviešu tautas vēsturi vērstus nodomus ir negodīga spekulēšana ar sociāli jūtīgiem jautājumiem. Arī tas, ka projektu radījis godājamais arhitekts Gunārs Birkerts, arī vēl nav pietiekams arguments muzeja piebūves uzsākšanai. Tāpat arī līdz šim ieguldītā nauda nav saistošs faktors tam, lai nemērķtiecīgi ieguldītu vēl vairāk. Valsts, ja tā izlemj demonstrēt saprātu, spēj apturēt neatbilstošus projektus (piemēram, EXPO 2015).
    Muzeja intereses var saprast, tomēr arī tām ir jābūt saskaņotām ar citiem pilsētas attīstības plāniem un speciālistu viedokli. Būsim atklāti – Latvijas okupācija ir tautu un valsts vēstures daļa un Okupācijas ir Latvijas vēstures muzeja daļa. Šī perioda ekspozīcija ir nepieciešama, bet, lūdzu, bez pārspīlējumiem! Vai tad citu laika posmu vēstures pārskats ir pietiekams? Baidos, ka ne tuvu. Vai, piemēram, latviešu tautas ģenealoģijas izpētei nav pienācis pēdējais brīdis, lai vismaz sagrābtu kopā atlikušos faktus? Vai mums ir Latvijas teritorijā dzīvojušo tautu (latvieši, lībieši, vācieši, krievi, poļi, ebreji, romi u.c.) ekspozīcija un šo tautību mijiedarbības pētījumi? Vai tad tādi nav vajadzīgi?
    Palūkosimies uz to visu kā kopumu – valstij un sabiedrībai ir nepieciešams komplekss vēstures muzejs ar fundamentālu ekspozīciju, bibliotēku, arhīvu un pētnieku darbam domātām telpām. Iespējams, ka ideāls risinājums būtu pārcelt vēstures muzeju uz tagadējo RTU ēku Strēlnieku laukumā un tad valsts vēstures muzeja ekspozīcijas būtu tuvu kopā un varbūt pat apvienotas. Un tas ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs.

    • presēts nepresēts Atbildēt

      Atim taisnība. Runa jau nav par OM kā tādu – tas vēl kādu laiku būs vajadzīgs; vienkārši Vecrīgas sejā neiederas šis šķūnis, kuru daži tagad mēģina iecelt bezmaz svētvietas kārtā …

  12. Gribētu aizmirst gan, kā sarkanais terors slaktēja mūsu tautu.
    Latvieši, vienojieties!

  13. Solījumi jāpilda !!! Citāts no Valdības deklarācijas izpildes Rīcības plāna:” Pabeigt Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju un piebūves “Nākotnes nams” būvniecību ..]”.

  14. Man tas mav kā dadzis acī. Ceru, ka projekts īstenosies.

  15. Kā zinām, visā Krievijas teritorijā ir aizliegts atzīmēt Staļina “ģeniālās tautu veidošanas” iniciatīvas. Kalmiki izvesti simtsprocentīgi – teritorija sadalīta; čečēni; tatāri. baltieši un daudzi citi. Tagad ir jāveic liels darbs lai to vis paslēpt. Un paslēps arī, jo ir daudzi kam tas ir izdevīgi un kam būs atlīdzināts, kā piemēram Kadirovam.

    • Nu jā, tā jau domāju, Ka parādīsies komentārs, kurā teiks ka lūk krievi …. krievi ir pret to, ka tiek atgādināts par Padomju varas esamību … un tātad viņi būs tie vainīgie.
      Mans redzējums ir pavisam cits – tagad pie varas esošie latvju bāleliņi ļoti daudzi ir aktīvi sadarbojušies gan ar Padomju varu, gan tās specdienestiem.
      Un tad lūk tie ari ir tie, kuri liek tos sprunguļus spieķos.

      • Nejauc upurus ar vainīgajiem. Latvju tautai sadarboties nereti ir nozīmējis izdzīvot.
        ANO ARĪ LATVIEŠU VALODU IR NOTEIKUSI KĀ PASAULES VĒRTĪBU!

      • Ja tu mācētu lasīt, tad droši vien būtu pamanijis, ka par krieviem es neteicu neko. Starp citu Kadirovs it kā čečenis, vai adigs, viņš ir aizliedzis Čečeniem atcerēties izvešanas. Krimā šodien krievi traucē tatāriem pieminēt upurus, ne kas nav mainījies. Staļins arī bišķi nav krievs, bet Krievija noteikti vainīga pie visa tā kas izveidojies un ko mēs striebjam šodien.

      • pirmkārt , ļautiņi, ekspozīcijas attiecas uz visam tautelēm kas Latvijas ter. ir jebkad okupejuši, – zviedreļi, vāci, krievi, poļi. Otrkart , kadirovs neko nav aizliedzis, vai tev tāds jēdziens ka “dezinformācija ” ir pazīstams? Nu tad zini, tur būs rakstīts, ka Doma laukumā sākuši augt zili tomati vai virs Strenčiem parādījies citplanētiešu kuģis.Treškart, trūkst noslēguma ekspozīcijas, kura būtu visi tie augļojošie salašņas kas kopa ar vietējiem kolaborantiem Latvijas tautiņu padarīja par visstraujāk izmirstošo pasaulē, un izvilkumu no tās ginesa rekordu gramateles, kur noradīts, ka dzimstība Latvijā 2009. vai 2010. gada sasniedza nebijusi mazu skaitli, – 8 berni uz 1000 iedzīvotājiem.

  16. Nākotnes namam jābūt! Atbildēt

    Par “Triangula bastionu” dēvētais stikla būris,pašā Daugavas krastmalā,šiem “nopelniem bagātajiem arhitektiem” patīk labāk?

  17. Par to nav pat jābrīnās,ja tagad redzam,ka daudziem kā dadzis acīs, ir arī Eiropas savienības progresīvie nodokļi,algas un pensijas! Jo viņi taču ir jau-gan maksimāli apdrošināti,gan saņem milzu algas un pensijas! Uz kā rēķina?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+