Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. decembris, 2012
Drukāt

Kāpēc alga tik maza


Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā valsts noteikto minimālo algu saņem teju katrs ceturtais strādājošais. Tas liecina par vairākām būtiskām problēmām. Pirmkārt, par daļas Latvijas uzņēmēju zemo produktivitāti un nespēju saražot preces, ar kurām var labi pelnīt.

 

Otrkārt, par darba devēju diktātu darba tirgū, ņemot vērā joprojām augsto bezdarba līmeni. Treškārt, par jo-projām lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijā valdības noteiktā minimālā alga 200 latu apmērā ir kopš 2011. gada sākuma. Arī nākamgad tā netiks palielināta un paliks pašreizējā līmenī. Lai arī tika apsvērta iespēja minimālo algu palielināt, pret to iebilda darba devēji. Turklāt atalgojuma pieaugums nav izdevīgs arī pašai valdībai – tas nestu līdzi arī cenu kāpumu (cilvēku papildu tēriņi sekmē cenu pieaugumu) un risku neizpildīt Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos eiro jau no 2014. gada.

 

Viena no zemākajām

Latvijā minimālā alga ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. No vienas puses, gan eksperti, gan arī paši darba devēji norāda, ka atalgojumu nosaka divu pušu – uzņēmēja un darbinieka – vienošanās. Turklāt vidējā alga Latvijā aug un to cilvēku skaits, kas saņem ienākumus minimālās algas apmērā, samazinās. Šā gada septembrī vidējā bruto darba samaksa Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza minimālo darba samaksu un bija 470 lati mēnesī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone gan uzsver, ka minimālās algas ietekme uz reālu darbaspēka tirgu ir minimāla:

“Vairākās ES dalībvalstīs minimālās algas apmērs vispār nav noteikts, bet tas nebūt nenozīmē, ka tur vidējais algu līmenis ir zemāks nekā valstīs, kurās minimālās algas apmērs ir noteikts. Tirgū visu nosaka piedāvājums un pieprasījums atkarībā no kvalifikācijas, pieprasītā atbildības līmeņa, darba intensitātes un citiem faktoriem.”

Taču, no otras puses, minimālā alga tomēr nosaka vairākas būtiskas lietas. Proti, vismaz no 200 latiem darba devēji ir spiesti oficiāli samaksāt visus nodokļus, un savā ziņā tas sniedz arī savdabīgas garantijas valstij, ka vismaz no šīs summas nodokļi valsts kasē ienāks. Turklāt minimālā alga bieži vien ir atskaites punkts darba devējiem, pieņemot darbā strādnieku, jo īpaši tad, ja darbs neprasa īpašas prasmes.

“Algas apmērs nenoliedzami ir saistīts ar darba ražīgumu. Latvijā algas nav tam adekvātas, tās ir par mazu,” uzskata ekonomiste Raita Karnīte, kura veikusi pētījumu par atalgojuma līmeni Latvijā. Viņa norāda, pēc “Eurostat” datiem, Latvijā darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba algu, gan samaksātos nodokļus, vēl pirms krīzes sasniedz vien ap 26% no vidējā darbaspēka izmaksu apmēra ES valstīs. Savukārt produktivitāte bija ap 50% no vidējā ES līmeņa.

Krīzes laikā produktivitāte vēl vairāk augusi, savukārt atalgojums – samazinājies, tātad plaisa ir vēl lielāka. Attiecībā uz minimālo algas apmēru ekonomiste norāda, ka tai pēc nodokļu nomaksas vajadzētu būt vismaz iztikas minimuma līmenī.

“Lai būtu iespējams cilvēkam samaksāt kaut vai minimālo algu, uzņēmējam ar šī cilvēka palīdzību būtu jānopelna vismaz 300 latu, tad daļa paliks kā uzņēmuma peļņa, daļa aizies nodokļos valstij, daļa tiks izmaksāta kā alga pašam strādājošajam,” norāda “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks. “Ja nav iespējams kāpināt ienākumus, padarīt to efektīvāku, varbūt labāk šādus uzņēmumus slēgt ciet, jo tiem praktiski nav nākotnes,” norāda M. Kazāks.

 

Zemas algas 
par vienkāršu darbu

LDDK ģenerāldirektore L. Meņģelsone norāda, ka konfederācija vienkārši neredz vajadzību šobrīd minimālo algu paaugstināt. “Minimālā alga ir sliekšņa alga pie viszemākās kvalifikācijas un zemākās darba intensitātes. Minimālās algas lielums nav labklājības rādītājs. Par labklājības izaugsmi liecina vidējā alga valstī, jo pie ļoti līdzīga minimālās algas apjoma var būt ļoti atšķirīga vidējā alga,” viņa norāda.

Tiesa, pašreizējā statistika liecina, ka vai nu Latvijas tautsaimniecībā katrs ceturtais strādājošais ir ar viszemāko kvalifikāciju, vai arī uzņēmējdarbībā joprojām ir salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un uzņēmēji oficiāli maksā minimālo algu un aploksnē piemet neoficiālo daļu.

LDDK atzīst, ka Latvijā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un tas esot saistīts ar augstiem darbaspēka nodokļiem.

“Neadekvāti cilvēkus turot uz zema atalgojuma, nevar no viņiem sagaidīt atdevi vai inovatīvus risinājumus. Tas ierobežo paša uzņēmuma izaug-smi,” norāda R. Karnīte.

 

Ja tomēr minimālo darba algu celtu

Darba devēji atzīst: ja valdība palielinātu minimālo algu, tad tomēr nedaudz uzlabotos to personu pirktspēja, kuras saņem šādu algu, kā arī nedaudz pieaugtu kopbudžeta ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Taču vienlaikus mazinātos iespēja reģionos samazināt bezdarbu, tāpat samazinātos nodarbinātība zemas kvalifikācijas un zemas intensitātes darbos un nedaudz samazinātos arī pensionāru un studentu nodarbinātība.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+