Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. jūlijs, 2014
Drukāt

Kāpēc cilvēki gaida “pasaules galu”?
 Saruna ar LU Ģeogrāfijas fakultātes profesoru Valdi Segliņu (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valda Segliņa nesen izdoto monogrāfiju “Gaidīšanas svētki. Pasaules gala prognozes un rituāli” izlasīju bibliotēkā – grāmatnīcās tās nav, jo izdota mazā metienā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors apskatījis daudzos apstākļus un ārkārtējas dabas parādības, kas mudina cilvēkus domāt par iespējamām katastrofām, pat par pasaules galu. Taču autors secinājis, ka “pasaules gals” sabiedrībā ir arī mārketinga triks un dažu “orākulu” pareģojumus tirgotāji steidz izmantot savu preču reklamēšanā. Gan par to, gan par Latvijas bagātībām – saruna ar profesoru.

– Esat apkopojis faktus, ka beidzamo 20 gadu laikā dabas katastrofās pasaulē ir gājuši bojā vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku, tāpēc saprotams, ka lielu karstumu, viesuļvētras un zemestrīces cilvēki sagaida ar lielām bažām. Latvijā ir virpuļviesuļi, vētras, tomēr kopumā jāpriecājas, ka te dzīvošanai ir diezgan droša vide.


– Latvijā ir vētras jūrā, ir pali, bet šīs dabas norises šeit neasociē ar “pasaules galu”. Pasaules mērogā dažas no parādībām, kas tikušas uzskatītas par globālu nelaimju priekšvēstnesēm, joprojām slikti pazīstam. Tās ir ļoti grūti prognozējamas un novērtējamas, un teritorijas, ko tās var skart, joprojām ir ļoti lielas. Piemēram, zemestrīci var prognozēt pusotru vai divas diennaktis pirms tās, taču precīzu vietu var noteikt tikai 15 – 20 minūtes pirms tās sākšanās. Tas attiecas arī uz tuksneša vētrām, uguns stabiem utt. Tās ir lokālas parādības, taču ietekme uz vietējo saimniecību un tās iedzīvotājiem ir graujoša.

Neviens no līdz šim prognozētajiem “pasaules galiem” nav paredzējis visas planētas iznīcināšanu, un vēsturiski pat baumas vairāk par kādas valsts daļu nav skārušas. Mediji histēriju par 2012. gada 21. decembri kā liktenīgo datumu bija centušies pielipināt nepilniem 18 procentiem pasaules iedzīvotāju, bet lielākā daļa par tādu pareģojumu vispār nenojauta. Arābu pasaulē, piemēram, vispār nav tāda jēdziena kā “pasaules gals”. Un ir daudzas valodas, kurās nav iespējams tādā nozīmē salikt kopā šos vārdus – “pasaule” un “gals”. 2012. gada nogalē Francija un Kalifornija ASV gatavojās tūristu pieplūdumam, lielveikali cerēja uz pircēju skaita vairošanos un piedāvāja ēdienu un dzērienu izlasi 21. decembra vakariņām.

Tajā nelielajā cilvēku daļā, kuri liktenīgo datumu pareģojumiem patiešām notic, ar vislielāko īpatsvaru izdalās Austrum­eiropa. Tāda ir sabiedrības uztvere un kultūra – pamatā tai ir neticība saviem spēkiem un bezcerība nākotnes novērtējumā. Cilvēki mēdz gaidīt “pasaules galu” kā atbrīvotāju: sak, nākamajā dienā pēc tā dzīvosim labāk, būs labāka valdība! Tā ir sociāla parādība.

– Uzzinot, ka laikā līdz 2020. gadam dažādi pareģi baida ar vismaz 12 liktenīgiem notikumiem, gan tulkojot Nostradamu, gan citus, liekot stingt šausmās par atomkaru, izkusušu polāro ledāju izraisītiem plūdiem, nāvējošu bioloģisko ieroču izmantošanu vai Zemes sadursmi ar lielu asteroīdu, lasītāju pārņem fatāls miers: skaidrs, ka to briesmu solīts pārāk daudz…


– Savulaik “pasaules galu” paredzēja kā totālu iznīcību, bet mūsdienās norises kļūst arvien tehniskākas. “Pasaules gala” pareģi ir dažādu reliģiju piekritēji, politiķi, “dāmu klubiņi” un arī no ārstniecības iestādēm izbēguši īpatņi, un visi tikuši uzklausīti, uz ko viņiem ir bijušas tiesības. Daudz netrūkst, ka nonāksim līdz situācijai, kad tiktu paziņots līdzīgi meteoprognozēm, piemēram, “kārtējais pasaules gals tiek gaidīts pēc trim dienām, bet kopumā šomēnes pavisam ir trīs liktenīgās dienas”.

“Izdzīvošanas komplektu” pārdošana, protams, ir bizness. Un daudzi spekulē ar bailēm, jo arī uz to rēķina var nopelnīt.

Bet lielākais biznesa projekts pasaulē, kāds vispār bijis, ir saistīts ar norisēm, ko dēvē par klimata pārkaršanu. Tam pasaulē tērē pāri par 50 miljardiem dolāru gadā, tas ir vairāk nekā kosmosa izpētei. Taču cilvēku zināšanas par to, kas dabā patiesi notiek vai var notikt, diemžēl samazinās. Cik daudz pilsētnieku prastu pļavā atšķirt, kurš ir ēdams augs un kurš – indīgs?

VISU INTERVIJU LASIET  ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tikai daži idioti.

  2. Ļoti interesants raksts.

  3. Visu izskaidro tas, ka cilvēku ir daudz vairāk, bet kopējais izglītotības procents nemainās vai sarūk. Rezultātā, neizglītotu cilvēku masas lielums uz pasaules tikai palielinās un tādi cilvēki ir viegli apmānāmi. Pagājušā gadsimtā pat iedomāties nevarēju, ka, piemēram, nākošajā eksistēs un plauks astroloģija un citādas parapsiholoģiskas muļķības. Neizglītotam cilvēkam ir iespējams iestāstīt visu ko. Turklāt, īstiem zinātniekiem arī patīk, ja par viņiem runā: ja pūlis pieprasa nervu kutinošas ziņas – lūdzu, te būs dažādas prognozes par pasaules galu. Atlasot vajadzīgos faktus un nerunājot par pretējiem, var pierādīt visu ko. Īpaši tad, ja klimats uz Zemes patiešām mainās.

    • Pagājušā gadsimtā vēl nebija tik plaši ieviests tāds ļaužu muļķības tiražēšanas līdzeklis kā internets

      • Absolūti piekrītu! Internetā var atrast visu par visiem cilvēces sasniegumiem, bet – ko visvairāk skatās?
        Plikas dāmas, porno, kaķu un citu zvēriņu video un foto, bezsatura sarunas čatos utt.

Draugiem Facebook Twitter Google+