Pasaulē
Auto un tehnoloģijas

Kāpēc cilvēki kropļoja galvaskausus? Mīti un zinātniskas versijas0

Foto – Fotolia

Autors – Signe Koļcova

Tas, ka daudzos planētas nostūros izrakumos atrod ļoti dīvainus galvaskausus, jau sen vairs nav nekāds pārsteigums. Taču neviens tā arī nav spējis konstatēt – kam tie savulaik piederējuši? Kas bijušas šīs noslēpumainās būtnes ar neparasti izstieptām galvām – mūsu priekšteči, humanoīdi, mutanti vai varbūt atnācēji no citām pasaulēm?

Pētnieku atrastie brīnumi

Tā dēvētā oficiālā zinātne vēl tikai gatavojas meklēt atbildes uz visiem šiem jautājumiem. Un vispirms viņi sākuši pētīt noslēpumaino mūmiju un galvaskausus, kas atrastas Peru. Gan mūmijas, gan galvaskausus salīdzinoši nesen Peru pilsētas Kusko apkaimē atrada zinātniece Renāte Rikelme. Apkaimē esošais Virakoča pakalns vietējiem iedzīvotājiem pazīstams kā vieta, kur senie inki pielūguši savus dievus. Lūk, un vienai no atrastajām mūmijām ir neparasti izstiepts galvaskauss un ļoti lieli acu dobumi. Labajā dobumā saglabājušās acs ābola paliekas, kas teorētiski ļauj veikt arī mūmijas DNS analīzi.

Planētas Noslēpumi

Šajā Peru rajonā atrastas arī citas līdzīgas mūmijas, un šos ķermeņus ar pārsteidzošajiem galvaskausiem nav iespējams pieskaitīt nevienai no zināmajām pasaules tautām un cilvēku rasēm. Ir arī grūti noteikt šo galvaskausu vecumu, nemaz nerunājot par izcelšanos. Turklāt liela to daļa ir savstarpēji atšķirīgi. Veidojas iespaids, ka tie pieder dažādām bioloģiskajām sugām, kas kaut kādā veidā līdzīgas mūsdienu cilvēkam. Katrā ziņā vispirms krīt acīs atšķirīgo galvaskausu lielie izmēri un neparastās formas. Zinātnieki tos iedalījuši četrās grupās: konusveida jeb piramidālie, ķirbjveida, ne gluži pareizās formas un tā dēvētie protocilvēka galvaskausi.

Versijas
Viena no zinātnieku versijām pauž, ka senatnē cilvēki apzināti kropļojuši mazuļus, izmantojot visdažādākos paņēmienus. Tam ir zināms pamatojums, jo daudzas pasaules tautas vēl līdz gluži nesenam laikam piekopa šo nežēlīgo tradīciju. Un par visskaistāko uzskatīja tieši pagarinātas formas galvu.

Kā to darīja? Mazuļiem jau kopš agras bērnības pieres un deniņu apgabalā galvu cieši nosēja ar striķi vai piesēja tur nelielus dēlīšus. Interesanti, ka tāda tradīcija bija daudzām tautām, kas viena no otras teritoriāli atradušās ļoti tālu. Pētnieki šādus pagarinātos galvaskausus izrakumos atrod Ēģiptē, Meksikā, Peru, Maltā, Irākā, Sīrijā. Šādu galvaskausa formas mainīšanu tradicionāli saista ar to cilvēku paradumiem, kuri piederējuši valdītāju vai priesteru kastai.

Šīs versijas vājā vieta ir tā, ka galvaskausa iekšējai daļai, lai arī tas top pagarināts, patiesībā saglabājas tāda pati forma, kāda ir normāliem cilvēku galvaskausiem. Speciāli deformētiem galvaskausiem vairāk līdzīgi ir iepriekš minētie protocilvēku galvaskausi, mazāk konusveida. Turklāt seno kultūru, kuru pārstāvji apzināti kropļoja galvaskausu formu, pieminekļos nav atrodami konusveida galvaskausi.

Ja runa patiešām ir par mūsu tālīnajiem senčiem, tad ir arī kārtējais jautājums: kādā nolūkā viņiem vajadzēja ņirgāties par savām galvām? Izrādās, senatnes ticējumi pauda, ka ir iespējams iemantot neparastas īpašības (telepātija, gaišredzība un tamlīdzīgi), ja kāds spēj vismaz ārēji līdzināties dievu tēliem. Bet dieviem galvas forma ievērojami atšķīrās no cilvēku galvas formas. Vai tas nozīmē, ka senatnē (tādā gadījumā arī mūsdienās!) par dieviem uzskatīja atnācējus no svešām pasaulēm?

Gūzma leģendu vēsta par dieviem, kas nolaidušies no debesīm. Un dievu galvai bijusi neparasta forma. Meksikas maiju tautas dievu saimē bija pazīstami dievi–čūskas, kas nēsāja augstas galvas rotas, un, maiju “augstākā sabiedrība”, vēloties uzsvērt savu piederību dievišķajai ciltij, sāka “piestrādāt” pie savu bērnu galvaskausa formas, tādējādi padarot viņus ārēji līdzīgus atnācējiem no debesīm. Senās Ēģiptes dievi arī nēsāja pagarinātas galvas rotas. Ir versija par to, ka pat visiem labi zināmās Lieldienu salas gigantiskās statujas ir figūras ar pagarinātiem galvaskausiem, savukārt to plakanās galvas no sarkanā akmens patiesībā attēlo garus matus, kas saveidoti galvas ieskaujošā īpašā frizūrā.

Ir versija arī par mehānisku iedarbību uz bērnu galvām rituālos nolūkos. Tiesa, ar šo versiju slikti salāgojas senajos apbedījumos atrastie galvaskausi. Raugi, šie dīvainie galvaskausi sevī ietilpināja 2500 un pat līdz 3500 gramiem smadzeņu, kas ir ievērojami vairāk par parasto cilvēka galvas smadzeņu svaru, kas vidēji ir 1500 grami. Šeit gan jāpiebilst, ka zinātnieki apgalvo – galvaskausa un smadzeņu apjoms un cilvēka intelektuālās spējas savstarpēji nekādi nav saistītas lietas. Piemēram, zināms, ka franču rakstniekam Anatolam Fransam bijušas 1017 gramus smagas smadzenes, savukārt krievu rakstniekam Ivanam Turgeņevam tās svērušas 2012 gramus.

Bet tad, kad pēc Peru atrastā galvaskausa datormodelī restaurēja tā sen mirušā īpašnieka ārējo veidolu, izrādījās, ka atrastā būtne krietni vien atgādinājusi populāro citplanētieti. Taču arī tā ir tikai versija, kas pagaidām nespēj izskaidrot visas neparasto atradumu īpašības un uzbūves īpatnības.

Vai tomēr mūsu pašu brāļi?

Ir būtisks pamats uzskatīt, ka vēl jaunās ēras pašā sākumā – pirms 2000 gadiem – uz Zemes mitusi cilvēku rase, kas nav bijusi līdzīga mums. Šie ļaudis no mūsu laikabiedriem atšķīrušies vispirms jau tieši ar izstieptu galvas formu. Kas viņi bija: atnācēji jeb arī tādi, kas jau sen dzīvojuši līdzās parastajiem cilvēkiem? Zinātnieki pagaidām nesniedz atbildi vai arī… nevēlas to darīt. Jo, raugi, tādā gadījumā nāktos atcelt gan pastāvošo versiju par saprātīgā cilvēka rašanos un viņa radītajām kultūrām un civilizācijām, gan vēl jo vairāk jau tāpat vairs nekādu kritiku neizturošo kristietības ideoloģiju.

Lielākā daļa arheoloģisko izrakumu uzskatāmi liecina, ka olgalvainie cilvēki, kas mums kļuvuši gluži ierasti, pateicoties fantastikas filmām, patiesībā varētu būt parastas Zemes būtnes. Tostarp antropoloģijā joprojām pietrūkst tā, ko dēvē par pārejas posmu starp primātiem un cilvēku, taču zinātnieki vienalga turpina iecirtīgi neievērot to saprātīgo būtņu, kas senatnē dzīvojušas līdzās cilvēkiem, dīvainās galvas formas. Viņi šo būtņu eksistēšanu labprātāk skaidro vai nu ar pašu senatnes cilvēku “roku darbiem”, vai vienkārši slimības, mutāciju, kroplības sekām.

Tomēr pats fakts, ka senatnē eksistējuši ļaudis ar olveida galvām ļauj krietni vien citādi aplūkot virkni vēstures mīklu. Piemēram, saistībā ar vissenāko zināmo pasaules civilizāciju – šumeriem. Saglabājušies attēli liecina, ka paši šumeri bijuši vienkārši, apaļgalvaini cilvēki. Taču viņu valdītāji akmenī izcirsti un uzzīmēti allaž tikai koniskā galvas rotā. Arī atrastās statuetes augstāko kastu rāda kā būtnes ar olveida formas galvām.

Starp citu – kroņi, tiāras un visas citas atšķirīgās galvas rotas līdz pat mūsdienām simbolizē augstākās zinības un augstāko varu. Vai tikai nav tā, ka šo tradīciju cilvēki pārmantojuši tieši no olgalvjiem?

Saistītie raksti

Visa veida mītisko būtņu (kā to definē mūsdienu zinātne), kurām ir pagarināta galvas forma, atveidojumi ir jāatzīst par patiesiem portretiem. Savukārt šādu būtņu masveida atveidojumu – skulptūras, bareljefi, freskas – atradumus gluži loģiski var izskaidrot ar to, ka tās patiešām savulaik mitušas līdzās parastajiem cilvēkiem. Bet cilvēku veiktās mākslīgās galvaskausu deformācijas ir tikai tās senatnes valdošās elites atdarināšana.

Un vēl. Sākot ar vēlīno neandertāliešu, kā arī kromaņoniešu laika cilvēkiem jau bija gana krietns smadzeņu apjoms – 1600–1750 gramu. Atgādināsim, ka tas ir vairāk nekā mūsdienu cilvēkam. Neparastā un negaidītā galvas smadzeņu svara samazināšanās bija pēkšņa, un tā notika aptuveni pirms 11–12 tūkstošiem gadu. Bet tieši tajā laikā uzbūvētas megalītiskās Bālbekas, Stounhendžas, Biblosas, Jerihonas un citas būves. Vai tas patiešām nav dīvaini?

LA.lv