Kāpēc elegantās narcises devē sieviešu vārdos? (Fotogalerija) 0
Pazīstamajam tulpju un narcišu selekcionāram VITAUTAM SKUJAM šogad rit deviņdesmitais mūža gads. Parasti pie sirmā selekcionāra brauc priecāties par viņa fantastiskajām tulpēm. Šopavasar turp devāmies narcišu ziedēšanas laikā.
Pavasara sprints
Pēc nebeidzami garās ziemas vēlu iestājies pavasaris izvērties pārmērīgi karsts. Sīpolpuķēm ziedi izsprāguši ar joni, neļaujot iegūt un parādīt visu toņu skaistumu un daudzveidību. Arī narcisēm tādos sprinta tempos oranžie un rozā toņi šogad ir bālāki nekā parasti. Lai ziediem būtu sulīgas krāsas, vajadzīga temperatūras starpība – vēsas naktis un mēreni siltas dienas.
Narcises aug strauji, tām ir liela ēstgriba, tāpēc agri pavasarī tās vajag pabarot. Uzreiz pēc sniega nokušanas narcišu dobēm uzber pilnmēslojumu, kura saturā lielāks slāpekļa pārsvars (piemēram, NPK 20-10-10). Skujas kungs savas narcises pavasarī pamielo tikai ar kalcija salpetri, dodot kādus 30 g uz kvadrātmetru.
Sausos pavasaros ļoti svarīga ir laistīšana. Narcisēm vajag daudz mitruma, jo tās, atšķirībā no kalnu puķēm tulpēm, cēlušās mitrās upju ielejās.
Favorītes tuvplānā
Daudzi uzskata, ka īstās pavasara favorītes ir tulpes. Patiesi, krāsu košumā tās grūti pārspēt. Tomēr daudzi argumenti runā par labu narcisēm.
• Lai koši ziedētu, tulpes ik vasaru jāizrok un rudenī jāiestāda. Narcises vienā vietā bez pārstādīšanas var augt vairākus gadus.
• Narcišu ziedus droši var griezt, tas sīpolu augšanai nekaitēs, jo lapas paliek un baro sīpolus. Turpretī tulpēm ir nepilnīga konstrukcija: ziedkāts ar lapām, tātad – divi vienā. Nogriežot ziedu kaut vai ar vienu lapiņu, sīpols saņems mazāk barības vielu un izaugs vārgāks.
• Narcisēm ir daudzgadīgi sīpoli, un, ja vajag pārstādīt kādu noklīdušu ziedētāju, augs to pacietīs. Tulpei katru gadu veidojas jauns sīpols, tādēļ ziedēšanas laikā traucēt nedrīkst!
• Narcisēm ir ļoti smaržīgas šķirnes, tulpes šai ziņā ir daudz pieticīgākas.
• Ūdensžurkas un peles liek mierā narcišu sīpolus (augi ir indīgi), taču ļoti labprāt mielojas ar tulpju sīpoliem.
Karstās peldes
Lai iegūtu kvalitatīvus sīpolus pavairošanai, narcišu sīpolus izrok katru otro gadu. Pirmās rok tulpes, pēc tam, jūlijā, kad lapas pa pusei nokaltušas, kārta narcisēm. Saknes nogriež, sīpolus žāvē nojumē, saliktus koka kastītēs.
Ļoti nejauki kaitēkļi narcisēm ir sakņu muša un ziedu muša. Pirmā dēj oliņas pie lapu pamatnes, bet otrā – ziedā, un kāpuri paši nonāk lejā līdz sīpolam. Kāpuri ieurbjas sīpola pamatnē un izēd sīpolu no iekšpuses, tas kļūst mīksts. Narcišu muša ātrāk izplatās tur, kur ir vieglas, smilšainas augsnes, piemēram, Jūrmalā, kur pēdējos desmit gados tās krietni savairojušās.
Narcišu mušu iznīcina, trīs četras stundas sīpolus karsējot ūdenī +43…+45 °C temperatūrā. Ūdenim pieliek formalīnu 0,2 % koncentrācijā – veterinārajā aptiekā nopērk 38 % formalīna šķīdumu un uz 10 litriem ūdens pielej 50 ml.
Ļoti svarīgi ir ievērot īsto temperatūras režīmu. Ja ūdens būs vēsāks par +43 °C, narcišu mušas kāpuri neiznīks, bet, ja ūdens būs karstāks par +45 °C, cietīs narcišu sīpoli. Ideāls variants ir pašu gatavota elektroniska ierīce, kas temperatūru regulē viena grāda robežās – sasniedzot +45 °C, sildelementu izslēdz, bet +44 °C temperatūrā atkal ieslēdz.
Mazus sīpolus karsē trīs stundas, bet, ja tie ir izcili lieli, dūres lielumā, tad jākarsē četras stundas.
Profilaksei noder tabakas putekļi, ar tiem dobes apputina, kad narcišu lapas izaugušas apmēram 10 cm garas. Tabakas smārds nomāc narcišu smaržu, un apstulbušās mušas, domādamas, ka šajā laukā nekā ēdama nav, lido tālāk. Savulaik, kad pārdošanā bija skuju milti, narcises apputināja ar tiem. Tagad izmanto aerosolu Fitoekols IF, kas atbaida kaitēkļus un ierobežo dažādas puves.
Ilgstoši audzējot tajā pašā vietā, augsnē var ieviesties narcišu nematode. Bojātajiem sīpoliem sakņu kakliņš kļūst mīksts. Skatoties ar lupu, 5 vai 10 reižu palielinājumā nematodi var ieraudzīt – tā lokās kā matiņš.
Ja sīpolu bojājusi narcišu ērce, tas bojā neaiziet, taču izskatās kā čiekurs, jo atsegtas sīpola zvīņas. Caur lupu pieckārtīgā palielinājumā redz sīksīkus kukainīšus.
Kādēļ apvainojās kliņģerītes?
Narcises stāda septembra beigās: lielos sīpolus 10 – 12 cm dziļi (mērot no sīpola apakšas), mazos sīpoliņus seklāk – 5 cm dziļumā. Ja sanāk iestādīt vēlāk vai arī novembra beigās uznāk kailsals, narcišu dobēm uzber 3 – 5 cm biezu neitralizētas kūdras slāni. Tas pasargās no izsalšanas.
Dekoratīvajos stādījumos narcises stāda 15 cm attālumā, audzējot griezto ziedu ieguvei – 10 cm attālumā, tikpat liels atstatums nepieciešams arī starp rindām. Lai šķirnes nesajauktos, tās atdala, zemē ierokot dēlīti (Skujas kungam pie katras šķirnes piesprausta metāla etiķete ar selekcijas numuru un šķirnes nosaukumu).
Narcisēm vajadzīga pietiekami smaga, dziļi sastrādāta augsne. Iekopjot zemi stādīšanai, Vitauts Skuja samērā smago smilšmālu rijolēja 50 cm dziļumā. Tas ir ļoti smags darbs.
Augsnei, kurā divus gadus augušas narcises, pēc tam tikpat ilgi jāļauj atpūsties. Tās bagātināšanai iesēj eļļas rutku, kliņģerītes vai… dilles, izrādās, arī tās ir teicami zaļmēslojuma augi. Kliņģerītes ne vien palielina augsnes auglību, bet arī dezinficē to. Kad tās nozied, nopļauj, ar lāpstu sakapā un ierok augsnē. Vienugad kliņģerītes gan laikam apvainojušās, ka ar tām tā izrīkojas, un nav gribējušas augt.
Zaļmēslojumam augus iesēj pavasarī, jūlijā nopļauj un ierok augsnē, bet septembrī var stādīt tulpes un narcises.
Narcisēm patīk nedaudz sārmaina augsne: dūšīgi aug, ja pH 6,5 – 7,5 robežās, ideāli, ja pH 7 – 7,5, bet skābā (pH zem 6) nejūtas labi. Mēslošanai un augsnes neitralizēšanai droši var izmantot pelnus, vislabāk – lapu koku. Ja, tīrot dārzu, esat sadedzinājuši zarus un pērnās lapas, šos pelnus droši var kaisīt narcišu dobēs. Noteikti neder akmeņogļu pelni!
Rudenī, pirms sīpolu stādīšanas augsnē iestrādā pilnmēslojumu ar NPK attiecību 10-10-20, 50 – 60 g uz m2. Rudenī augiem vajag vairāk kālija. Agrāk augsnes auglības noteikšanai Skujas kungs ik pēc trim gadiem zemes paraugus nodevis analīžu veikšanai laboratorijā. Tagad to vairs nedarot, vien pārbaudot augsnes reakciju (šim nolūkam dārzkopības preču veikalos var iegādāties pehametru).
Gādīgs tēvs un nežēlīgs bende
Cik laika un darba jāiegulda, lai izveidotu jaunu narcišu šķirni? Vispirms selekcionārs izplāno, kuras šķirnes krustos. No tēva auga ņemtos ziedputekšņus uzliek uz mātes auga drīksnas. Narcišu sēklu pogaļa izskatās līdzīga magones pogaļai. Ja krustotas radniecīgas grupas, tajā ir vairāk sēklu, bet, ja vecākaugi pārstāv ļoti atšķirīgu grupu narcises, vienā pogaļā var būt vien divas vai trīs sēkliņas.
Iegūtās sēklas septembra sākumā sēj atklātā laukā vadziņās, 2 – 3 cm dziļumā. Nākamajā pavasarī parādās dīgsti – sīki kā zāles stiebriņi. Otrajā vai trešajā gadā var izrakt sīpoliņus, tie ir iegareni, apmēram zirņa resnumā.
Liliju un gladiolu sējeņi sāk ziedēt jau otrajā vai trešajā gadā, bet narcišu un tulpju selekcionāriem jābūt pacietīgiem, jo jaunie hibrīdi sāk ziedēt piektajā sestajā gadā. Ilgāk gaidīt nav vērts, pārējos rauj laukā. Vitauts Skuja smej, ka, audzējot mazos sējenīšus, selekcionārs tiem ir kā gādīgs tēvs. Tiklīdz tie uzzied, viņam jākļūst arī par nežēlīgu bendi, jo atlasa tikai labākos hibrīdus, pārējos sadedzina. Ja ļautos žēlumam un izdāļātu tos draugiem un paziņām, vēlāk rastos sajukums – pa dārziem klejotu jaunajām šķirnēm ļoti līdzīgi augi, un audzētāji strīdētos, kurā dārzā ir tā pareizā.
Nezinātāja acīm raugoties, šķiet, ka narcisēm ir četri krāsu pamattoņi – balts vai dzeltens apziednis, bet vainadziņš zieda centrā mēdz būt arī rozā, oranžs vai spilgti oranžsarkans. Taču selekcionāriem viss ir daudz sarežģītāk. Aprakstot jaunu šķirni, precīzi pēc kataloga jānorāda krāsu tonis. Krāsu katalogā ir 178 krāsas, katrai no tām – četras intensitātes pakāpes. To lieto līdzīgi kā krāsu skalu būvmateriālu veikalos, lai sajauktu krāsas vajadzīgajā tonī. Arī narcišu selekcionārs ņem krāsu skalu un liek to pie zieda, līdz atrod atbilstošo toņa numuru katalogā.
‘Agrita’, ‘Inguna’ un citas dāmas
Jaunai šķirnei, protams, jādod vārds. Sievietei piemīt spēks un daile, tāpēc arī puķu šķirnēm visbiežāk dod sieviešu vārdus.
Visgreznākās, protams, ir narcises pildītiem ziediem. Piemēram, ‘Aina Ulmane’ – liels, balts pildīts zieds ar rozā vidiņu. Tai līdzīgas ir ‘Indra Ārgale’ (šķirne veltīta bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa kundzei) un ‘Agrita’ (tā nosaukta par godu kardioloģei, kuru Skujas kungs pazīst kopš bērnības). Pildīta, ar krēmkrāsas vidiņu, ir ‘Inguna’ (tā iemantojusi selekcionāra kaimiņienes acu ārstes vārdu).
Visoriģinālāk izskatās šķeltvainadziņa narcises. Divdesmitā gadsimta otrajā pusē holandiešu selekcionārs Džons Geritsens (John Gerritsen) atlasījis īsvainadziņa narcišu sportus ar ieplīsušām taurītēm. Tās savstarpēji krustojot, radās šķeltvainadziņa narcises, vācieši tās iedēvējuši par orhideju narcisēm. Vitauts Skuja selekcionējis daudzas šai grupai piederīgas narcises – ‘Siguldai 800’, ‘Sniega Karaliene’, ‘Baltais Tēvs’, ‘Satezele’, ‘Vita’ un citas.
UZZIŅA • Ražīgajā selekcionāra mūžā izveidotas fantastiskas bārkstainās, zaļziedu, daudzziedu un citu grupu tulpes – kopā vairāk nekā 300 šķirņu! Ir arī apmēram 100 narcišu šķirnes, īpaši skaistas ir pildītās un šķeltvainadziņa narcises. • Vitauta Skujas dzīves gājums aprakstīts Ligijas Zariņas grāmatā “ZEMesSIRDS”, ko apgāds “Valters un Rapa” 2010. gadā izdeva ar Siguldas novada domes finansiālu atbalstu.
PADOMI • Lai narcises ilgāk saglabātos vāzē, uz litru ūdens pieliek pustableti aspirīna. Šī recepte der arī citiem grieztajiem ziediem. • Narcises izdala kodīgu sulu, tādēļ tās nevar likt vāzē kopā ar tulpēm vai citiem ziediem – tie novītīs. |
{gallery id=”1785″}
