Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
24. decembris, 2016
Drukāt

Kāpēc jāēd cūkas šņukurs? Un kas jādara, lai būtu nauda? Seno latviešu tradīciju atrisinājumi (1)

Foto: Ernests Dinka, Saeimas AdministrācijaFoto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Senajiem latviešiem ir daudz un dažādu ticējumu, kas saistīti ar Ziemassvētkiem – viens no tiem vēsta, ka svētkos jāēd deviņas reizes, ja vēlas, lai nākamais gads būtu bagātīgs.

Senlatvieši, būdami zemkopju tauta, Ziemassvētkus svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas šogad notika 21.decembrī.

Ziemas saulgriežos notiek gaismas un tumsas cīņa, šoreiz tumsa ņem virsroku, jo Ziemassvētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā. Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas saistītas ar gaismas vairošanu, tādējādi atvairot tumsas spēkus.

Lai noskaidrotu nākotni, Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā. Ja Ziemassvētku rītā mājā pirmais cilvēks, kurš ienāk, ir vīrietis, nākamais gads būs laimīgs, ja sieviete – nelaimīgs.

Savukārt cits ticējums vēsta, ka gadījumā, ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Vienlaikus Ziemassvētkos varēja prognozēt laika apstākļus turpmākajiem mēnešiem uz priekšu. Zaļi Ziemassvētki paredz baltas Lieldienas, savukārt daudz zvaigžņu Ziemassvētku naktī prognozē aukstu laiku, turklāt, ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža, bet vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu. Ja pēc Ziemassvētkiem slapjš laiks, tad rudzi briesmās un gads būs neauglīgs.

Pēc latviešu tradīcijām Ziemassvētku vakarā vajag sadegt visas lampas, lai Laimīte redzētu, kur staigāt, kā arī Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.

Ja vēlas, lai nākamais gads būtu svētīgs un nekā netrūkstu, visai saimei jāēd cūkas šņukurs, bet, lai zobi nesāpētu, Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt.

Ticējumi arī vēsta, ka Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst pirkstus laizīt, tad tos bieži pārgriež. Turklāt Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi – cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru.

Ziemassvētkos var rast atbildes arī par mīlas lietām. Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies. Savukārt meitenēm istabā jānes malka, ja pagales būs pa pārim, tad drīz apprecēsies, ja nepārī, tad ne. Turklāt, ja Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu attiecīgajā mājā būs kāzas.

Lai naudas nekad netrūktu, Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot, savukārt, lai visi darbi arī turpmāk labi veiktos, Ziemassvētku rītā visi darbi jāpadara tumsā. Ticējums vēsta, ka Ziemassvētkos jāēd daudz zirņu, jo tad būs daudz naudas.

Ziemassvētkos zem traukiem uz galda jāsaliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un jāļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.

Ziemassvētku vakarā jāēd deviņas reizes un galdā jābūt 12 ēdieniem – cūkas šņukuram, cūkas vai zoss cepetim, šmorētām ribiņām, sutinātiem kāpostiem, pelēkajiem zirņiem, speķa pīrādziņiem, grūdenim, kočai jeb ķūķim, ceptai zivij, plātsmaizei un piparkūkām.

Senie latvieši svētkiem gatavojās tīrot māju, brūvējot alu, cepot pīrāgus, gatavojot rotājumus un svētku drēbes. Ziemassvētki senajiem latviešiem saistījās arī ar ķekatām un masku gājieniem. Neiztika arī bez zīlēšanas, laimes liešanām, dziesmām un rotaļām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. lai būtu nauda jāstrādā. Nozagts cūkas šņukurs laimi nenesīs.

Draugiem Facebook Twitter Google+