Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

Kāpēc jāizdod Rīgas hakeris?

Foto - LETAFoto - LETA

Drīzumā Latvijas valdībai būs jālemj par ASV pieprasījumu izdot rīdzinieku Denisu Čalovski tiesāšanai par smagiem kibernoziegumiem. Šis gadījums jau raisījis diezgan plašas diskusijas, turklāt pret Čalovska izdošanu iebildis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. ASV pozīciju skaidroju šīs valsts vēstniecībā. 


Kā informēja vēstniecības Preses un kultūras nodaļa, D. Čalovskim ASV varas iestādes izvirzījušas apsūdzības par banku apkrāpšanu, pieejas ierīču apmānīšanu, līdzekļu izkrāpšanu caur internetu, ielaušanos datorsistēmās un personisko datu zādzībām. “Datorvīruss, ko, pieļaujams, D. Čalovskis un viņa līdzdalībnieki radīja un uzlaboja, inficēja vismaz miljonu datoru visā pasaulē, radīja desmitiem miljonu dolāru lielas zādzības vai zaudējumus privātpersonām, uzņēmējiem un valdības iestādēm,” skaidro ASV vēstniecība. Tieši Amerika esot bijis galvenais noziedznieku mērķis, te vīruss skāris aptuveni 40 000 datoru.

Piektdien “Latvijas Radio 4” raidījumā “Darbojošās personas” ASV vēstnieks Marks Pekala sacīja, ka D. Čalovska lietā notiekošais atbilst ASV un Latvijas likumiem un savstarpējiem līgumiem. Sīkāk viņš gan lietas virzību nekomentēja.

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs bija izteicies, ka viņš neredz pamatojumu D. Čalovska izdošanai ASV, lai gan ne prokuratūra, ne tiesa tam nebija iebildusi. Gala lēmums par izdošanu jāpieņem Latvijas valdībai.

ASV varasiestādes jau 2010. gadā arestējusi “Gozi” vīrusa iespējamo radītāju, Krievijas pilsoni Ņikitu Kuzminu (25), pērn decembrī Rumānijā arestēts šīs valsts pilsonis Mihai Ionuts Paunesku (28) ar iesauku Vīruss, kas piedāvājis “drošu” datorserveri dažādiem kibernoziedzniekiem. Arī viņa izdošanu vēlas panākt ASV. D. Čalovska (27; iesauka Miami) loma bijusi uzlabot datorvīrusa kodu, kurš palielināja tā graujošo darbību.

Spriežot pēc ASV prokuratūras izplatītajām ziņām, tiek pieļauts, ka “Gozi” vīrusa autors ir Ņ. Kuzmins, kurš tā radīšanu apsvēris 2005. gadā, kad bijis 17 gadus vecs. Toreiz viņš esot radījis sarakstu ar nepieciešamajiem tehniskajiem parametriem un nolīdzis programmētāju, lai izstrādātu vīrusa pamatkodu. Pēc tam Ņ. Kuzmins sācis piedāvāt vīrusu par samaksu, un viņa līdzdalībniekiem bijusi iespēja to pārveidot atbilstoši savām vajadzībām.

No ASV varasiestāžu sniegtās informācijas noprotams, ka jau 2007. gadā noziedznieki ar “Gozi” vīrusu pirmoreiz ieguvuši dažādus datus par banku kontiem. Vīruss bija nonācis arī Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) sistēmās, tāpat datoros Vācijā, Lielbritānijā, Polijā, Francijā, Itālijā, Turcijā un citur.

Ņ. Kuzmins un viņa līdzdalībnieki esot regulāri maksājuši citiem hakeriem, lai atjaunotu un uzlabotu vīrusu. Piemēram, D. Čalovskis ticis nolīgts, lai uzlabotu vīrusam noteiktu datorkodu, kurš, kā uzsver ASV prokurori, ļāvis vīrusam izmainīt upuru atvērtās banku mājaslapas internetā. Tajās parādījās pieprasījumi atklāt informāciju “bankai”, bet patiesībā tā nonāca kibernoziedznieku rīcībā. Viens no D. Čalovska radītajiem kodiem devis kibernoziedzniekiem iespēju iegūt ziņas par personu pirmslaulību uzvārdu, sociālās apdrošināšanas numuru, autovadītāja apliecības informāciju un personiskās identifikācijas (PIN) kodus.

ASV prokurori paveikto kibernoziegumu salīdzina ar reālām banku aplaupīšanām, velkot paralēles ar Viliju Satonu, kurš šajā “arodā” pagājušajā gadsimtā darbojies 40 gadu ilgumā un nolaupījis vismaz divus miljonus dolāru.

“Var teikt, ka viņi vadīja modernu banku aplaupīšanas tīklu. Līdzīgi kā Satons viņi vērsās pret bankām, jo tajās ir nauda. Kibernoziedzniekiem aplaupīšanām nav vajadzīga nedz maska, nedz ierocis, tikai gudra programma un interneta pieslēgums,” uzsvēris Manhetenas prokurors Prīts Bharara.

Pēc viņa domām, konkrētajai lietai jākalpo par brīdinājumu gan bankām, gan patērētājiem, jo kibernoziegumi mūsdienās ir vieni no lielākajiem draudiem un tie tik drīz neizzudīs.

Par izvirzītajām apsūdzībām Kuzminam kā maksimālo sodu var piespriest 97 gadus, Čalovskim – 67 gadus, bet Paunesku – 60 gadus cietumā. Tomēr no ASV prokuroru publiski sniegtās informācijas nekļūst skaidrs, cik lielu materiālo labumu trijotne guvusi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+