Kāpēc komentārs izdzēsts?! 0
Anonīmi komentāri ir visur, ik dienas un visur kāds iesaka veikt ”gaumīgos vārdos” ietērptas darbības [..]. Tāpēc nebrīnīšos, ka arī šis raksts tiks iznīcināts līdz ar pamatiem. Gļēvuļu armija tūliņ uzsāks savu kārtējo vardarbības ekstāzi – komentēs un nories it visu, kas ceļā gadījies. Jūs teiksiet – tā ir vārda brīvība un katram ir pienākums to atbalstīt un sargāt! Es atbildēšu – tā ir gļēvulības un vardarbības aizstāvības brīvība. Aldis Gobzems
Kāpēc nepublicē visus komentārus internetā? Var cenzēt rupjības, nevis viedokli. Ojārs Bīriņš Zaubē
Nav noslēpums, ka interneta plašsaziņas līdzekļu lietotāji parasti jūtas visai brīvi savās izpausmēs, tāpēc nereti grūti pieņemt situāciju, kad redzi – tava varen trāpīgā replika uz mūžīgiem laikiem pazudusi tīmekļa kosmiskajā miskastē. Dažu labu pārņem vēl lielāks rūgtums nekā uz piebildi rosinājušā raksta tēma – kas par desām?! Cenzūra un birokrātija, nevis brīvā e-pasaule!
Patiesībā tā gluži nav.
Vispirms jau jāatceras, ka anonimitāte internetā ir samērā iluzora – katram datoram ir sava IP adrese, kuru gluži kā tālruņa numuru iespējams noteikt un pēc Drošības policijas lūguma arī izpaust varas iestādēm. To, vai ir aizskarti personas gods un cieņa, regulē Civillikums. Interneta portālu darbību – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.
Dzēst aizvainojošus, rupjus, naidu kurinošus komentārus nav interneta redaktoru privilēģija. Tas ir interneta redaktoru pienākums un ikdienas darbiņš, turklāt nemaz ne tik viegls – “Latvijas Avīzes” portāla www.la.lv redakcijā bieži notiek apspriedes par mūžīgo tēmu: “Dzēst vai nedzēst. Tāds ir jautājums.”
“Ik dienu portālā la.lv administratori dzēš komentārus – tādus, kas ir rupji, neētiski, apmelojoši, draudoši, aicina uz vardarbību vai aizskar cilvēka godu un cieņu, kurina rasu un nāciju naidu.
Piemēram, netiks dzēsts komentārs, kur norādīts, kurp būtu “jādodas” okupantiem un viņu bērniem. Savukārt, ja tie paši okupanti vai viņu pēcnācēji tiks nosaukti rupjos vārdos, šādu komentāru, visticamāk, dzēsīs. Izņēmums varētu būt, piemēram, miris diktators, kura vaina ir pierādīta (“cilvēkēdāju mērglis” Staļins),” ikdienas lēmumu pieņemšanas procesa nianses skaidro komentāru redaktore Linda Rozenbaha.
Tāpat Linda bez žēlastības dzēš komentārus (vai daļu no tiem), kur cilvēks tiek aizskarts kādu ārēju pazīmju dēļ, piemēram, “tas resnais tauku pika” vai tamlīdzīgas klajas nejaucības, kurām turklāt parasti nav nekādas saistības ar rakstā izklāstīto jautājumu.
Neatkarīgi no kāda uzskatiem tiek dzēsti arī smagi, bet nepierādīti apvainojumi jebkura virziena politiķiem. Daļā gadījumu – ja komentārs kopumā ir interesants, tomēr tajā ir pa kādai rupjībai, komentārs tiek atstāts, bet rupjie vārdi aizstāti ar zvaigznītēm (**).
“Pie raksta par vardarbību Jaunjelgavas vidusskolā dzēsām arī komentārus, kas atklāja par nodarījumu aizdomās turētā puiša personas datus un fotogrāfiju, – jāsaprot, ka jaunietis vēl nav atzīts par vainīgu. Dzēsām arī apvainojumus pret žurnālistu, kur bez jebkāda pamatojuma viņš apvainots kā “nopirkts žurnālists”, taču atstājām komentārus, kur ir konkrēti argumenti, kas rakstā varēja būt daudzpusīgāk atainoti,” uzsver Linda.
Vēl jāatceras, ka administratori parasti dzēš arī komentārus, kur norādītas saites uz komerciālām lapām vai citiem portāliem, kā arī tādus komentārus, kas ir neapmaksāta reklāma, aicinājumus uz lēto kredītu ņemšanu u. tml.
