Mobilā versija
+1.6°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Kāpēc Krievija nav stipra (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Viens no neparastākajiem vēsturiskajiem dokumentiem, ko man nācies lasīt, – Josifa Staļina personīgo mantu saraksts, sastādīts īsi pēc viņa nāves 1953. gada martā. Izrādās, diktatoram nekas nav piederējis – vien krājgrāmatiņa, četri piezīmju bloknoti, piecas pīpes, seši dažādu krāsu frenči, desmit bikses, daži simti grāmatu. Turklāt viņš nebija nekāds mūks, mīlēja jautras kompānijas, sērīgas dziesmas, Kaukāza ēdienus un Krimas vīnus. Staļina alga bija 10 000 veco padomju rubļu mēnesī, tomēr nāves brīdī uz krājgrāmatiņas atradās vien 900 rubļu. Tātad Staļins savu algu bija tērējis. Var jau teikt, ka “tautu tēvam” tāpat piederēja visa Padomju Savienība. Tomēr nevar noliegt – savā ziņā viņš dzīvoja pat ļoti pieticīgi, it īpaši uz dažu kolēģu fona. Pat rūdītais latviešu boļševiks Arvīds Pelše, vienkāršs lauku puika no Iecavas apkārtnes, pamanījās savākt vērtīgu mākslas priekšmetu kolekciju.

Par Staļinu atcerējos, vērojot Krievijas mediju telpā joprojām nerimstošo diskusiju par premjera un bijušā prezidenta Dmitrija Medvedeva “apslēptajām bagātībām” – pilīm, jahtām, vīnogu plantācijām. Brīdī, kad es rakstu šīs rindas, Alekseja Navaļnija publicēto atklāsmi tikai interneta vietnē “YouTube” vien jau paspējuši noskatīties vairāk nekā 18 miljoni cilvēku. No bezpilota lidaparāta nofilmētā tik aizkustinošā pīļu mājiņa, kas uzcelta dīķa vidū Medvedeva īpašumā Volgas krastā, sākusi dzīvot savu pastāvīgu dzīvi un kļuvusi par simbolu korupcijai, visatļautībai un alkatībai.

Medvedeva nelaime šobrīd ir tā, ka viņam neviens vairs netic – pat ja izdotos pierādīt, ka īpašumi nav viņa. Turklāt premjers kļuvis smieklīgs, kas politiķim parasti nozīmē karjeras beigas. No Staļina baidījās, viņu neieredzēja, bet viņš nekad nebija smieklīgs. Par Brežņevu stāstīja anekdotes. Bet pat lielā vecumā, kad krekšķošais “ģenseks” vairs knapi spēja nolasīt priekšā nolikto tekstu, viņš nebija smieklīgs, drīzāk izsauca līdzjūtību.

Un te nu mēs nonākam pie šodienas. Valsts, kuras viens no līderiem ir smieklīgs, ir vāja un ievainojama, un Krievija šodien tāda ir. Diemžēl arī Ukraina, kuras prezidenta Petro Porošenko pirms vēlēšanām dotie solījumi pārdot “Roshen” šokolādes impēriju tā arī nav tikuši pildīti un radījuši augsni ļauniem, izsmējīgiem jokiem.

Nesenās prezidenta vēlēšanas ASV uzskatāmi parāda, ka tauta ir gatava akceptēt bagātu cilvēku, kurš iet varā. Donalda Trampa valdība ir pati bagātākā šīs valsts vēsturē, vairāku kabineta locekļu turība mērāma simtos miljonos dolāru. Tomēr šie aktīvi tikuši uzkrāti ārpus politikas, biznesā. Savukārt nesenās protesta akcijas Krievijā liecina, ka pat šajā valstī cilvēki nav gatavi pieņemt tos, kuri pie bagātībām tikuši varas gaiteņos. Un tā jau ir laba ziņa.

Paliek lielais jautājums – kā no šīs situācijas pratīs iziet Vladimirs Putins. Prezidenta vēlēšanas Krievijā vairs nav aiz kalniem, tās paredzētas nākamā gada 11. martā. Vai Putins būs gatavs iet uz tām ar tik smagu balastu kā Medvedevs, kurš turklāt ir varas partijas “Vienotā Krievija” formālais līderis? Diezin vai. Visdrīzāk patlaban tiek meklēts veids, kā viselegantāk un nesāpīgāk izdarīt vajadzīgās rokādes varas kabinetos.

Tomēr laika nav daudz. Pēdējo gadu notikumi bijušajā PSRS telpā liecina, ka sabiedrība var būt gatava ļoti pēkšņai, straujai un iepriekš neprognozētai radikalizācijai. Neviens, pat Navaļnijs, nebija gatavs tam, ka viņa aicinājumam iziet protesta demonstrācijās visā Krievijā atsauksies tieši skolu jaunatne. Krimas notikumiem bija rūpīgi plānots scenārijs, bet spontānā Donbasa “tautas republiku” izveidošanās, iespējams, bija negaidīta Kremlim – tā vismaz šodien uzskata daudzi analītiķi. Ne velti pēdējā laikā tik daudz runā par Baltkrieviju – pārāk aizdomīgs šķiet šajā valstī ilgus gadus valdošais miers. Bet, kā saka krievu sakāmvārds, tad “в тихом омуте черти водятся” – “klusā atvarā velni dzīvo”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. valsts nevar balstīties un muļķiem/parazītiem, visos līmeņos. Nu, nopērk par lielu naudu kādu ar smedzenēm, kas spēj nodot savu sirdsapziņu, ar to par maz evolūciajai

  2. Interesanti, kura valsts pēc cien. Lorenca domām ir STIPRA?

  3. >12.48
    nevajadzēja labumus????????? hā ha hā, ko tad laupīja? baigi, bet visus šos radīja kristietība, viņiem daudz ko padomāt par to, kā tālāk

  4. STIPRS VAR BŪT TIKAI GUDRAIS
    ‘sportists’ ir tikai muskuļu masa, nepabarosi un nav

  5. Uz sevi / saviem līderiem tad ar paskatāmies, ok?
    Staļins, Hitlers, Musolīni… Viņiem tiešām nekas no šīs pasaules labumiem i nevajadzēja – tāpat viss bija.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+