Foto – AFP/LETA

Juris Lorencs: Kāpēc Krievija nav stipra 5

Viens no neparastākajiem vēsturiskajiem dokumentiem, ko man nācies lasīt, – Josifa Staļina personīgo mantu saraksts, sastādīts īsi pēc viņa nāves 1953. gada martā. Izrādās, diktatoram nekas nav piederējis – vien krājgrāmatiņa, četri piezīmju bloknoti, piecas pīpes, seši dažādu krāsu frenči, desmit bikses, daži simti grāmatu. Turklāt viņš nebija nekāds mūks, mīlēja jautras kompānijas, sērīgas dziesmas, Kaukāza ēdienus un Krimas vīnus. Staļina alga bija 10 000 veco padomju rubļu mēnesī, tomēr nāves brīdī uz krājgrāmatiņas atradās vien 900 rubļu. Tātad Staļins savu algu bija tērējis. Var jau teikt, ka “tautu tēvam” tāpat piederēja visa Padomju Savienība. Tomēr nevar noliegt – savā ziņā viņš dzīvoja pat ļoti pieticīgi, it īpaši uz dažu kolēģu fona. Pat rūdītais latviešu boļševiks Arvīds Pelše, vienkāršs lauku puika no Iecavas apkārtnes, pamanījās savākt vērtīgu mākslas priekšmetu kolekciju.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Par Staļinu atcerējos, vērojot Krievijas mediju telpā joprojām nerimstošo diskusiju par premjera un bijušā prezidenta Dmitrija Medvedeva “apslēptajām bagātībām” – pilīm, jahtām, vīnogu plantācijām. Brīdī, kad es rakstu šīs rindas, Alekseja Navaļnija publicēto atklāsmi tikai interneta vietnē “YouTube” vien jau paspējuši noskatīties vairāk nekā 18 miljoni cilvēku. No bezpilota lidaparāta nofilmētā tik aizkustinošā pīļu mājiņa, kas uzcelta dīķa vidū Medvedeva īpašumā Volgas krastā, sākusi dzīvot savu pastāvīgu dzīvi un kļuvusi par simbolu korupcijai, visatļautībai un alkatībai.

Medvedeva nelaime šobrīd ir tā, ka viņam neviens vairs netic – pat ja izdotos pierādīt, ka īpašumi nav viņa. Turklāt premjers kļuvis smieklīgs, kas politiķim parasti nozīmē karjeras beigas. No Staļina baidījās, viņu neieredzēja, bet viņš nekad nebija smieklīgs. Par Brežņevu stāstīja anekdotes. Bet pat lielā vecumā, kad krekšķošais “ģenseks” vairs knapi spēja nolasīt priekšā nolikto tekstu, viņš nebija smieklīgs, drīzāk izsauca līdzjūtību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un te nu mēs nonākam pie šodienas. Valsts, kuras viens no līderiem ir smieklīgs, ir vāja un ievainojama, un Krievija šodien tāda ir. Diemžēl arī Ukraina, kuras prezidenta Petro Porošenko pirms vēlēšanām dotie solījumi pārdot “Roshen” šokolādes impēriju tā arī nav tikuši pildīti un radījuši augsni ļauniem, izsmējīgiem jokiem.

Nesenās prezidenta vēlēšanas ASV uzskatāmi parāda, ka tauta ir gatava akceptēt bagātu cilvēku, kurš iet varā. Donalda Trampa valdība ir pati bagātākā šīs valsts vēsturē, vairāku kabineta locekļu turība mērāma simtos miljonos dolāru. Tomēr šie aktīvi tikuši uzkrāti ārpus politikas, biznesā. Savukārt nesenās protesta akcijas Krievijā liecina, ka pat šajā valstī cilvēki nav gatavi pieņemt tos, kuri pie bagātībām tikuši varas gaiteņos. Un tā jau ir laba ziņa.

Paliek lielais jautājums – kā no šīs situācijas pratīs iziet Vladimirs Putins. Prezidenta vēlēšanas Krievijā vairs nav aiz kalniem, tās paredzētas nākamā gada 11. martā. Vai Putins būs gatavs iet uz tām ar tik smagu balastu kā Medvedevs, kurš turklāt ir varas partijas “Vienotā Krievija” formālais līderis? Diezin vai. Visdrīzāk patlaban tiek meklēts veids, kā viselegantāk un nesāpīgāk izdarīt vajadzīgās rokādes varas kabinetos.

Tomēr laika nav daudz. Pēdējo gadu notikumi bijušajā PSRS telpā liecina, ka sabiedrība var būt gatava ļoti pēkšņai, straujai un iepriekš neprognozētai radikalizācijai. Neviens, pat Navaļnijs, nebija gatavs tam, ka viņa aicinājumam iziet protesta demonstrācijās visā Krievijā atsauksies tieši skolu jaunatne. Krimas notikumiem bija rūpīgi plānots scenārijs, bet spontānā Donbasa “tautas republiku” izveidošanās, iespējams, bija negaidīta Kremlim – tā vismaz šodien uzskata daudzi analītiķi. Ne velti pēdējā laikā tik daudz runā par Baltkrieviju – pārāk aizdomīgs šķiet šajā valstī ilgus gadus valdošais miers. Bet, kā saka krievu sakāmvārds, tad “в тихом омуте черти водятся” – “klusā atvarā velni dzīvo”.