Ekonomika

Kāpēc Latvijā lielākie elektrības rēķini 16

Foto – Shutterstock

Latvijā iedzīvotājiem jāmaksā par elektrību vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā atzīts, ka, elektrības vairumtirdzniecības cenām biržā samazinoties, Latvijas iedzīvotājiem rēķini nesamazinās, kamēr mūsu kaimiņvalstu iedzīvotājiem samazinās.

Šā gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas iedzīvotāji, kuru mēneša patēriņš svārstījies no 208 līdz 415 kilovatstundām (kWh), maksāja vidēji 16,18 centus par vienu kWh. Tāda pati vidējā cena bijusi arī pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Bet aizvadītā gada laikā elektrības vairumtirdzniecības cena biržā saruka par 7% – no 36,5 eiro līdz 34 eiro par megavatstundu (MWh).

Savukārt abu mūsu tuvāko kaimiņvalstu iedzīvājiem elektrības cenas samazinājās. Lietuvā par 9,4% – no 12,33 līdz 11,08 centiem par vienu kWh. Igaunijā par 5,6% – no 12,96 līdz 12,23 centiem par vienu kWh. Tā kā vairumtirdzniecības cenas trijās Baltijas valstīs regulē viena un tā pati birža, tās pārlieku neatšķiras.

Biržas cenas ietekmē tikai lielos

Elektrības tirgotājiem jautāju, kā izskaidrot to, ka Latvijā par elektrību jāmaksā vairāk nekā Igaunijā vai Lietuvā.

“No četrām sastāvdaļām, kas veido rēķinu patērētājiem, “Baltcom” vai cits tirgotājs var ietekmēt tikai elektrības cenu, kas mūsu piedāvātajā elektroenerģijas tarifā (14,1 cents par 1 kWh) veido tikai 32% no rēķina summas. Bet pārējās elektrības rēķina daļas neviens elektrības tirgotājs nevar ietekmēt,” skaidro uzņēmuma “Baltcom” produktu un pakalpojumu direktors Konstantīns Borovikovs. “Arī biržas cenu svārstības parastais patērētājs izjūt maz. Piemēram, ja biržā elektrības cena samazinās par 10%, tad rēķinā tas ir tikai puscents par 1 kWh. Cenu svārstības biržā vistiešāk izjūt tikai tie klienti, kuri elektroenerģiju iegādājas par biržas cenām.” Proti, biržas cenām samazinoties, ieguvums no tā ir tikai tiem klientiem, kuri tērē daudz elektrības.

“Baltcom” pārstāvis domā, ka iemesls, kāpēc Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji par elektrību maksā mazāk nekā Latvijas elektrības patērētāji, varētu būt tas, ka šajās valstīs obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir mazāka un sadales un pārvades pakalpojuma tarifi ir lētāki, kas savukārt ietekmē rēķinus, kurus saņem elektrības patērētājs.

“Elektrības rēķinus, iespējams, Latvijā ietekmē tas, ka iedzīvotāju lielākā daļa joprojām maksā par patērēto elektrību tā sauktā universālā pakalpojuma cenu,” savukārt uzskata “Lattelecom” enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš, “tā ir dārgākā elektrība, ko Latvijā var nopirkt. Elektroenerģijas biržas cena jau ilgstoši ir būtiski zemāka par universālā pakalpojuma elektrības cenu.”

“Lattelecom” speciālists Artūrs Pielēns-Pelēns skaidro, ka elektrības rēķinu summā aptuveni 28% veido obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļa, apmēram 40% ir sadales un pārvades daļa, savukārt atlikušie 32% ir tiešā elektroenerģijas patēriņa un elektrības tirgotāja maksa – no tiem aptuveni 28% veido elektrības iepirkums biržā vai pie vairumtirgotāja un ap 4% – elektrības tirgotājam.

Ja Latvijā par OIK iedzīvotājiem pērn bija jāmaksā 3,24 centi/kWh, savukārt kopš pagājušā gada 1. augusta “Sadales tīkls” ieviesis fiksētu maksu par elektrības piegādi 1,50 eiro mēnesī, tad nav jābrīnās, kāpēc salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu mums ir lielākie elektrības rēķini.

Ministrijai savs skaidrojums

Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktores vietnieks Gunārs Valdmanis stāsta, ka elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām galvenokārt ietekmēja izmaiņas uzņēmuma “Sadales tīkls” tarifos. Tomēr mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu, kādu valstī ir 760 000 jeb 74% no kopējā pieslēgumu skaita, izdevumi esot pieauguši vien par 1,50 eiro.

Vienlaikus tirgotāji esot ņēmuši vērā arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu tendences un samazinājuši elektroenerģijas cenas arī mājsaimniecībām. Piemēram, lielākā tirgotāja AS “Latvenergo” populārākajā tarifā “Universālais” elektrības komponente ir samazināta par 3,3% – no 0,053 eiro līdz 0,0512 eiro. Tādējādi mājsaimniecībai ar vienfāzes pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 50 kWh, kas izmanto AS “Latvenergo” tarifu plānu “Universālais”, izdevumi kopš 2016. gada ir pieauguši par 0,65 eiro mēnesī jeb 7,88%, bet mājsaimniecībai ar vienfāzes pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kWh un analoģisku tarifu plānu – samazinājušies par 0,22 eiro jeb 1,33%. Mājsaimniecībām ar vēl lielāku patēriņu un citu tarifu plānu kritums var būt pat vēl straujāks, norāda EM speciālists.

Kas veido elektrības cenu? 

Elektroenerģijas cena

Atkarībā no elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma vairumtirdzniecības cenu regulē “Nord Pool Spot” birža. Savukārt lietotājam piedāvātā konkrētā tirgotāja cena var atšķirties.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Maksā visi elektroenerģijas lietotāji neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja. OIK ir valsts noteikts atbalsts tiem ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem. OIK apmēru pārskata ik gadu un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Pārvades un sadales sistēmu pakalpojumi

Maksā visi elektroenerģijas lietotāji neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja galvenajam elektrotīkla īpašniekam un uzturētājam – uzņēmumam “Sadales tīkls”. Pakalpojumu tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

21% pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

36 tirgotāji: patērētājiem elektrību piedāvā 10 uzņēmumi

No elektroenerģijas tirgotājiem, kopskaitā 36, kuri ar elektroenerģijas sadales un pārvades uzņēmumu “Sadales tīkls” noslēguši līgumus par elektrotīkla izmantošanu, pašlaik patērētājiem elektroenerģiju piedāvā 10 uzņēmumi: “Latvenergo”; “Baltcom”; “Win baltic”; “220 enerģija”; “Aeon energy”; “Esk sistēmas”; “Bright future energy”; “Foodcom”, “Mvbk”; “Lattelecom”.

LA.lv