Ekonomika
Viedokļi

Kāpēc Latvijā neizdodas attīstīt dzīvokļu īres tirgu? 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto-Shutterstock

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “Bonava” labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no “Bonava” pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja “Bonava” reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

“Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,” skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban “Bonava” nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus – ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no “Bonava” uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

“Esam ļoti ieinteresēti arī Latvijā atrast tādu partneri, kas no mums pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu. Piemēram, drīz sāksim būvēt jaunu projektu Maskavas ielā 192, kas no īres tirgus viedokļa ir ļoti laba vieta. Iespējams, ka “Bonava” gūtu lielāku peļņu, pati izīrējot dzīvokļus, taču esam gatavi šo īpašumu pārdot uzņēmumiem vai fondiem, kuri ir ieinteresēti īres biznesā,” sacīja Bjorklunds.

Vaicāts, kāpēc Latvijā nav aktīvi šādi uzņēmumi vai fondi, kas varētu pirkt īpašumus un pēc tam nodarboties ar izīrēšanu, Bjorklunds norādīja, ka tam ir divi šķēršļi.

“Viens ir pievienotās vērtības nodokļa likmes, kas patlaban neļauj izvērsties īres tirgū. Tiesa, šo jautājumu valdība jau risina, cerams, ka kaut kas mainīsies. Otrs šķērslis ir tas, ka investīciju fondam nelielā un mazattīstītā īres tirgū būtu lieli zaudējumi, jo apjomi ir nelieli. Tā nav pati lielākā problēma, jo mēs būtu gatavi strādāt arī ar uzņēmumu, kas īpašumu apsaimnieko par zemākām cenām, tādējādi mazinot fonda risku. “Bonava” arī būtu gatava piekāpties, lai izmaksas būtu zemākas. Tomēr, cik esam runājuši ar dažādiem potenciālajiem partneriem, viņi ir ieinteresēti lielos apjomos, lai apsaimniekošanas izmaksas vienmērīgāk sadalītos pa objektiem. Ja izdosies iecere gadā tirgū piedāvāt 450-500 dzīvokļus, tad noteikti nonāksim arī pie īres mājokļiem,” sacīja Bjorklunds.

Viņš pauda cerību, ka Igaunijā jau pavisam drīz “Bonava” varēs publiski paziņot par šāda īres mājokļu projekta uzsākšanu, tādējādi parādot tirgum, ka tas ir iespējams.

“Iespējams, ka ar laiku to izdosies realizēt arī Latvijā, piemēram, piesaistot vietējo kapitālu, kas iegādājas varbūt ne visu māju, bet 10-20-30 dzīvokļus un piedāvā tos īres tirgū. Domājam izmēģināt šādu metodi. Katrā ziņā “Bonava” ir gatava tam un meklē iespējas aktīvāk strādāt vietējā īres tirgū. No kaut kā jau šim īres tirgum ir jāsāk veidoties,” piebilda Bjorklunds.

“Bonava” ir vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā, kas ir izaudzis no uzņēmuma NCC. Pašlaik uzņēmumā “Bonava” strādā 2000 darbinieku, un tas darbojas Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā, 2017.gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 14,5 miljardu Zviedrijas kronu (1,44 miljardi eiro) apmērā. “Bonava” akcijas kotē “Nasdaq” biržā Stokholmā.

LA.lv