Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību? 0
Kā panākt izcilību vidusskolās, ņemot vērā mūsu ierobežotās finanses? Kas šobrīd kavē augstskolu attīstību? Kā gudri izmantot pieejamos līdzekļus, lai pedagogi varētu saņemt cienīgu atalgojumu?
Portāls LA.lv turpina publicēt rakstu sēriju par izglītību, kurus sagatvojuši Latvijas Bankas (LB) eksperti.
Kristaps Svīķis, Latvijas Bankas ekonomists
Kā jau ievadrakstā minēja mans kolēģis, izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats. Īpaši tas ir svarīgi valstīm, kurām nav citu priekšrocību, piemēram, derīgo izrakteņu. Ja vēlamies jelkad dzīvot Latvijā, kura labklājībā un iedzīvotāju ienākumu līmenī līdzinās turīgāko Eiropas un pasaules valstu pulciņam, nav cita ceļa, kā sākt līdzināties tām. Proti, ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes līdzinās turīgā valstī dzīvojošo prasmēm un zināšanām. Turklāt – ar to domājot sabiedrību kopumā. Ar nelielu saujiņu spīdekļu vien nepietiks, lai visas valsts iedzīvotāji varētu atļauties dzīvot labklājībā.
Šādu sabiedrību varam iegūt vien ar ļoti labu vai pat izcilu izglītības sistēmu. Tai būtu jānodrošina, ka tās dalībnieki iet vienā solī vai ir soli priekšā pasaulē labākajiem. Un tas jānodrošina masveidā jeb sistēmiski, nevis tikai atsevišķās ekselences kalvēs. Šajā rakstā stāstīšu par to, kā pasaulē cenšas nomērīt izglītības sistēmas, kuru valstu izglītības sistēmas ir pierādījušās sevi kā izcilākās un efektīvākās un kādas ir TOP izglītības sistēmu kopējās iezīmes.
Kā izmērīt izglītības sistēmas kvalitāti?
Pakalpojums ir tik labs, cik labs ir tā galaprodukts. Un izglītības sistēmas kontekstā iznākums ir skolēns ar mācību gaitā iegūtajām zināšanām, prasmēm un attieksmi. Tāpēc tieši skolēni ir izglītības sistēmas kvalitātes spogulis. Kā šo visu izmērīt tā, lai mērījumi būtu salīdzināmi ne tikai skolu un reģionu ietvaros, bet arī starp valstīm, tādējādi ļaujot saprast, kurās valstīs/reģionos skolēni ir visspējīgākie?
To, sākot jau no 2000. gada, ir centusies paveikt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tā reizi trijos gados savās dalībvalstīs un partnervalstīs organizē visaptverošus testus PISA (Programme for International Student Assessment) un TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study).
Populārākais un izglītības aprindās visbiežāk pieminētais no šiem testiem ir PISA, kas mēra 15gadnieku prasmes un zināšanas trīs jomās – matemātikā, zinātnē un lasītprasmē. Un tie nav vienkārši testi, kur skolēnam tiek prasīts atgremot faktus vai ievietot skaitļus galvās iekaltajās formulās. PISA testi ļauj nomērīt ne vien zināšanas, bet arī skolēna prasmes šīs zināšanas pielietot dzīvē, respektīvi, domāt un secināt.
Protams, nekas nav ideāls, un PISA testi par skolēnu zināšanām un prasmēm neatklāj visu. Tie neatspoguļo to, kāda vērtību sistēma ir skolēnam, cik daudz talanta viņš attīstījis ārpusklašu nodarbībās, vai to, cik efektīvi skolēns prot sastrādāties komandā, un vēl daudz citu aspektu. Taču šo testu rezultātu sniegtā informācija par skolas, reģiona un izglītības sistēmā esošo bērnu zināšanu līmeni un domātprasmi ir neatsverama. Šobrīd vēl pilnīgāku un visaptverošāku mērījumu pasaulē nav, tāpēc ir pamatoti, ka izglītības pētnieki un rīcībpolitikas īstenotāji atsaucas tieši uz šiem mērījumiem.
Kurās valstīs skolēni sasniedz visaugstākos mācību rezultātus?
Apkopojot PISA testu rezultātus, jau vairākus gadus ir izkristalizējies, ka skolēni atsevišķās izglītības sistēmās ir soli (vai pat vairākus) priekšā citiem. Ir valstis, kas regulāri atrodas TOP augšgalā
Redzams, ka šie izcilnieki iedalās trijās lielās grupās:
1) TOP Āzijas izglītības sistēmas (Singapūra, Japāna, Honkonga, Dienvidkoreja, Taivāna un Šanhajas apgabals);
2) Somija un Igaunija;
3) atsevišķas attīstītās valstis (Kanāda, Austrālija).
Jā, šīs valstis pēc ienākumu līmeņa, kultūras iezīmēm, sabiedrības pamatvērtībām, izglītībai atvēlēto finanšu līdzekļu apjoma un daudziem citiem rādītājiem ļoti būtiski atšķiras. Taču vairāki apjomīgi un pamatīgi izglītības sistēmu pētījumus veikušie pētnieki, analizējot datus, intervējot pašus sistēmas dalībniekus un klātienē vērojot mācību procesus, apliecina, ka visām šīm TOP izglītības sistēmām ir kopīgas pazīmes.
