Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. augusts, 2013
Drukāt

Kāpēc LMT un “Lattelecom” būtu jāapvieno? Saruna ar Gati Kokinu

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Latvijas Avīzē” viesojās “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs GATIS KOKINS ar stāstu par iespējamo uzņēmuma apvienošanos ar LMT kompāniju.

 

“Gribam, lai sabiedrība saprastu, kā tapis šāds nodoms, ka tas ir pamatojams ar rūpīgu tirgus procesu un uzņēmumu rezultātu analīzi, lai rastu labāko risinājumu valsts kontrolētā sektora stratēģiski pareizai attīstībai,” saka Kokins. 2009. – 2010. gadā “Lattelecom” būvēja optisko tīklu, izveidoja ātrāko internetu Eiropā. Attīstīja virszemes televīziju un pašlaik tik pieprasīto interaktīvo televīziju. Rosība deva papildu ienākumus un veiksmi finansiālā ziņā 2011. – 2012. gadā. Taču akcionāri un padome regulāri uzdeva uzņēmuma menedžmentam jautājumu – ko tālāk darīsiet, kāda būs izaugsme? Analizējot attīstības virzienus, neizbēgami bija jāsaduras ar problēmu – “Lattelecom” trūkst mobilo sakaru komponenta, kāds ir gandrīz visiem līdzīgiem komunikāciju uzņēmumiem Eiropā. Moderna kompānija šajā biznesā izskatās šādi – ar tehnisko sadaļu, kurā ir internets, TV, mobilie un fiksētie sakari, un ar satura daļu – TV satura paketi, mobilajām lietotnēm utt. “Lattelecom” no tā visa trūkst viena elementa – mobilais. Par “Lattelecom” vēlēšanos pašiem iet mobilo sakaru tirgū pastāvīgi bijis grūti panākt vienotu viedokli ar zviedru puses (“Telia Sonera”) akcionāru. Ir izlūkota iespēja pirkt, piemēram, operatoru “Bite”, bet pat sarunu sākšana par to nav bijusi iespējama.

– Un tad uzņēmuma vadība lūkojās pēc apvienošanās ar LMT kompāniju?

G. Kokins: – Jā.

Lai gan “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs ir no Latvijas puses un mūsu valstij pieder 51% akciju, veidojot uzņēmuma stratēģiju saskaņā ar jumta līgumu, nevaram nerēķināties ar “Telia Sonera” pārstāvju domām. Lielākoties konsenss tiek panākts, lai arī ne visur esam varējuši “suverēni” attīstīties.

Taču priekšlikums par LMT un “Lattelecom” apvienošanos ir guvis zviedru atbalstu – konceptuāli. Padomē “par” bija vienbalsīgi. Publisku “par” paudis arī LMT padomes priekšsēdētājs Kenets Radne. Kaut viņam dažas detaļas nepatīk tīri juridiski, Radne saka – 
sinerģija ir vajadzīga. Respektīvi, abi akcionāri pauduši – kurš nu lielāku, kurš mazāku – bet atbalstu. Pēc tam Privatizācijas aģentūra uzrakstīja informatīvo ziņojumu par “status quo”, ar kuru plāno doties uz valdību.

– Kāda būs valdības darba kārtība?

– Pēc ziņojuma apskatīšanas, visticamāk, valdība pilnvarotu ekonomikas ministru uzsākt sarunas ar “Telia Sonera”, jo bez viņu piekrišanas pārmaiņas nevarēs īstenot. Lēmums par uzņēmumu apvienošanu būtu vēl atsevišķs lēmums pēc sarunu noslēgšanas.

– Sakiet, kāda ir loģika, kā, pēc “Lattelecom” domām, divi vareni, daļēji valstij piederoši uzņēmumi jāapvieno?

– Viena loģika ir minētā, ka lielākajai daļai operatoru ir abas – mobilās un fiksētās – sastāvdaļas.

Šajā tirgū iezīmējās divas tendences – gadu gaitā fiksēto un mobilo sakaru operatori ir apvienojušies – 86% Eiropas fiksēto operatoru ir arī mobilās licences. Otra tendence – satura īpašnieki apvienojas ar telekomunikāciju kompānijām. Un vēl ir ļoti liels uzsvars uz uzņēmumu efektivitāti: jābūt zemām izmaksām, šiem uzņēmumiem jābūt pietiekami lieliem.

Ko vērojam darījumu tirgū? “Tele2” pērk fiksēto sakaru kompāniju Igaunijā un līdzīgu – 
Holandē. “Tele2”, “MTG grupu” (TV3 un LNT īpašnieki), “Viasat” kontrolē vieni un tie paši akcionāri – zviedru “Kinnevik”. “Tele2” konglomerāts Baltijā palielina ietekmi. Igaunijā tiem ir fiksētie, mobilie sakari un satelīta TV, saturs un radio. Latvijā – mediju saturā milzīga, dominējoša tirgus daļa, kas pēc LNT nopirkšanas atsevišķos segmentos, piemēram reklāmas tirgū, sasniedz aptuveni divas trešdaļas tirgus, radio, mobilie sakari un satelīta TV. Arī Lietuvā viņu ietekme nav būtiski mazāka. Pieļaujam, ka “Tele2”, kas pārdevuši savus aktīvus Krievijā par 3,6 miljardiem dolāru, varētu veikt tālākas investīcijas, tādējādi mūsu tirgū var izveidoties pilnīga mediju satura un satura piegādes platformu dominance. Pat tad, ja LMT un “Lattelecom” apvienojas, mums joprojām būs ļoti grūti konkurēt ar šo lielo koncernu, jo neesam satura ražotāji, mums nav pašiem savu televīzijas kanālu.

– Tas ir, kaut kādā attīstības posmā jūs var apspēlēt un izspiest no pozīcijām?

– Teikšu, ka mums ir virkne ideju arī attiecībā uz TV satura ražošanu. Taču, ja mēs neatrisinām satura piegādes platformu apvienošanas jautājumu, tad vienkārši nav tehnisku iespēju konkurēt. TV industrija virzās interaktivitātes virzienā, pēc 2014. gadā paredzamo 4G platformu ieviešanas liela daļa skatītāju izmantos pavērušās iespējas un arī virszemes televīzijas pārraides skatīsies interaktīvā režīmā, izmantojot mobilo internetu. “Lattelecom” apvienošanās ar LMT tamdēļ dos ne tikai sinerģijas, bet arī iespēju tehnoloģiski sekot līdzi laikam.

– Taču jūsu apvienošanās projektam ir pretinieki, un, šķiet, domstarpības ir tieši LMT un “Lattelecom” vadības starpā.

– Mums jau ir uzbūvētas gan tehniskās platformas – fiksētie, balss sakari, optiskais tīkls, Wi-Fi, gan arī satura sadaļa, kamēr LMT vēsturiski bija fokusējies vienīgi uz tehnisko platformu.

Gada sākumā zīmola maiņas ietvaros LMT paziņoja, ka darīs to pašu, ko “Lattelecom” jau dara sen. Tāpēc aktualizējās jautājums – kāpēc diviem uzņēmumiem, kas pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem, tērēt naudu tādā veidā? Mēs domājam, ka, šīs kompetences attīstot 4 – 5 gadu laikā, LMT varētu iztērēt vairākus desmitus miljonus latu.

Tā, protams, būs konkurence ar “Lattelecom”, cenšoties pārņemt kādu tirgus daļu, bet no akcionāru viedokļa tā nevar būt loģiska situācija – dubultas investīcijas, lieka sāncensība ar mazāku atdevi. Uz kurieni tas viss ved? Pēc gada pārskatiem var redzēt, ka beidzamajos piecos gados LMT ir būtiski samazinājies apgrozījums, kamēr “Lattelecom” šai laikā tas nostabilizējies, pie tam saimnieciskās darbības naudas plūsma LMT ir kritusi vēl straujāk. Tas noticis, jo LMT piedalās operatoru cenu karā tikai ar esošo tehnisko bruņojumu, bet “Lattelecom” aizstāvas, ieviešot jaunus, inovatīvus pakalpojumus – interaktīvo televīziju, kas ļauj skatīties TV pārraides skatītājam ērtā laikā, videonomu un optisko internetu. Tādējādi “Lattelecom” ir izdevies noturēt rādītāju līkni pietiekami “plakanā” līmenī. Jāpiezīmē, ka skepse par to, ka balss, stacionārā telefona sakarus neviens vairs neizmanto un visi migrē uz mobilo sakaru tīklu, nav gluži pamatota – caur pakalpojumu paku piedāvājumu “Lattelecom” ir izdevies būtiski samazināt ar to saistīto ieņēmumu kritumu. Pakalpojumi ar pievienoto vērtību ir noveduši pie ievērojamas atšķirības ieņēmumos no viena klienta, pie tam LMT pēdējos trijos gados tie ir mazinājušies, savukārt “Lattelecom” ir izdevies tos palielināt. Te ir tā starpība – kamēr tu, rupji sakot, piedāvā “trubu”, pa kuru tek internets, daudz naudas nepaņemsi. Kolīdz piedāvā iznomāt jaunākās filmas, iespēju skatīties “Panorāmu” plkst. 23, īpaši ātru datu lejupielādi, mākoņskaitļošanas pakalpojumus, klients ir ar mieru maksāt daudz vairāk. LMT grib “pagriezt bildi”, bet to sapratuši nedaudz par vēlu. Turklāt ir objektīvi iemesli, kāpēc viņi nevar vinnēt cenu karā. Kad pērn parādījās piedāvājums “Brīvība” – runāt par nepilniem 7 latiem mēnesī, cik grib, nekavējoties sekoja “Tele2” un “Bites” atbildes gājieni par Ls 5 un Ls 3. Cik var saprast pēc publiski pieejamās informācijas, tad abām šīm kompānijām viens darbinieks izmaksā mazāk nekā LMT – tāpēc tās var karot efektīvāk. Tas vēlreiz ilustrē situāciju, kad akcionāri nedabū no uzņēmuma vērtību, ko varētu iegūt, uzņēmumus apvienojot.

Kopā mēs pelnītu vairāk, jo klientu skaitu mēs audzētu, piedāvājot jaunas un tirgū neredzētas iespējas, jaunus pakalpojumus. Tam sekotu vesela virkne sinerģiju. Gan ieņēmumu un izmaksu pusē, gan samazinot paralēlās un nelietderīgās investīcijas. Plānojam gadā palielināt apgrozījumu par 4,5 milj. latu, jo samazināsies klientu “staigāšana”.

Mobilo sakaru biznesā operatoru maiņa ir 40%, fiksētajos sakaros 20%, turpretī pakalpojumu paketes piedāvājumā klientu aprite turas 10% robežās. Plānojam cenas saglabāt, iespējams, pat samazināt, daļēji atdodot apvienošanās rezultātā iegūto ekonomiju saviem klientiem. Būtiski samazināsies personāla izmaksas, jo apvienotā uzņēmumā nevajadzēs divas administrācijas, divas grāmatvedības un par vairākiem miljoniem mazināsies operacionālās izmaksas. Vērtējot uzņēmumus piecu gadu sinerģijas griezumā, darījuma tīrā tagadnes vērtība ir 46 miljoni latu – tas ir akcionāru papildu ieguvums.

– Runājot par mobilo sakaru kompānijām, jums šķiet taisnība tai ziņā, ka Eiropā šī biznesa perspektīvu vairs nevērtē tik augstu?

– Jā, pirms gadiem desmit tirgus bija daudz optimistiskāks par mobilā telefona operatoriem. Tagad runā, ka tirgus pārāk fragmentēts, jo pārāk daudz operatoru, ka investīcijām nav naudas. Mēs pēc trim metodēm esam aprēķinājuši LMT uzņēmuma pašreizējo vērtību, no kuras jāatņem bankām uzkrātais parāds, kā rezultātā LMT akciju vērtība sanāk būtiski mazāka, nekā pircēji solītu pirms gadiem pieciem. Tas, protams, ir sākotnējais vērtējums, valdība droši vien veiks neatkarīgu pētījumu, taču mūsu pētījums ir licis saprast problēmas nopietnību. Esam izvērtējuši, ka, uzņēmumus integrējot, akcionāru labums pieaug par 25%. Pateicoties “Lattelecom” televīzijas biznesam, mēs dabūtu augstāku EBITDA reizinātāju, iegūtu sinerģijas par Ls 46 miljoniem, plus 59 miljonus īpašniekiem, tajā skaitā valstij, uzreiz skaidrā naudā, un tas apvienotā uzņēmuma vērtību paceltu līdz 436 miljoniem. Tā ir liela nauda, tamdēļ ir jēga “pavingrot”.

Sabiedrībai arī jāsaprot, ka nav runa par LMT privatizāciju. Izpērkot pārējo īpašnieku akcijas, “Lattelecom” kļūst par 100% LMT īpašnieku. Ja valdība kavēsies pārdot LMT sevis kontrolētam uzņēmumam, tad tuvākā nākotnē var saskarties ar tālāku LMT akciju vērtības samazinājumu, kas var izrādīties ļoti izdevīgi citiem potenciāliem un valdības nekontrolētiem pircējiem.

Mūsu projekts piedāvā rīkoties šodien un ļaut valstij pelnīt lielāku naudu jau pāris gadu laikā. Mans uzskats ir, ka valstij jāsaglabā ietekme telekomunikāciju uzņēmumā, jo arī “Telia Sonera” īpašniekos ir Zviedrijas un Somijas valstis, un tur nevienam tas neliekas nepareizi. Viena iespēja, protams, ir kontrolpaketes paturēšana.

– Tātad kopsavilku
mā – jūs gribat teikt, ka valstij būtu lietderīgi paturēt savās rokās šī stratēģiskā biznesa daļu, ka plānotais darījums nozīmē ieguvumus valstij un ka cilvēkiem nebūtu jāuztraucas par to, ka nozares pakalpojumi sadārdzināsies, monopolizēsies u. tml.?

– Vēl vairāk – darījums nodrošinās ātrāku migrāciju uz jaunām tehnoloģijām. Ja izrādās, ka LMT sāk trūkt naudas investīcijām, 4G ieviešanā Latvijā iespējama atpalicība, jo, redzot LMT grūtības, arī “Tele2” un “Bite” neiesprings. Savukārt, apvienošanas darījumu noslēdzot, mēs nodrošinātu nepieciešamos ieguldījumus, un ne tikai cenas neceltos, bet pēc 3 – 4 gadiem 4G būtu pieejams labā kvalitātē un ātrumā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+