Foto – AFP/LETA

Kāpēc mēs smejamies, kad dzirdam jokus 0

Smieklu objekts mainās ar vecumu un atkarīgs no konkrētās sabiedrības. Zinātnieki ievērojuši, ka zināmā sabiedrībā noteiktos periodos cilvēki priekšroku dod gariem, humoristiskiem stāstiem, kamēr citur vairāk iecienītas īsas asprātības. Tomēr paslīdēšana uz banāna mizas vai makaroni, kas uzkrituši uz galvas, laikam vienmēr izsauks smieklus.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Kas notiek ar klausītāju, kad viņam stāsta joku? Kreisā smadzeņu puslode darbojas, sākot analizēt joku no intelektuālās puses. Pēc tam pievienojas labā puslode, mēģinot atrast kādus vispārējus šablonus, kā uzvesties joka laikā (kreisās smadzeņu puslodes traumas var reizēm atņemt spēju uztvert humoru).

Smadzeņu aktivitāte izplatās pa smadzenēm, tiek apstrādāta informācija, kas nonāk no mūsu maņu orgāniem. Aktivizējas smadzeņu delta viļņi. Visbeidzot (kā rāda encefalogramma, kas reģistrē tādu aktivitāti), vilnis sasniedz maksimumu, kad joku saprotam – un, lūk, mēs jau sākam ķiķināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču nestāstiet joku taksometra vadītājam, kurš vada auto. Kad smadzenēs aktivizējušies delta viļņi, cilvēki kļūst izklaidīgāki un nepievērš uzmanību apkārt notiekošajam. Tāpēc smieties vajag uzmanīgi – nedariet to, veicot darbu, kur svarīga iedziļināšanās, koncentrēšanās.

Smiekli uzlabo asins cirkulāciju, mazina sāpes un stresa hormonu līmeni ķermenī. Protams, mēs smejamies, ne jau domājot, ka tas ir veselīgi, bet tāpēc, ka pasaule ir diezgan uzjautrinoša.

Materiāls no Edisso.ru