Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. marts, 2016
Drukāt

Henriks Landerholms: Kāpēc mēs svinam 8. martu? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms

Vakar es nopirku tulpes, ko šodien dāvināšu sievietēm, kas ir man līdzās. Tāpat kā Latvijā, arī mums, zviedriem, Starptautiskā sieviešu diena 8. marts ir nozīmīgs datums.

Mūsu valstīm ir daudz kopīga. Strādājot par diplomātu, esmu iepazinis Latviju, kas daudzos aspektos līdzinās manai dzimtenei. Zviedri un latvieši mīl dabu, sēņo un ogo, mums ir līdzīgi ēšanas paradumi un svētku tradīcijas. Mēs svinam vasaras saulgriežus, ēdam kūpinātas, marinētas un konservētas zivis. Mēs dzeram alu un degvīnu. Mēs dziedam koros, dejojam tautas dejas, un pat mūsu tautas tērpi ir līdzīgi. Un mēs svinam 8. martu.

Tomēr pamazām es esmu sapratis, ka mēs svinam dažādi. Latvijā sievietēm tiek pasniegti ziedi un viņas tiek vestas pat uz restorānu vai izklaides vietām. Zviedrijā 8. marts ir politiska diena, kurā mēs pievēršam uzmanību, kā vispārējā līmenī uzlabot sieviešu un meiteņu situāciju Zviedrijā un pasaulē. Mēs, zviedri, pietaupām ziedus Valentīna dienai un Mātes dienai maijā!

Vai sieviešu jautājums joprojām ir problēma? Vai nav tā, ka visās jomās sievietes ir ne tikai panākušas, bet pat apsteigušas vīriešus? Daudzās jomās tā tas ir, bet vēl ir daudz darāmā.

Zviedrija un Latvija pieder pie pasaules vienlīdzīgākajām valstīm. Pētījumā “Global Gender Gap Report 2015” ziemeļvalstis (1., 2., 3., 4. un 14. vieta) un Baltijas valstis (20., 21. un 31. vieta) ierindojas augstu citu valstu vidū. Mums ir augsts vienlīdzības rādītājs darba tirgū, kā arī veselības aprūpē un izglītībā. Latvijā ir ļoti labi rādītāji pētniecībā un attīstības jautājumos – 53 procenti no Latvijas pētniekiem ir sievietes! Tomēr gan Latvijā, gan Zviedrijā vīrieši joprojām saņem gandrīz par 15% lielāku atalgojumu nekā sievietes.

Galvenās atšķirības starp Zviedriju un Latviju par sieviešu vietu sabiedrībā ir politikas jomā. Saeimā ir tikai 18% sieviešu deputātu. Ievēroju, ka jaunizveidotajā Latvijas valdībā sieviešu skaits ir samazinājies no četrām līdz divām, bez debatēm. Zviedrijā kopš 90. gadiem ir aptuveni līdzvērtīgs sieviešu un vīriešu deputātu un ministru skaits. Jāatzīst, ka pēc mūsu kopīgās karalienes Ulrikas Eleonoras (1719 – 1720) Zviedrijā neviena sieviete vairs nav bijusi valsts galva vai parlamenta vadītāja. (Viņa bija arī Igaunijas un Livonijas hercogiene.)

Ziemeļvalstīm apzināta vienlīdzības politika ir bijis nozīmīgs ceļš uz labāku sabiedrību. Līdz ar sieviešu iesaistīšanos darba tirgū un politikā ikvienam ir pieejama lēta un laba bērnu aprūpe, un arvien lielāka vīriešu līdzdalība rūpēs par mājas darbiem un ģimeni pēdējo 50 gadu laikā ir bijis viens no stūrakmeņiem labklājīgas un drošas sabiedrības izveidē.

Turklāt Zviedrija ir pirmā valsts pasaulē, kas ir izveidojusi feminisma ārpolitiku ar mērķi izlīdzināt pārstāvības tiesības un resursus, bet daudz sieviešu un meiteņu visā pasaulē joprojām izjūt to akūtu trūkumu.

“Charity begins at home” (“Labdarība sākas mājās” – no angļu val.) – vēsta angļu sakāmvārds. Tas, ka sievietēm ir labāks darbs un viņas pelna vairāk, ir labs sākums, taču gan Zviedrijā, gan Latvijā atbildības nasta par neapmaksātu darbu mājās joprojām gulstas uz sieviešu pleciem. Vienlīdzības politika dod iespēju vīriešiem būt labākiem tēviem, piemēram, izmantojot bērnu kopšanas atvaļinājumu, kad bērni ir mazi, tiek sadalīti arī pienākumi mājas darbos un bērnu aprūpē. Zviedrijā mums ir pieredze, ka ģimenēs, kurās ir vienlīdzība, ir mazāk šķiršanās gadījumu, un tajās ir arī vairāk bērnu.

Šodien, kad mēs, vīrieši, pasniegsim tulpes sievietēm, kas ir mums līdzās, lai tā būtu ne tikai viņu godināšana, bet arī solījums uzlabot sieviešu situāciju visās jomās. Apņemsimies ne tikai pievērst uzmanību sievietēm, bet arī nevienlīdzībai, kas joprojām pastāv mūsu labi attīstītajā sabiedrībā – kā Zviedrijā, tā Latvijā. Starptautiskā sieviešu diena nav tikai stāsts par tulpēm, bet arī par sieviešu situāciju plašākā mērā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Neatceros, ka kāds no cariem būtu saukts par mūsu kopējo.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+