Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. aprīlis, 2016
Drukāt

Kāpēc nav “atraitņa pensijas”? Atbilde “LA” lasītājam (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Viena no Satversmē aizsargātajām laulāto pamattiesībām ir tiesības uz laulības laikā iegūtu kopīgu īpašumu un tā piederību abiem līdzīgās daļās. Pensija nav labdarības dāvana, bet gan no personas iemaksām veidots īpašums. Laulības laikā sociālās apdrošināšanas iemaksām nepieciešamie līdzekļi ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta un aprēķinātās laulāto pensijas  ir laulāto kopīgs īpašums. Taču likumā “Par valsts pensijām” laulāto pensionāru pamattiesības uz laulības laikā iegūtu kopīgu īpašumu netiek aizsargātas. Valdis Graudiņš

 

Lasītājs ierosina noteikt vienādotu laulāto pensiju, kā arī to, ka pēc viena laulātā aiziešanas mūžībā otram tiktu piešķirta daļa no dzīvesbiedra pensijas jeb “atraitņa pensija”. Uz to Tiesībsarga biroja vecākā juriste Gita Gailīte atbild, ka Tiesībsarga birojā pašlaik tiek skatīts līdzīga satura iesniegums, un plašāku skaidrojumu sola maijā. Juriste akcentē, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos sociālās tiesības ir formulētas kā vispārīgi valsts pienākumi un regulēšanas mehānisms ir katras valsts likumdevēja ziņā. Lēmumi šajā jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem. “Tas, vai valsts ievieš “atraitņu pensijas” vai ne, ir politiskās izšķiršanās jautājums,” norāda G. Gailīte. “90. gadu sākumā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas veidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu, Latvija ir izvēlējusies neieviest “atraitņu pensijas”, un sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms ir noteikts tā, lai varētu izmaksāt tās pensijas, kuras Latvija ir uzņēmusies maksāt (vecuma pensija, invaliditātes pensija, apgādnieka zaudējuma). Taču 2. un 3. līmeņa pensijas jau tagad ir iespējams mantot.”

Arī Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska atgādina, ka pensiju sistēma veidota trīs līmeņos. Pirmais ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma; otrais – valsts obligātā fondēto pensiju shēma; trešais – privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Pirmajā līmenī ikvienam, ejot pensijā, ir uzkrājies tā saucamais šķietamais pensijas kapitāls jeb informācija par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šis kapitāls tiek sadalīts vienmērīgi izmaksai pa gadiem visa atlikušā mūža garumā. Pirmā līmeņa pensiju shēma darbojas pēc solidaritātes principa. Strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijām netiek uzkrātas kā ilgtermiņa ieguldījumi, bet tiek izmantotas pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem. Individuāli uzkrāta tiek tikai informācija par ikviena sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veido viņa pensijas kapitālu. Turklāt daļa pensijas saņēmēju nodzīvo īsāku laiku par viņiem plānoto pensijas izmaksas laika posmu, savukārt citi nodzīvo ilgāk par šo plānoto pensijas izmaksas laiku un, darbojoties solidaritātes principam, turpina saņemt piešķirto vecuma pensiju, lai arī viņu kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas to nenosedz. “Līdz ar to nevar apgalvot, ka atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” pensiju sistēma ir “īpašumu” veidojoša. Un 1. līmeņa pensiju shēmā pensija nav mantojama,” rezumē D. Trušinska.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ar citām ES valstīm mums kopīgas ir tikai kvotas un praidi! Jo nav ne atraitņu pensiju,ne atsevišķa pensiju fonda,ne pensionāru veselības apdrošināšanas,ne samazinātas PVN likmes pārtikai,ne ienākuma nodokļa pēc maksātspējas principa,ne obligātās veselības apdrošināšanas visiem,ne bezmaksas augstākās izglītības,kā citās ES valstīs!

  2. Vienmeer latvijaa ir zagts un veel ilgi zags,, riebjas atgriezties,,,

  3. Tas, ka daļa veco cilvēku, kas palikuši vieni, dzīvo nabadzībā, nav svarīgi? Kļūdas ir jālabo, nevis tukši jāatrakstās. Kāpēc tikai dažās ES valstīs nav atraitņu pensijas un viena no tām ir Latvija?

    • Kārtības nav ar to minimālo algu ,min algai vajadzētu būt tiešām tādai lai apmierinātu minimālās vajadzības un tad arī minimālai pensijai vajadzētu būt tādai lai apmierinātu minimālās pensionāru vajadzības,taču tā pie mums nav.Pēc formulas pensijai būtu jābūt 80% no algas + inflācijas %. Pensionāram vairs nevajaga jaunu apģērbu ,transportu,( nu sestdienā jābrauc uz tirgu ne katru dienu uz darbu) kultūras pasākumiem un vēl kautkam, pieaug vienīgi medicīnas pakalpojumi, tad ar 80% vajagot pietikt ,bet mums tā pensija ir tikai 40-50% no algas un tad arī tā alga ir bijusi par mazu kā vajadzētu ,tāpēc arī pensionāri ir tādi nabagi. Protams ja esi jēdzis mācīties un strādāt labi apmaksātu darbu un vēl 3-šajā līmenī krājis tad pietiek.

  4. nepūtiet pīlītes Atbildēt

    Nevis Latvija ir izvēlējusies neieviest “atraitņu pensijas”, bet godmanni
    to nofīrēja, lai varētu nozagt !
    Izmaksā % no UZKRĀJUMA līdz APRĒĶINĀTĀ mūža beigām.
    Ja tik ilgi nenodzīvo – atlikusī nauda PAZŪD melnajā caurumā .
    Līdz APRĒĶINĀTĀ mūža beigām nodzīvo arvien mazāks skaits…

    • cik ir tādu kas visu mūžu ir nostrādājis un protams godīgi maksājis nodokļus bet diemžēl uz mūža māju aiziet nesagaidot pensijas vecumu tas ir piemēram 61 gada vecumā KUR TAD PALIEK IEMAKSĀTĀ NAUDA

      • Kā kur paliek? trešo līmeni manto mantinieki un pārējo izmaksā tiem kuri dzīvo 80 un 90 gadus.Pensijas aprēķinot taču tiek rēķināts ka cilvēks pensiju saņems 10+n gadus., taču ja cilvēks dzīvo vēl 10+2xn gadus ,tad viņa uzkrājums taču jau ir notērēts un to naudu ņem no tiem uzkrājumiem ,kuri mira jau 61 g.vecumā un vispār pensiju nesaņēma.

        • Nevajag muļķot cilvēkus! Kad pienācis pensijas vecums, tiek pieņemts, ka cilvēks nodzīvos vēl 18 gadus. Ja zināms, vidējais dzīves ilgums Latvijā, tad skaidrs, ka tā ir neliela daļa , jo daudz vairāk nomirst jau agrāk, pat pensiju vēl nesagaidījuši. Atraitņu pensijas nav visa otrā cilvēka pensija, tā ka redzams, ka ir vēlēšanās ietaupīt uz šo cilvēku rēķina.

          • Nu es jau arī to rakstīju dzīvos 10+n gadus ,jo nebiju pārlieciņts par to gadu skaitu ,man liekas biju lasījis ka vīriešiem rēķina 14, sievietēm 17 gadus ,taču visu laiku jau kautko maina ,varbūt tagad ir 18 gadi ,taču tas jau nemaina to principu ,vieni dzīvo ilgāk ,citi mirst pensiju nesagaidījuši vai ātrāk par tiem 18 gadiem un tā vis izlīdzinās. Tas ir tāpat kā ar bezdarbnieku pabalstiem ,tas arī ir ierēķināts nodoklī ,cits visu mūžu nostrādā un nekad nesaņem bezdarbnieku pabalstu, cits ik pēc pāris gadiem un tā vis izlīdzinās.

  5. Neliksim vienā kopējā katlā-kopbudžetā (no kura var novirzīt pat miljardu”citiem mērķiem”),vecuma pensijas un nejauksim 2. un 3.līmeņa pensijas ar atraitņu pensijām,bet gan sekosim Igaunijas un Lietuvas piemēram,kur,tāpat kā citās ES valstīs, ir gan atraitņu pensijas,gan ar NĪN tiek aplikta tikai zeme,nevis mājas!

    • Un neaizmirsīsim,ka kalvītis iezaga MILJARDU !!!! no pensiju naudām pamatbudžetā,lai varētu ”uztaisīt” TREKNOS GADUS – t.i. 20 % no valsts budžeta !!!! Un tad vēl pareksa ”glābšanai”(īpašnieku glābšanai) – vairāk kā pus MILJARDU!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (57)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+