Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Kāpēc nav zemesgrāmatā?

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

Dzīvoju laukos jau no piecdesmitajiem gadiem. Par pajām izpirkām savu mājas daļu. Pirkuma līgumā rakstīts, ka man pieder dzīvoklis Nr. 1. Otrā mājas galā dzīvo kaimiņiene, viņai pieder dzīvoklis Nr. 2. Abu dzīvokļu platība ir vienāda – katrs ir ap 40 m2.

Padomju laikā mums piešķīra piemājas zemi 0,5 ha platībā. Kaimiņienei mājas otrā galā – 0,2 ha, jo viņa neturēja govi. Kopā mājai ir piesaistīti 0,7 ha. Savos 0,5 ha esam iestādījuši ražojošus augļu kokus – ābeles, plūmes, kā arī iekopuši sakņu dārzu, iestādījuši avenes. Ne māja, ne zeme vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, bet pašvaldība grasās to nokārtot un gatavojas zemi uzmērīt.
Mums pieder zemnieku saimniecība (ap 20 ha zemes), ar laiku domājam tur būvēt māju un pēc pāris gadiem tur pārcelties. Vai varam pārdot pašreizējo īpašumu – šo dzīvokli, ja mums ir tikai pirkuma līgums, bet māja un zeme nav ierakstīta zemesgrāmatā? Vai un kādā veidā varam iegūt īpašumā šos 0,5 ha zemes, ko tagad lietojam un par ko maksājam nodokli?
 Alda Tērvetes novadā

 

Diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad pašvaldība tik ilgi novilcinājusi privatizācijas pabeigšanu un dzīvokļu īpašnieki padarīti par ķīlniekiem.

No 2001. gada 1. janvāra nedrīkst pārdot, kā arī veikt citas darbības (piemēram, dāvināt, mainīt vai ieķīlāt bankā kredīta saņemšanai) ar nekustamo īpašumu, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā. Vienīgi, ja īpašnieks nomirst, šādu īpašumu var mantot.

Vienīgais izņēmums ir tā sauktā zaļā lapa (dokuments par dzīvokļa paātrināto privatizāciju par sertifikātiem), kas tiek pielīdzināta zemesgrāmatai. Pilsētās, arī Rīgā, diemžēl ir mājas, kuras vēl nav nodotas pilnai privatizācijai! Šāda dzīvokļa īpašnieks to var pārdot, ja viņam ir zaļā lapa un privatizācijas komisijas izziņa, ka mājas pilnā privatizācija vēl nav uzsākta (izziņa ir derīga vienu mēnesi).

Taču uz lauku mājām, kur dzīvokļus privatizēja par pajām, tas neattiecas.

Pašvaldības pienākums ir uzmērīt šo zemi un ierakstīt zemesgrāmatā māju un tai piesaistīto zemes gabalu. Pēc tam dzīvokļa īpašniece varēs doties uz Valsts zemes dienesta (VZD) nodaļu un pasūtīt dzīvokļa plānu. Kad tas būs gatavs, viņa varēs savu dzīvokli ierakstīt zemesgrāmatā. Mājai piesaistīto zemi pašvaldība dzīvokļu īpašniekiem nodos bez atlīdzības. Kad dzīvoklis būs zemesgrāmatā, to varēs pārdot (kopā ar zemes domājamo daļu).

Tātad atliek gaidīt, kamēr pašvaldība veiks savu pienākumu. Protams, var rakstīt iesniegumus, atgādināt par šo nenormālo situāciju un lūgt pašvaldību to risināt pēc iespējas ātrāk.

Kad abi dzīvokļi būs ierakstīti zemesgrāmatā, katra dzīvokļa īpašniecei piederēs mājas kopīpašuma (tie ir pamati, jumts, ārsienas, ieejas mezgls utt.) domājamā daļa, kā arī zemes domājamā daļa proporcionāli dzīvokļa platībai. Šajā situācijā – katrai puse.

Pilsētās daudzdzīvokļu nama dzīvokļa īpašnieks nevar pie mājas uzrakt sev, piemēram, pāris kvadrātmetru lielu dobīti. Visa zeme ir koplietošanā. Taču laukos, kur zemes daudz, dzīvokļu īpašnieki to var reāli sadalīt lietošanā. Jānoslēdz līgums par zemes lietošanas kārtību. Un te ar kaimiņieni varat vienoties par jebkādu proporciju, arī par to, ka jūs lietosiet 0,5 ha, viņa – 0,2 ha, bet daļa zemes (pagalms, zeme zem ēkas pamatiem un iebraucamais ceļš) būs koplietošanā. Līgumam pievienojiet pašu zīmētu zemes lietošanas shēmu, kurā redzami šie gabali. Šādu vienošanos par zemes lietošanas kārtību der ierakstīt zemesgrāmatā, tad tā būs saistoša arī nākamajiem īpašniekiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+