Kāpēc neuzdīga pupiņas? 0

“Pērnvasar kaut kas noēda zemās pupiņas jau tad, kad tās vēl nebija sadīgušas. Kad gāju raudzīt, kā sanākušas, pupiņu sēklu dobēs vairs nebija. Kur pazūd zemē iesētas pupiņas?” 
Velta Purlīce Degoles pagastā

Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Ir vairāki aizdomās turamie. Dīgstošas sēklas mēdz izēst putni un grauzēji, dīgstus varētu nograuzt arī zemesvēži. Pērn vairākās vietās Latvijā atrasti pupiņu dīgstu mušas (Delia platura) bojājumi. Šis kaitēklis bojā visu pākšaugu, kā arī kukurūzas, spinātu, ķirbju un kabaču dīgstus. No augsnē pārziemojušām kūniņām pavasarī izlido mātītes, kas uz augu atliekām vai uz augsnes virsmas sadēj oliņas (viena muša pat līdz 270 oliņām). Mušas pievilina augu atlieku (tostarp augsnē iekultivēto nezāļu), kā arī kūtsmēslu vai komposta smarža. Izšķīlušies kāpuri 10 – 14 dienas barojas dīgstos vai ar organisko vielu atliekām, pēc tam iekūņojas. Kāpuri barojas pat +4…+5 °C temperatūrā. Drīz vien (pēc 7 – 26 dienām) no kūniņām izlido nākamā mušu paaudze, kas atkal dēj olas. Visvairāk cieš vēlu sētie kultūraugi, jo kaitēkļu daudzums arvien palielinās. Sezonas laikā dīgstu mušai var būt vairākas paaudzes.

 

Kāpuri izēd ejas audos, bet bojājumu vietās iemetas puve. Stublājs stiepjas garumā, bet lapu tam nav. Zirņiem un pupām veidojas sekundārie dzinumi, bet pupiņas iet bojā.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Nereti konstatē perēkļveida bojājumus, jo pieaugušas mušas mēdz pulcēties baros. Biežāk bojājumi redzami laukos, kur pavasarī augsni strādā vēlāk un kur ir svaigi saaugušas nezāles vai saglabājies daudz augu atlieku. Dīgstu muša var izraisīt lielus ekonomiskus zaudējumus, jo tās bojātos laukus nereti nākas pārsēt.

Viens no drošākajiem invāzijas novēršanas pasākumiem ir uzturēt lauku tīru no nezālēm. To var panākt, lietojot herbicīdus vai vairākkārt ecējot augsnes virskārtu. Par to jārūpējas visu pavasari, līdz lauku sāk gatavot sējai (tieši vīstošas nezāles izdala smaržu, kas pievilina mušas).

Labs risinājums būtu ar insekticīdiem kodinātas sēklas, bet Latvijā šādas kodnes zirņiem un pupiņām pašlaik nav reģistrētas (drīkst ievest no ES valstīm tur kodinātas sēklas). Insekticīdu lietošana, apsmidzinot augsnes virsmu tūlīt pēc sējas, ir maz efektīva.

No praktiskā viedokļa, visvienkāršāk būtu audzēt pupiņas no dēstiem. Siltumnīcā tos var izaudzēt divu nedēļu laikā un pastāvīgā vietā iestādīt jau paaugušos augus, ko dīgstu mušas kāpuri vairs neaiztiek.

Audzēšana no dēstiem mazina arī putnu un grauzēju nodarītos postījumus. Turpretī zemesvēzis un ziemāju pūcītes kāpuri spēj nopļaut arī dēstus, tāpēc šos kaitēkļus jācenšas iznīdēt, irdinot augsni pirms stādīšanas.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.