Mobilā versija
+0.8°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
15. septembris, 2015
Drukāt

Kāpēc ceļa posmā Rīga-Sigulda neuzstāda radaru? (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ceļa posmā Rīga–Sigulda notiek ceļu remonti, un tur uzstādītas divu veidu aizlieguma ceļu zīmes: “Ātruma ierobežojums – 70 km” un “Apbraukt aizliegts”. Vadītāju vairākums tās neievēro. Kāpēc  Ceļu policija  tur neuzstāda radaru, lai aizliegumu pārkāpējus sodītu un soda naudas papildinātu valsts budžetu? Dainis Dandēns Rīgā

“Fotoradaru uzstādīšanas mērķis ir satiksmes drošības veicināšana bīstamos ceļu posmos, kuros bieži notikuši ceļu satiksmes negadījumi vai notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajām vai bojāgājušajām personām,” atbild Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins. “Valsts policijas rīcībā ir neliels pārvietojamo fotoradaru skaits, līdz ar to šo ierīču uzstādīšanai prioritāri tiek izvēlētas vietas, kurās ir stipri paaugstināta satiksmes bīstamība.” Ierobežojumi konkrētajā ceļa posmā ir noteikti uz remontdarbu laiku, un šis ceļa posms nav atzīstams par bīstamu, tādēļ kontrole šajā posmā tiek veikta ar ceļu policijas ekipāžu spēkiem. Speciālists piebilst, ka “stacionāro fotoradaru uzstādīšanas vietu izvēli veic un pamatojumu sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, vienojoties par to ar Valsts policiju un citām satiksmes organizācijā iesaistītajām institūcijām”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. nevajag “liet”… radarus uzstāda tur, kur var iekasēt naudu un kur cilvēkiem patīk “iespiest grīdā”, nekāda sakara ar satiksmes drošību – tā ir realitāte.

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (142)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Augstskolu reforma

Kā intervijā LTV sacījis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, patlaban Latvijā ir ap 900 augstākās izglītības studiju programmu, taču to skaitu vajadzētu konsolidēt līdz 600. Studiju programmas likvidēšot vai apvienošot, ņemot vērā zinātniskos rādītājus, programmu kvalitāti, arī datus par studiju programmu absolventiem – kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. Turpmākā studiju programmu konsolidācija skaršot atsevišķas valsts dibinātās koledžas, izvērtējot iespējas tās integrēt augstskolās.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+