Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
15. septembris, 2015
Drukāt

Kāpēc ceļa posmā Rīga-Sigulda neuzstāda radaru? (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ceļa posmā Rīga–Sigulda notiek ceļu remonti, un tur uzstādītas divu veidu aizlieguma ceļu zīmes: “Ātruma ierobežojums – 70 km” un “Apbraukt aizliegts”. Vadītāju vairākums tās neievēro. Kāpēc  Ceļu policija  tur neuzstāda radaru, lai aizliegumu pārkāpējus sodītu un soda naudas papildinātu valsts budžetu? Dainis Dandēns Rīgā

“Fotoradaru uzstādīšanas mērķis ir satiksmes drošības veicināšana bīstamos ceļu posmos, kuros bieži notikuši ceļu satiksmes negadījumi vai notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajām vai bojāgājušajām personām,” atbild Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins. “Valsts policijas rīcībā ir neliels pārvietojamo fotoradaru skaits, līdz ar to šo ierīču uzstādīšanai prioritāri tiek izvēlētas vietas, kurās ir stipri paaugstināta satiksmes bīstamība.” Ierobežojumi konkrētajā ceļa posmā ir noteikti uz remontdarbu laiku, un šis ceļa posms nav atzīstams par bīstamu, tādēļ kontrole šajā posmā tiek veikta ar ceļu policijas ekipāžu spēkiem. Speciālists piebilst, ka “stacionāro fotoradaru uzstādīšanas vietu izvēli veic un pamatojumu sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, vienojoties par to ar Valsts policiju un citām satiksmes organizācijā iesaistītajām institūcijām”.

Atbilde uz xD komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (1)

  1. nevajag “liet”… radarus uzstāda tur, kur var iekasēt naudu un kur cilvēkiem patīk “iespiest grīdā”, nekāda sakara ar satiksmes drošību – tā ir realitāte.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāds ir Latvijas bibliotēku vidējais lasītājs?

Drošības policija (DP) ir sagatavojusi rekomendācijas Latvijas bibliotekāriem, aicinot pievērst uzmanību bibliotēkas apmeklētāju pastiprinātai interesei par islāmu un vardarbību saturošo video materiālu vērošanai internetā. Eiropas valstīs konstatētās tendences liecinot, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas. DP sagatavojusi bukletu, kurā bibliotekāriem iesaka – ja tiek novērota kāda no DP minētajām pazīmēm, DP aicina noskaidrot konkrētās personu vārdu, aprakstu un informēt par to Drošības policiju.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+