Latvijā
Politika

Kāpēc pārcēlos uz Latviju? Saruna ar advokātu Matīsu Kukaini 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Jūnija beigās Valmierā notiks jau ceturtais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), uz kuru ieradīsies latvieši no visas pasaules – Āzijas, Austrālijas, Kanādas, ASV, Zviedrijas, Norvēģijas, Anglijas, Īrijas, Vācijas u. c. Viens no diskusiju vadītājiem būs advokāts Matīss Kukainis. Viņš no ASV uz Latviju pārcēlās 2006. gadā, un viņam ir advokāta tiesības gan Latvijā, gan ASV. Matīsu izvaicāju gan par viņa paša pieredzi, gan to, kas uzņēmējus no citurienes var rosināt ieguldīt naudu Latvijā.

Vai 2006. gadā bijāt izvirzījis sev konkrētus mērķus, un vai tie ir piepildījušies?

M. Kukainis: Biju domājis atbraukt uz Latviju uz sešiem mēnešiem, bet tie izvērtušies jau par 12 gadiem. Esmu dzimis Detroitā un Mičiganas štata universitātē izmācījos par mehānikas inženieri. Gadu nostrādāju Detroitā lielā autobūves firmā “Nissan” un pēc tam iestājos juristos. Jo Amerikā vispirms jāiegūst bakalaura grāds jebkurā specialitātē, lai cilvēkam ir kāda dzīves pieredze, rūdījums, un tikai tad var iestāties juristos. Čikāgā divus gadus nostrādāju par advokātu. Mācoties ASV jurisprudences programmā trīs gadus, vienu semestri 2003. gadā biju arī pavadījis Latvijā, studējot Rīgas Juridiskajā augstskolā apmaiņas programmā. Jau toreiz dažas vietējās firmas interesējās par biznesa iespējām ASV un es tās konsultēju.

2006. gadā atbraucu uz Latviju ar diviem koferiem. Biju plānojis pamācīties šeit vēl sešus mēnešus, varbūt paceļot. 2007. gadā nokārtoju zvērināta advokāta eksāmenu Latvijā un nolēmu, ka pats varu sākt uzņēmējdarbību. Tā ka esmu advokāts ASV jau kādus 14 gadus un šeit – 11 gadus.

Jūnijā aprit tieši desmit gadi, kopš mēs kopā ar kursabiedru Artūru Spīguli nodibinājām savu advokātu biroju “ZAB Spīgulis & Kukainis”. Protams, pirmie pieci gadi biznesa attīstībā bija tādi lēnāki, bija jāsaprot vide un tas, kā lietas šeit notiek. Tagad Latvijas mērogā esam jau vidēji liela firma.

Kā lietas šeit notiek, ja salīdzina ar Ameriku?

Grūti salīdzināt, jo mēs, dzīvodami Čikāgā vai Detroitā, nekad īsti neredzam, kas notiek Vašingtonā, personiski nepazīstam cilvēkus, kas darbojas tur. Neredzam, kas notiek valstiskā līmenī, bet galvenokārt zinām tikai to, kas notiek štata līmenī. Taču Latvija ir tik maza, ka var saprast, kas un kā ar ko ir saistīts biznesā. Latvijā, lai uzsāktu biznesu, ir vajadzīgs mazāks sākotnējais kapitāls nekā ārzemēs. Piemēram, Amerikā ne kurš katrs iesācējs varēs noīrēt telpas savam uzņēmumam. Ja nepieciešama sekretāre, par viņas veselības apdrošināšanu un citos nodokļos vien uzņēmējam būs jāsamaksā 20 000 dolāru gadā, un vēl vismaz 20 000 dolāru gadā darbiniecei algā. Lai ASV iekļūtu restorānu vai kafejnīcu biznesā, jāpērk alkohola licence, kuras cena lielās pilsētās ir vairāki simti tūkstošu.

Man daudzi cilvēki prasa, kāpēc pārcēlos uz Latviju. Mani senči ir no Latvijas, un es gribēju dzīvē kaut ko citu izmēģināt! Ja cilvēks ir pozitīvi noskaņots un ir gatavs strādāt, viņam jebkurā valstī var būt jauki dzīvot!

Vairāki latvieši, kas pārcēlušies no citām valstīm uz savu tēvzemi, ir teikuši, ka šeit ir jāstrādā divreiz vairāk nekā, piemēram, Kanādā, lai nodrošinātu labu dzīves līmeni.

Varbūt tā arī ir, jo Latvijā nav tik daudz lielo uzņēmumu. Amerikā vai Kanādā ir labi apmaksāti valsts darbi. Arī strādājot lielajos uzņēmumos, nav īpaša riska, ka tas uzņēmums pazudīs. Bet Latvijā vairāk ir mazo uzņēmumu un ir risks, ka var kaut kas nesanākt un ka pēc desmit gadiem tās darba vietas vairs nebūs.


Valmierā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā būsit moderators. Atceros, ka ideja par pirmā foruma rīkošanu bija jūsu tēva, toreizējā Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja Jāņa Kukaiņa rosināta.

Jā. Viņš gribēja no visām malām sapulcināt pieredzējušus profesionāļus, kam ir kopīgs mērķis, kopīgas patriotiskas jūtas un kuriem pēc ideju apmaiņas varbūt sanāks kopīgi darboties. Šogad PBLA ar Latvijas valsts atbalstu rīko jau ceturto forumu. Cilvēki bieži jautā – bet kā var pierādīt, ka no tā kaut kas sanāk? Viss notiek laika gaitā, un nevar tieši pierādīt, ka šis uzņēmums izveidojās pēc pirmā foruma vai šis – pēc otrā. Varbūt pēc diviem gadiem man klients, kam ir nodoms sākt uzņēmējdarbību, piemēram, Jaunzēlandē, jautā par kontaktiem tur, un es atceros, ka forumā pirms diviem gadiem sastapu cilvēku, kas tur dzīvo, un iesaku – jums abiem derētu satikties. To, kādus labumus dod PLEIF, nevar tā vienkāršoti mērīt.

Šogad labi, ka tieši pirms Dziesmu svētkiem Latvijā no visas pasaules sabrauks latvieši, kuru vidū arī pieredzējuši biznesmeņi.

Kā pamatojat foruma devīzi, ka Latvija ir laba vieta biznesa sākšanai, attīstībai un izaugsmei?

Vadīšu diskusiju, kurā pieredzē dalīsies ārzemju latvieši, kuri atgriezušies tēvzemē un te sākuši savu biznesu vai strādā interesantos darbos un jau vismaz desmit gadus dzīvo Latvijā. Pauls Miklaševičs no Kanādas strādā bankā par aktīvu menedžeri, Aleksis Karlsons no ASV vada viesnīcu “Hotel Bergs” un iznomā telpas un dzīvokļus. Krišjānim Putniņam, kurš atbrauca no Austrālijas, man šķiet, 22 gadu vecumā, pieder restorāns, kafejnīca, alus brūzis. Viņa folkklubs “Ala” reizēm ieliek feisbukā sludinājumu – ja ierodies tautastērpā, alus par brīvu!

Forumā runāsim par to, kas jāņem vērā, sākot uzņēmējdarbību Latvijā.

Kādas problēmas iesācējam šeit jārisina?

Tagad grūti atrast darbaspēku, jo tā trūkst. Cilvēki gatavi ātri mainīt darbu. Esam Eiropas Savienībā, un pārvietoties no vienas valsts uz otru ir viegli. Cilvēks saņem telefonisku ziņu no drauga Anglijā – “te ir darbs, brauc šurp!” –, aizlido un strādā.

Latvijā vai katru gadu mainās nodokļu režīms. To nevajadzētu tik bieži mainīt. Lieli uzņēmumi savu budžetu plāno trim četriem gadiem uz priekšu. Visi grib, lai nodokļu sistēma ir caurspīdīga un saprotama, jo tikai tādos apstākļos var attīstīt biznesu.

Esmu novērojis, ja uzņēmējs no ārzemēm grib kaut ko sākt Baltijā, viņš izvēlas Rīgu tādēļ, ka Latvija ģeogrāfiski ir vidū. Bet bieži vien arī priekšroka tiek dota Igaunijai, jo tur pamatīgi sakārtota e-vide un ir prognozējama nodokļu un tiesu sistēma.

Protams, Latvijai tēla veidošanā nepalīdz sliktā slava, kas šogad izskanējusi par norisēm banku sektorā.

Problēma, kas skar daudzus, ir tiesiskais nihilisms. Piemēram, kas tad ir OIK? Tā ir zagšana. Ja daži uzņēmēji melo, ka uzbūvējuši koģenerācijas stacijas, bet to vietā uz pārbaudes dienu atveduši un pieslēguši kādus ģeneratorus, tas ir farss un zagšana lielos apmēros. Amatpersonas tagad saka, ka OIK iztrūkumu segs no “Latvenergo” peļņas. Bet “Latvenergo” ir valsts uzņēmums, un, ja iztrūkumu sedz no šī uzņēmuma budžeta, tad tā atkal ir zagšana no nodokļu maksātāju kabatām.

Valsts problēma ir tā, ka shēmotāji un mahinatori ne no kā nebaidās. Sabiedrībā visi dzird ziņas par skandāliem, bet dienas beigās neviens cietumā nesēž.

Esat darbojies dažādās sabiedriskās organizācijās kā valdes loceklis – Norvēģijas Tirdzniecības palātā Latvijā, Amerikas Tirdzniecības palātā Latvijā, Lielbritānijas Tirdzniecības palātā Latvijā. Kādi ir galvenie vērojumi par to, kas darāms, lai šeit piesaistītu ārvalstu investīcijas?

Daudz ko var darīt. Piemēram, viens konkrēts priekšlikums par sadarbību ar ASV – derētu ierosināt, lai tās biznesa delegācijas jeb misijas, kas brauc uz Ameriku, nedodas katru gadu uz citu pilsētu, bet izvēlas, piemēram, Anarboru Mičiganā vai Čikāgu, jo tās ir lielas pilsētas, tur ir vietējo latviešu atbalsts, un brauc tikai turp. Lai tie kontakti veidojas un nostiprinās. Nevis – vienu gadu aizbraukt uz Bostonu paskatīties, otru uz citu utt. Tas nav efektīvi.

Redzam, kā Latvijā ienāk uzņēmumi no Amerikas, izveido šeit savus birojus. Piemēram, “Cytec” un “Cabot” – tie abi pēdējo septiņu gadu laikā ir atvēruši savus centrus, kur katrā strādā varbūt jau ap 200 šejieniešu. Tāpat starptautisks uzņēmums “TIETO” ir labs darba devējs Latvijā. Uzņēmēji saprot, ka šeit ir izglītots, samērā lēts darbaspēks, strādīgs, cilvēki prot svešvalodas.

Labos darbiniekus cenšas pārvilināt arī uz ārzemēm – nesen “LA” kolēģis rakstīja par to, ka harvesteru operatorus sauc strādāt uz Kanādu, solot 3300 eiro, kaut gan šie speciālisti arī Latvijā ļoti nepieciešami.

Man ir klienti, kuri nodarbojas ar mežistrādi, ar kokmateriālu ražošanu. Varbūt šeit jau ir par daudz mazo mežizstrādātāju kompāniju? Dažreiz, ja uzņēmēji sūdzas, ka neveicas biznesā, varbūt tas sektors jau ir pārblīvēts un drīz notiks konsolidācija.

Kādas pārdomas par Latvijas attīstību jums ir valsts simtgades sakarā?

Es vēlētos, lai Saeimas vēlēšanās latvieši turas kopā un lai mums ir spēcīgas partijas, kas domā, kā uzlabot cilvēku dzīvi. Ļoti svarīgi, lai visi latvieši balsotu – arī tie, kuri pašreiz dzīvo Anglijā, Īrijā un citur. Katras Saeimas vēlēšanas ir ļoti svarīgas, bet šīs jo īpaši, lai nenotiktu negaidīti pavērsieni. Citi vēlētāji ir vienoti, bet latvieši – ne.

Vēlētājs bieži cer uz jaunu brīnumu un ideālistiem politikā.

Ja ideālists iet politikā, viņam klājas ļoti grūti. Ir politikas virtuve, kur grozās dažādu grupu simtiem miljonu vērtas ekonomiskās intereses.

Tomēr, vērtējot Latvijas attīstību, jāteic, ka, lielos vilcienos raugoties, tagad Latvijā ir labāk, nekā bija pirms gadiem divdesmit.

Jaunā, izglītotā paaudze un cilvēki spēka gados jums piekritīs, savukārt daļa pensionāru teiks, ka grūti savilkt galus.

Lai uzturētu seniorus, ir vajadzīgi jaunie, kas strādā. Ja nedzimst pietiekami daudz bērnu, nākotnē trūks darbaspēka, kas maksā nodokļus. Demogrāfijas problēmas nevar atrisināt ātri, tur vajadzīgi gadu desmiti, bet ir skaidrs, ka jāsāk tūlīt!

Manuprāt, daudzbērnu ģimenēm būtu jāsaņem stipri lielāks atbalsts nekā pašreiz. Ja ir trīs bērni, tad 300 eiro mēnesī, ja četri, pieci bērni, tad 450, 550 mēnesī. Politiķi teiks, ka nav naudas. Bet cik tiek nozagts ar OIK un no ostām katru gadu? Nauda ir.

Latvijai ir jāatbalsta lauksaimnieki, un jau kopš neatkarības atgūšanas sākuma to vajadzēja darīt vairāk. Latvija vēsturiski ir bijusi lauksaimniecības zeme, nevis kāds finanšu centrs. Jācīnās par subsīdijām, lai tās ir tikpat lielas kā citām Eiropas valstīm. Protams, tas nav viegli, bet ir jāmēģina un jādara. Labi, ka pēdējos gados ir “Altum”, kas atbalsta zemniekus, un ka ir Zemes fonds.

Lauksaimnieki ir saistīti ar zemi un latviešu kultūru, viņi strādā ilgtermiņā, šie cilvēki Latvijai ir zelta vērti. Bēdīgi, ka tieši no strādājošiem izsūc to naudu, lai segtu tādas lietas kā “Parex” bankas avārija, OIK un citu koordinētu zagšanu.

Jūs esat gan ASV, gan Latvijas pilsonis – tātad abu valstu patriots?

Jā, esmu arī Amerikas patriots. Latvijai vajag ASV atbalstu, un paldies par to ASV valdībai – gan demokrātiem, gan republikāņiem, paldies NATO un Kanādas karavīriem, ka viņi ir šeit. Ja nebūtu, mums varbūt draudētu Ukrainas liktenis.

NATO klātbūtne labvēlīgi ietekmē arī biznesa vidi. Uzņēmēji redz – te ir NATO, tātad drošība, un var šeit investēt savu naudu. Ja nebūs drošības un stabilitātes, skaidrs, kā arī nebūs, kas iegulda Latvijā.

LA.lv