Mobilā versija
Brīdinājums +19.3°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
18. augusts, 2017
Drukāt

“Latvieši, aizmirstiet! Veltīgas gaidas, ka ar “Lidl” ienāks Vācijas cenu līmenis.” (54)

Bonnas-Rei­nas-Zīgas universitātes ekonomikas zinātņu profesors un mazumtirdzniecības uzņēmumu konsultants TBonnas-Rei­nas-Zīgas universitātes ekonomikas zinātņu profesors un mazumtirdzniecības uzņēmumu konsultants T

Kopš parādījās ziņas par zemo cenu veikalu tīkla “Lidl” iespējamo ienākšanu Latvijā, sabiedrībā par to radusies lielāka interese. Kāpēc pārtika Vācijā ir tik lēta kā reti kurā Eiropas valstī, kā vēsturiski attīstījusies zemo cenu veikalu kultūra un kādēļ “Lidl” ārpus Vācijas allaž būs dārgāks nekā pašmāju tirgū, sarunā skaidro Bonnas-Rei­nas-Zīgas universitātes ekonomikas zinātņu profesors un mazumtirdzniecības uzņēmumu konsultants TOMASS RĒBS.

Bonnas-Rei­nas-Zīgas universitātes ekonomikas zinātņu profesors un mazumtirdzniecības uzņēmumu konsultants T

Vācijā ir vienas no zemākajām pārtikas cenām Eiropā. Daži pētījumi pat apgalvo: viszemākās Eiropā. Ar ko tas izskaidrojams?

T. Rēbs: Pārtikas preces ir īpaši lētas tādēļ, ka zemo cenu veikalu* veidolā mums ir uzņēmējdarbības forma, kas dzen lejup cenas. Pārējie tirgotāji, ja vien nevēlas kļūt zaudētāji konkurences cīņā, spiesti pielāgoties zemo cenu veikaliem.

Tomēr tā tas nav bijis vienmēr. Zemo cenu veikalu kultūra attīstījusies laika gaitā. Kā norisinājies šis process?

Es teiktu, ka ir gan bijis vienmēr. Kādreiz, protams, viss kas bija citādi, kādreiz cilvēki arī sēdēja kokos un šķina riekstus. Taču, ja mēs par atskaites punktu ņemam nevis tantes Emmas bodi (izteiciens vācu valodā, ar kuru apzīmē kioska lieluma veikaliņu, kurā iegādājamas teju visu veidu preces. – T. A.), bet gan aplūkojam moderno eiropeisko komercdarbību, tad redzam, ka zemo cenu veikalu izaugsme sākās jau ar brīdi, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados sāka attīstīties modernā mazumtirdzniecība un pašapkalpošanās preču nami (SB-Warenhäuser). Preču namu izaugsmi bremzēja būvniecības ierobežojumi iekšpilsētās (tiem vajadzēja lielas apbūves platības), tikmēr zemo cenu veikaliem šādu šķēršļu nebija.

Līdzīgas mazumtirdzniecības struktūras ir izveidojušās praktiski visās lielajās Eiropas valstīs. Francijas mazumtirdzniecības ainavai gan raksturīgi nevis pašapkalpošanās preču nami, bet gan hipermārketi, kuru izaugsme arī sākās sešdesmitajos gados. Taču šodien ap 50 procentu pārtikas preču tirgus arī Francijā pieder zemo cenu preču veikaliem. Vācijā zemo cenu veikalu tirgus daļa, rēķinot pēc pārdoto preču vērtības, ir 35 – 40 procenti. Šis rādītājs gan neatspoguļo reālo ietekmi, jo par zemākām cenām arī kopējais finansiālais apgrozījums ir mazāks. Rēķinot pēc pārdoto preču daudzuma, zemo cenu veikali Vācijā aizņem pat vairāk nekā 50 procentu tirgus. Līdzīga situācija ir Lielbritānijā.

Tātad nevar teikt, ka vācieši būtu tendēti uz zemo cenu veikaliem vairāk nekā citas nācijas. Taču atšķirība ir tā, ka Vācijā zemo cenu veikaliem vēsturiski bijuši sevišķi labvēlīgi izaugsmes priekšnosacījumi. Tik ievērojama zemo cenu veikalu attīstība nebūtu varējusi notikt bez “Aldi”. Šī veikalu ķēde radīja konceptu, kuru tālāk nokopēja citi tirgotāji.

Vai runa ir par to, ka “Aldi” pārliecināja pircējus, ka zemo cenu veikals nav vien tirgotava trūcīgajiem, bet tajā bez kauna var iepirkties arī turīgie?

Zemo cenu veikala tēla izmaiņas, no tirgotavas sabiedrības nabadzīgajiem slāņiem pārtopot veikalā “priekš visiem”, ir salīdzinoši vēla parādība, datējama ar astoņdesmito gadu beigām un deviņdesmito gadu sākumu. Tas bija laiks, kad “Aldi Süd” zemo cenu veikalus sāka būvēt kā lielas iepirkšanās halles, ērti sasniedzamas ar automašīnu un plašām stāvvietām. Tā sociāli augstāko slāņu pircēji ieguva iespēju iepirkties par zemām cenām, bet bez sociāli zemāko slāņu pircēju klātbūtnes. Trūcīgākajiem iedzīvotājiem vienkārši nebija auto, ar kuru šādā veikalā nokļūt. Šis bija pa­grieziena punkts, kopš kura zemo cenu veikals sāka kļūt interesants vidusslānim.

Vai var teikt, ka vācu pircēji vairāk nekā citas nācijas ir orientēti uz zemu cenu, lētumu svarīguma skalā liekot augstāk par labu apkalpošanu?

Tā tomēr nevar teikt. Paskatieties uz Franciju: kādas sacensības ar zemāko cenu notiek tur! Tirgus līderis, hipermārketu ķēde “E. Leclerc”, jau gadiem ilgi profilējas arī kā zemo cenu līderis un piekopj agresīvu zemo cenu politiku. Tādā ziņā būtu nepareizi apgalvot, ka citur cenām ir mazāk būtiska loma. Taču jāņem vērā, ka preču nams vai hipermārkets vienkārši nespēj būt tik lēts kā zemo cenu veikals. Arī Lielbritānijā veikali pastāvīgi piedāvā cenu akcijas. Taču tāda pieeja kā “Tesco”, kas mēģina visās tirdzniecības formās, mazajos un lielajos veikalos, noturēt vienu un to pašu cenu līmeni, protams, nevar funkcionēt. Tādā gadījumā lielākie veikali ir spiesti subsidēt mazākos, un tas ir pārlieku dārgi. Tāpēc mazajos veikalos cenas ir augstākas nekā lielajos. Interesanti gan, ka britu pircēji to ir ar mieru akceptēt.

Ir gan tiesa, ka britu pircējiem būtiskāk par zemāku cenu ir netikt pieķertiem iepērkamies “nepareizā” jeb savai sociālajai klasei neatbilstošā tirdzniecības vietā. Tomēr paradumi mainās. “Aldi” un “Lidl” Lielbritānijā ir izdevies pārvarēt tēla problēmas. Arvien vairāk angļu akceptē zemo cenu veikalus līdzīgi, kā tie tiek akceptēti Vācijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (54)

  1. Rakstā jauc kopā Aldi un Lidl. Tie ir dažādi veikali, kas pieder dažādiem pat konkurējošu īpašnieku grupām – Lidl skaitās, ka ir lētāks, kā Aldi. Atšķirībā no Aldi, Lidl tiešām ik pa laikam tirgo laukā preces par akcijas cenām – parasti tas attiecas uz augļiem un dārzeņiem.
    UK nekas no kastēm Lidl netiek tirgots – gan Lidl vai Lidl ir līdzīgs preču izkārtojums. Vācijā, iespējams, ka tā bija ka tirgoja no kastēm – bet tad kad kādreiz Vācijā iepirkos Lidl, man kastes atmiņā nav palikušas. Bez Lidl Vācijā vēl ir citi veikali, kas ir vēl lētāki. No citu stāstītā, Lild Vācijā bija daudz sakārtotāks kā UK. UK Lidl nav lētā gala veikals – tirgus daļas ziņā tas ir aptuveni tikpat liels kā Waitrose. Waitrose skaitās dārgā gala veikals.

    UK pie kases ir vai nu iespēja salikt savu pirkumu ratiņos, vai arī maisiņos, jo groziņš ir jāatstāj pirms letes.Ar retiem izņēmumiem(Aldi ir iespējams ar groziņu aizvākties prom no kases kur pārkraut savu pirkumu maisiņos un atstāt groziņu, jau izejot no veikala) tas pats ir arī citos veikalos.

    • kurš gājis skolā = izglītības eksperts. Kurš braucis mašīnā pa ceļiem = ceļu eksperts. Kurš pērkas veikalā UK = tirdzniecības eksperts. Ja vēl pie tā dzirdējis ko no “citu stāstītā”, var teikt, ka jau doktors. Un ja vēl sagramsta sociālajos tīklos kaut ko kā augstāko izglītības pakāpi…tad guru laikam. Visu var komentēt un vērts ieklausīties, jo vērtīgi ļoti.

  2. Konkurencei jābūt!

  3. Tāpat,kā Vācijā neienāks vēl lētākās-Indijas pārtikas cenas!

  4. nu ko cepjaties, ja jau cenas ne zemākas, tad jums viss okei………………..

  5. Vēl precīzāk>Būsim precīzāki Atbildēt

    Runa nav par atsevišķiem zīdaiņu produktiem,bet pārtikai kā tādai,Latvijā samazinātās PVN likmes nemaz nav! Jā,arī Lietuvā PVN likme pārtikai ir 21% un Igaunijā-20%! Tikai,ko tas maina?

  6. Šādus rakstus būtu jāturpina! Atbildēt

    Lasītājiem būtu ļoti interesanti uzzināt ko vairāk arī par citu ES valstu,piemēram-Polijas,Čehijas,Ungārijas,Slovēnijas,Horvātijas,Itālijas,Spānijas,Portugāles,Anglijas,Īrijas,Beļģijas,Nīderlandes,Luksemburgas pārtikas veikaliem.Jo arī šajās valstīs pārtikas cenas ir lētākas!

  7. Neesam tik prasīgi Atbildēt

    Pilnīgi pietiktu ar Briseles algu un cenu līmeni!


  8. Kā to saprast? Jūs gribētu teikt, ka, piemēram, kasiere Vācijas “Lidl” stundā apkalpo vairāk klientu nekā kasiere Latvijā?

    Nezinu, kur tieši ir atšķirība un kas ir cēloņi. Šis ir jautājums, kuru uzdodu arī pats, taču atbildes man nav.

    Bet, ko tad Jūs autor no ekonomikas vispār jēdzat un esat redzējis? Ko te maisat gaisu?!

  9. Natürlich,herr Rab! Atbildēt

    Latvijā taču pievienotās vērtības nodoklis pārtikai ir trīskārt augstāks! DREIMAL HÖHER!!!!
    Arī tas veido cenu starpību!

  10. Interesanta informācija.

  11. Pie Latvijas algām un pensijām būsim priecīgi par jebkādu cenu samazinājumu!

  12. vismaz būs konkurence rimi un maxima.

  13. Nu ko RIMI (Superneto), TOP, MAXIMA, ELVI satraucas? Jo es pats biju vakar LIDL. Mana māte pirka sviestu par 0,90 EUR paciņas četras, kaut Lavijā tas maksā virs 2 EUR, un vēl vis kaut kas, bet ne viss, ir lētāk…. vismaz vidēji par 30% gan. Valdība domājiet, kaut kas ar nodokļiem nav kārtībā. A ko Svētdienās Mažeiki runā latviešu valodā, kā vasarā Ventspils lietuviešu valodā…

  14. Jautājums ir tikai viens – vai Lidls karos par tirgus daļu vai arī sarunās ar pārējiem 2 lielajiem un visi turpinās smuki pelnīt uz bāleliņu spējas pirkt dārgu pārtiku, pat dārgāk, kā ārzemēs… Paskatoties uz mobilo sakaru trījnieku, kas reizē paceļ cenas un degvielas tirgotāju sinhrono peldēšanu, gan jau arī vāciešiem gribēsies pārbaudīt, cik lepni latvieši tad ir – alga kā vācu palīgstrādniekam, bet iepērkas Rimi…

  15. Varēja uzrakstīt, kas tie par “preču namiem”?!?

  16. Viss šitas ir tā pati šausmu opera ar tiem teles2 , lmt un biti seriāla. Kā kliedza un stāstīja , ka 3.šais ir lieks. Rezultātā ieguvām gandrīz saprātīgus telefona rēķinus.

  17. Lidl pat Anglijā pārdeva preces lētāk kā LV.Ta ka uzskatu ,ka propoganda un zurnalisti ir uzpirkti ,lai tirazetu nepareizu info!!!Protams , ja Lidl ienaks tad Maxima un Superneto vares solot talak.Jo lai ,ka LIDL ir laba produktu kvalitate!!!!

  18. Vācijā pārtikas veikalā cenas ir tādas pašas kā Latvijā, tapēc nepūtiet miglu acīs.Bet šai tautai nepalīdzēs nekas, jo tā vietā lai ēstu mazāk kvalitatīvāku pārtiku labāk ēdīs visus atkritumus kas paliek pāri citiem tad sēdēs rindā pie ārsta un vaimanās cik valsts ir slikta ka ārsti neārstē pa velti.

    • Runa iet par Lidl, nevis vispār par veikaliem Vācijā!
      Negrūd nost no temata !
      Pēdējo teikumu pats saprati ko uzbakstīji, trolli !

  19. Lidl pat Anglijā pārdeva preces lētāk kā pie mums, arī zem angļu veikalu cenām kopumā.

  20. Konkurence ir viss. Nepērciet dārgas preces, vienmēr ar meklēšanu atradīsiet tikpat labas par zemāku cenu.

  21. Ha! Beidzot uzrakstīja to, ko es taisni visu laiku gribēju pateikt. Tiem , kas brēc, ka jums nav Vācijas algas – iemācieties vispirms strādāt kā Vācijā.
    Nezinu , varbūt Polijā ir pesticīdi Lidlā, Austrijā Lidl ir ļoti kvalitatīvas preces un patiesībā tieši vislabākās saknes no visiem veikaliem, arī dārgākajiem. Un te ļoti daudz preces ir izkārtotas plauktos, kā normālos supermārketos. Visi piena produkti , desas , sieri , tas viss ir plauktos. Ļoti maz preču stāv kastēs. Tas tiem, kam kvalitāte rodas preci oielikot plauktā. 😀 Apkalpo pie kases arī normāli , droši vien tāpēc arī te cenas ir dārgākas. Un man vēl NE REIZI nav gadījies, ka es nopērku preci un ar viņu kaut kas nav kārtībā.

    • Ar muldēšanu gan tev kautkas nav kārtībā.

    • Fifa, ja Jus Lidl & Co produktus novertejiet ka kvalitativus ,jo Lidl savus veselibai bistamos surogatus iepakojis krasainos ,spidosos papirisos, tad ir pamats Jus salidzinat ar eksotisko apvidu iedzivotajiem,kuri kadreiz senatne zeltu iemainija pret stikla krellem.Lai nu tas ari ka nebutu, iesaku Jums izlasit un ar enciklopedijas palidzibu iztulkot so produktu sastavu.Tad Jums apetite zu Lidl produktiem izbeigsies.

      • Dakter, es dzīvoju Austrijā. Mums ir viskvalitatīvākā pārtika pasaulē, vienalga kurā veikalā tā tiek pārdota, te viss tiek pārbaudīts , vai atbilst standartiem. Mums vienīgajiem, ne olas bija saindētas , ne maize. Tā ka nevajag muldēt, ko nezini. Un krāsaini papīrīši te ir visos veikalos. Tas tikai Latvijā ietin avīzē, protams , ja vēl kāda avīze dabūjama, Rīgas Viļņi laikam.

        • Latvijā avīzēs produktus netin, laikam esi sajaucis ar kādu citu valsti. Vai arī tukša runāšana.

        • Fifa,tikko pamaniju Jusu atbildi uz manu komentaru par Lidl produktiem.Ar savu nespeju orienteteties veselibas joma ,un tada veida izradot jebkadas elementarakas intelegences pazimes,nav atklati jalepojas.Jebkuram videji intelegentam individam ir zinams par partikas razotaju,Pharma Industrie un ari leto apgerbu razotaju noziegumiem pret cilveces veselibu.

  22. Raksta autoram :
    God.Ancisa kungs,rakstot par kadu konkretu temu vispirms ir jaizpeta visi “par” un “pret”, un netikai “letas” cenas.Sadi partikas veikalu koncerni ka Lidl ,Aldi un Co. ar saviem pardosana esosajiem produktiem, kuri neatbilst nekadam partikas produktu likumos noteiktajam normam,masveidigi inde savus pircejus.100% visi produkti ir parsatinati ar cukuru dazadu cita veida kimiju.Augli un darzeni no pesticidu un genetiski manipuletajam fermam.Lietojot Lidl skaisti iepakotos produktus,pec kada laika Jums garanteti radisies veselibas problemas.Tad jusu naudas maku saks izmantot ari zalu razotaju mafija.Rezultata Lidl &Co letie produkti sanaks daudz dargak,un saisinas jusu dzives ilgumu,neka tad ja jus butu lietojusi partiku no bio zemniekiem.

  23. Trešās nabadzīgākās ES valsts Latvijas 21%PVN ikdienas pārtikai ir otrs augstākais visā pasaulē,tūlīt pat aiz pārtikušās Dānijas (25%)! Jo Lielbritānijā un Gibraltārā,Īrijā,Maltā,Grenlandē,Kanāriju un Ālandu salās tas ir 0%,Andorā-1%,Šveicē- 2,5%,Luksemburgā-3%,Spānijā,Itālijā un Ungārijā-4%,Polijā-5%,Francijā un Monako-5,5%,Beļģijā,Nīderlandē un Portugālē-6%,Grieķijā-6,8%,Vācijā,Islandē,Rumānijā un Melnkalnē-7%,Turcijā-8%,Bulgārijā-9%,Slovēnijā-9,5% utt.

  24. Lielierāvēji!Netērējiet velti savu laiku un naudu! Atbildēt

    Tiešām! Veltas LDDK un FKTK cerības,ka ar šādas,masīvas propagandas izvēršanu izdosies nepieļaut konkurenci pašmāju pārtikas tirdzniecībā un saglabāt Latvijā neadekvāti augstās pārtikas preču cenas,par sliktas kvalitātes produktiem!

  25. Kāda produktivitāte?Pircēju ir tik cik ir,cik Latvijā iedzīvotāju un cik Vācijā?Divas absolūti nesalīdzināmas vietas.Kāda ir vāciešu pirktspēja un kāda mūsējā.Mūsu pensionārs ilgi bakstās pa plauktiem pirms izvēlas lētāko no lētākā,skaita un rēķina,ko var atļauties.Un par kādām summām iepērkas Latvijas vidējais pircējs?

    • Mums pensijas parastiem cilvēkiem ir zemākas kā PSRS laikos,kura tika likvidēta arī zemā dzīves līmeņa dēļ,bet tagad esam zem PSRS dzīves līmeņa,par ko arī lepojamies.

      • Salīdzinājums ar PSRS ir nekorekts. Pārrēķinot dolāros pēc tā laika pasaules kursa, PSRS pensijas bija smieklīgi mazas, pārdesmit dolāri. Taču , tā kā PSRS bija slēgta zeme, tam nozīmes nebija. Valsts daudz ko dotēja (dzīvokļu īres maksas, transportu, medicīnu – par kvalitāti šobrīd nerunāsim), tāpēc radās tīkama ilūzija, ka pensijas ir lielas.

  26. Nu nekas, būs biežāk jābrauc uz Lietuvu iepirkties.

  27. PVN pārtikai Latvijā ir Šveices līmenī.un viss.Varam pajautāt- kāpēc? Izpētīt problēmu šeit-www.tvriga.com

  28. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

  29. klausos, kā LR-1, tirgotājs savas problēmas cenšas novelt uz mazā ražotāja pleciem, baidot ar tirgotāju pienākumiem…

  30. Žēl, ka laukos tas Lidl nebūs, bet cenas diktēs mazumtirdzniecības bāzes caur “Aibe” un “LaTs” 😢

  31. tas dekoratīvais preču iz-krāvums plauktos(kur sabāzts tā, ka vienu vienību paņemot, pusplaukta nokrīt uz grīdas) kalpo neejošu preču iesmērēšanai.
    Vāciets, pārdodot neizsaiņotu no konteinera, ir praktiskāks: pērc to, kas ir vajadzīgs, nevis, kas iekrīt acīs !

  32. Kas zaglīgs un nekaunīgs, tas bailīgs ( Rimi,Maksima).Sen bija laiks viņus izpurināt.

  33. Vācijā varbūt to kasieru ražīgumu rēķina tā, bet mūsu veikalos, ja no 5 kasēm strādā labi ja 2, tad jau tas kasieru darba ražīgums ir daudz augstāks !
    .
    Vēl smieklu izraisa tie pircēji, kuri kabatas lakatiņā puņķi noslaucīt neprot , bet sērkociņu kastīti pērkot, jūtas kā vismaz baroni, ja ne grāfi… hi,hi ! 😃

    • Randy, BR-Deutschland & Latvija, €U. Atbildēt

      Ludi, ‘kasieru darba raazhiigumam’ vienam pasham nav nemazaakaas noziimes. Darba razhiigumu var apreekjinaat tikai visam uznjeemumam. Ja visas Maxima’s kasieres saaks straadaat 10x aatraak, tas kopeejo Maximas daarba razhiigumu neietekmees.

      • Ludis izlasīja, ko fleitē tas kārtējais eksperts, nevis izzīda no pirksta !

      • Razhiiguma un visu jomu ekspert, tev vispar ir nojausma, ko vispar Maximaa un Rimi dara kasieris un ka sedet pie kases aiznjem mazako dalju no vinja darba? Parejo laiku vinjam jakrame preces un jadara citi darbi. Jo atrak strada, jo vairak laika citam. Un ja visi Maximas kasieri stradatu 10 reiz atrak vajadzetu 10 reiz mazak cilveku.

    • Ludim,neparspile ar tam kasierem tai veikala ,tapat strada divas kases parejas tuksas un tas preces ari nemaz nav tik kvalitativas ka seit visi jusmo ,Vacija stradaju un biezi ieperkos tai Lidl,tas pats kas Superneto .Cenas viniem viscaur stav saliktas par 100gr,gan sveramajas nodalas,gan fasetajas.Deretu ari padomat par to cik vaciesi pelna ,mes ar saviem 380e nestavam blakus,ta nez vai tas preces bus tik letas ,vacietim tas nebus izdevigi.

      • Ja tev ir sava laboratorija, kurā vari salīdzināt pārtikas produktus, tad publicē datus !
        Es vados no izskata un, tici man, samaltus skrimšļus un ādas no gaļas desās atšķiru bez laboratorijas !

        • Ludim, tos samaltos skrimslus ari seit Vacija tirgo ,ta ka nelec parak augstu jo loti zemu kritisi un sapigi,to tik tiesam var redzet ari bez labaratorijas ,dzivoju Vacija un varu salidzinat preces ar Latviju.

  34. Ja neizēdīs vēl neienākušo Atbildēt

    Ja maksima atver kārtējo veikalu kādreizējās Prisma telpās, nemaz netiek celta ažiotāza. Tagad, kad it kā ienāks Lidls, varētu domāt ka pārējos veikalus uzreiz aizslēgs. Par ko tāds tracis? Vakar bija raksts, ka Lidls necilvēcīgi izturas pret kasieriem, bet tieši to pašu jau stāsta arī par Maksimu. Mums nav vajadzīgs Vācijas cenu līmenis, bet esošos divus lieltirgotājus sapurināt vajag. Pircējam vajag pārmaiņas. Ja salīdzina kaut vai gaļas izstrādājumu stendus veikalos Igaunijā un Latvijā, tad Igaunijā sortiments un cenas ir daudz patīkamāks pircējam.
    Ja ienāks Lidl, tad pircējs ar maciņu nobalsos. Un pārmaiņu pēc nākošā varētu būt reportāža no Lietuvas Lidla.

  35. Piemēram, Lietuvas Lidl sviests 180 gr. 82% maksā 0,99 EUR un piens 3,2% ~ 0,75 EUR. Skābais krējums 400 gr. arī ap 0,80 EUR. Un tas ir bez atlaidēm.

  36. Visur, kur esmu bijusi Eiropas valstīs vienmēr iebraucu iepirkties Lidl, vismaz cenas un sortimentu apskatīt, atšķirās ļoti piemēram Austrijas Lidl no Polijas Lidl. Nu Austrijas Lidl ir kvalitatīvāks, bet es noteikti kad atvērs iepazīšos ar veikalu Latvijā. Normāls veikals un man prieks, ka Maksima un Rimi beidzot sāk raustīties savādāk saimnieko te jau pa daudz. Kas attiecās uz vietējo produkciju mums ir jāspiež valdībai noteikt zemāka cenu politika pašmāju ražotājiem, tad ieguvēji būsim mēs visi.

Rīga-Liepāja maršruts ir pārspējis cerības (1)Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" maršruts Rīga-Liepāja ir pārspējis cerības, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+