×
Mobilā versija
+20.3°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
25. augusts, 2015
Drukāt

Kāpēc piens pēc dažām dienām sāk smirdēt un nesarūgst? Atbild PVD (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Piena produktu kvalitāte aizvien pasliktinās – piens pēc dažu dienu glabāšanas ledusskapī sāk smirdēt. Tas notiek pirms norādītā lietošanas termiņa beigām. Tā nav skābuma smaka, jo piens vispār nesarūgst. Ko par to saka Pārtikas un veterinārais dienests?” jautāja Anna Priede Smiltenē.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna attbild: “Pārtikas produktam no ražošanas uzņēmuma līdz veikala plauktam ir nepārtraukti jānodrošina ražotāja norādītie uzglabāšanas apstākļi, tostarp – temperatūras režīms. Ja kādā no posmiem tas netiek ievērots, produkts var sākt bojāties, mainoties tā organoleptiskajām īpašībām – krāsai, konsistencei, garšai un smaržai.”

PVD aicina pievērst uzmanību, kādos ap­stākļos pārtikas produktus uzglabā veikalā. Iespējams, aukstuma vitrīnās nav nodrošināta nepieciešamā temperatūra, tāpēc piena produkti ātrāk bojājas.

Pasterizēts piens nesarūgst tādēļ, ka pasterizācijas (termiskās apstrādes) laikā iet bojā pien­skābes baktērijas, kas dabīgi nodrošina rūgšanas procesu pienā. “Ja, atnākot mājās, konstatējat pienam neraksturīgu smaržu vai garšu, jums ir tiesības šo produktu, uzrādot pirkuma čeku, atdot atpakaļ tirgotājam vai apmainīt to pret citu, kā arī varat vērsties ar sūdzību PVD, norādot, kur, kad un kādu pienu iegādājāties,” iesaka PVD pārstāve.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. te tač nav pateikts kāpēc piens bojājas un man prekš projekta darba vajadzīgais nav !!!

  2. Piens bojājas ne jau tikai siltumā, bet arī aukstumā (tad pienu bojā cita veida mikrobi). Tagad visi, arī kontrolieri, izdabā pārstrādātājam, bet tam ir viens mērķis – pēc iespējas ilgāk saglabāt preci veikala plauktā, lai beidzot to kāds nopirktu. Tam kalpo arī vesela E-vielu buķete pārtikas produktos. Jālieto pēc iespējas mazāk apstrādāti, dabīgi produkti, tad arī veselības problēmu būs mazāk.

  3. Paldies par šo rakstu. Beidzot man ir iemesls uzrakstīt par Lazdonas pienu. Gan par 2.5%, gan vājpienu (0.5%). Abi pieni ir ar īsu glabāšanas laiku, bet pats galvenais – tie skābst, nevīs pūst, un rodas garšīgs(!!!) rūgušpiens.

  4. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Tiešs sakars ar Rīgas Latviešu Biedrības necilvēcisko iznīcināšanu 1993. gada 18.februāra naktī, jo mēs iestājamies par veselīgu pārtiku un likumības atjaunošanu Latvijā.

  5. Beidziet pirkt pasterizēto, attaukoto (atšķaidīto?) un citādi pārstrādāto pienu, un ražotāji būs spiesti domāt par to, kas cilvēkam vajadzīgs. Pērciet tā saukto svaigpienu, nepārstrādātu, īsāk sakot – nesabojātu. Un nevāriet to.
    Es jau gadiem ilgi dzeru tikai nepārstrādātu svaigpienu. Tas ir daudz garšīgāks, lētāks un pēc vēlēšanās ir normāļi saraudzējams, ja patur ārpus ledusskapja. Ja glabāts aukstumā, ilgi nesaskābst un nezaudē labo garšu.
    Tagad taču to var nopirkt tirgos, tirdziņos, lielajās Maximās, Rimi un Prisma. Jo lielāks būs pieprasījums pēc tā, jo vairāk zemnieku pārdos tieši tā – svaigu, dabisku pienu.

  6. Normāls piens sarūgst un tāpat normāls alus sarūgst!!! Bet pilns ar E vielām noteikti nē!!! Sliktajos padomju laikos pirktais piens un alus – abi sarūga. Tagad pilnas visas slimnīcas ar vēža slimniekiem. Katru gadu 1000 un vairāk no jauna saslimušo!? Pat bērniem vēzis!?? Bet Saeimai un valdībai VISS ŠTOKOS!!! Mums ir NEATKĀRTOJAMA VALSTS………….

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+