Kāpēc sapūst tomāti? 0

“Esmu pensionārs, man ir neliels dārziņš un stikla siltumnīca (apmēram 20 m2), kur audzēju dažādu šķirņu tomātus. Pēc “LA” apgādā izdotās M. Gailītes sarakstītās brošūras “Tomāti, gurķi, salāti” cenšos precīzi ievērot speciālistes ieteikumus. Sākumā viss ir labi – izaug lieli, raža bagātīga, bet septembra pirmajā pusē tomātiem sāk kalst lapas, uz stublājiem, arī pie augļu kātiņiem parādās melni plankumi un augļi sapūst. Lai glābtu ražu, steidzīgi novācu arī puszaļos tomātus, cenšos nogatavināt istabā, tomēr lielākā daļa ir jāizmet. Tā notika arī pērn. Pavasarī zem katra stāda augsnē iebēru ēdamkaroti Trihodermīna, sajaucu kūdru ar biohumusu. Regulāri laistīju, siltumnīcu vēdināju, ik pārdienas devu minerālmēslu šķīdumu, tad kalcija nitrātu, augustā – kālija nitrātu (pa vienai ēdamkarotei uz 10 l ūdens). Auga vareni, bet beigās augļi vienalga sapuva. Man bija 13 šķirnes, visilgāk slimībai pretojās ‘Rally F1’, ‘Logistica F1’, ‘Pablo F1’, bet slimoja visas! Nekādus pesticīdus nelietoju, vienīgi pavasarī pēc iestādīšanas jaunos stādiņus apsmidzināju ar Previkura šķīdumu. Ko darīt? Ar ko dezinficēt siltumnīcu? Kas tomātus sagaida rudenī?” 
ZIGURDS ĀBOLIŅŠ SALDUS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

Spriežot pēc apraksta, tomātus bojājusi augļu brūnā puve jeb fitoftoroze. Šī sēņu infekcija mēdz attīstīties arī uz lapām un stublājiem. Latvijā tā katru gadu sagādā vilšanos daudziem amatieriem. Lielsaimniecību siltum­nīcās tomāti ar to gandrīz neslimo, jo tur audzētāji spēj nodrošināt augiem optimālu mikroklimatu. Pagaidām nav izveidoti pret šo slimību izturīgi tomātu hibrīdi, vienīgi daži determinantie paspēj noražot, pirms infekcija uzbrūk augiem.

Slimības ierosinātājs saglabājas kartupeļos, un vējš sporas pārnes vairāku kilometru attālumā, tās atrod gaisā pat 2 km augstumā virs zemes. Siltumnīcas dezinfekcija, protams, ir nepieciešama, taču ar to vien nepietiek. Mazināt infekcijas risku un aizkavēt tās attīstību palīdz intensīva siltumnīcas vēdināšana. Vasarā vēdlogus drošāk turēt vaļā dienu un nakti, nekā riskēt, ka no rītiem augi ilgāku laiku būs norasojuši.

CITI ŠOBRĪD LASA

Augu imunitāti stiprina firmas “Omex” lapu mēslojums DP-98, ar tā šķīdumu (50 ml/10 l ūdens) tomātus profilaktiski apsmidzina jūnija sākumā un pirms Jāņiem. Šo līdzekli pārdod 1 l pudelēs, un nelielai siltumnīcai tas var šķist par daudz, taču par to nav jābēdā, jo telpā, kur temperatūra ziemā nenoslīd zem 0 °C, mēslojumu iespējams uzglabāt vairākus gadus.

Jūlija beigās tomāti profilaktiski jāapsmidzina ar fungicīdu Ridomil Gold MZ 68 WG (2,5 g/10 m2) vai Previkurs E 840 š.k. (0,10–0,15% šķīdums). Abi līdzekļi ir reģistrēti 3. klasē, tātad pieejami arī neapmācītiem lietotājiem. Apstrāde jāveic laikus – pirms augi saslimuši un parādījušās pirmās bojājumu pazīmes. Tāpat ir svarīgi atkārtot smidzinājumu pēc 7–14 dienām. Cīnoties ar šo slimību, drošāk ir augus apstrādāt dienu agrāk nekā dienu vēlāk. Nogaidīšanas laiks abiem līdzekļiem ir trīs dienas, tātad, ja augus apsmidzina, piemēram, pirmdien, jau ceturtdien droši var ēst augļus. Smidzināt ieteicams dienas pirmajā pusē, pēc rasas nožūšanas. Pret šo slimību drīkst lietot arī Bordo maisījumu, bet šo līdzekli nāksies smidzināt vairākas reizes katru nedēļu, un tas ir visai darbietilpīgi. Turklāt Bordo šķīdums mēdz bojāt augus.

Pavasarī siltumnīcu dezinficēt ir par vēlu. Vienīgais, ko varēja darīt, – nomazgāt tās konstrukcijas un segumu ar veļas pulvera šķīdumu. Nav jābaidās, ka tas nokļūs augsnē, jo augiem nekaitē. Trihodermīna intensīva lietošana mazina pelēkās puves risku. Tas jāiestrādā augsnē pirms dēstu izstādīšanas (sauju līdzekļa ieber katrā bedrītē) un aptuveni pēc mēneša jāierušina augsnē. Ar sporu pulvera šķidrumu vēl var apsmidzināt augus, bet tas jādara jūlija vidū vai beigās, pievakarē, lai līdz tumsai augi paspētu apžūt. Praksē to izdarīt nav viegli. Trihodermīnam bīstami ir tiešie saules stari, bet tumsā uz mitrām lapām dīgs arī citu sēņu un baktēriju sporas, tostarp patogēni. Latvijā cīņai ar pelēko puvi tomātos reģistrēts līdzeklis Svičs 62.5 d.g., taču tas pieejams tikai apmācītiem lietotājiem, jo ietilpst 2. reģistrācijas klasē. Amatieriem vienīgi var ieteikt pastiprināti vēdināt siltumnīcu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.