Mobilā versija
+3.7°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
12. jūlijs, 2017
Drukāt

Kāpēc senās celtnes nebrūk gadu tūkstošiem? Romiešu noslēpums atminēts (2)

Foto: Vikimedia CommonsFoto: Vikimedia Commons

ASV Jūtas universitātes ģeofiziķes Mērijas Džeksones vadītajai pētnieku komandai izdevies atbildēt uz mūsdienu celtniekiem neērto jautājumu, kādēļ šolaiku betona būvēs plaisas parādās jau pēc pārdesmit gadiem, kamēr pirms gadu simtiem un pat tūkstošiem celtās seno romiešu būves – tādas kā Romas Kolizejs un Panteons, akvedukti un tāpat antīko ostu betona konstrukcijas – stāv kā stāvējušas.

Mērijas Džeksones vadītā zinātnieku grupa ar elektronu mikroskopiem un rentgena stariem analizējusi no antīkajām ostu būvēm un senajām celtnēm ņemtos paraugus. Projekta rezultāti ir publicēti žurnāla “American Mineralogist” jaunākajā numurā.

Romieši mūsdienu betonam līdzīgo būvmateriālu sauca par “Opus caementicium”, no kā arī darināts vārds “cements”. “Opus caementicium” sastāvēja ne tikai no smiltīm, ūdens, dedzināta kaļķa un akmens šķembām, bet tajā bija arī zināma daļa vulkānisko pelnu. Zinātnieki uzskata, ka tieši pelni piešķīra romiešu mūra būvēm pārsteidzošu izturību. Jau autoritatīvais romiešu arhitekts Vitrūvijs, kurš dzimis 80. vai 70. gadu p. m. ē. un miris mūsu ēras 15. gadā, ieteica celtniecībā betona masai pievienot vulkāniskos putekļus no Vezuva apkaimes. Tā būvētajās antīko ostu konstrukcijās, betonam reaģējot ar sālsūdeni, laika gaitā veidojas alumīniju saturošu minerālu kristāli – alumīnija tobermorīti, kas aizpilda masā spraugas un padara materiālu vēl stiprāku. Šīs kristāliskās struktūras veidojās arī sauszemes būvēs.

Džeksone uzsver, ka mūsdienu betons tiek jaukts ar domu, lai tajā apspiestu jebkādas tālākās ķīmiskās reakcijas, savukārt senie romieši, apzināti vai nē, rīkojās pretēji. Visādā gadījumā viņi jau mūsu ēras 3. gadsimtā apzinājās “Opus caementicium” lielisko potenciālu. Piemēram, imperatora Adriana laikā mūsu ēras 123. gadā pārbūvētā Panteona kupols, kura diametrs ir 43,3 metri, joprojām ir pasaulē lielākā šāda veida betona konstrukcija. Turklāt centrā tam ir 9 m diametra gaismas atvere. Panteona kupols izturības ziņā pārspēj mūsdienu dzelzsbetona būves.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. jo dienvidos nav sala. Ledus ir tas, kas visu saplēš. Bez tam, kaļķu javas gadsimtos cietē, kamēr cementa javas ar laiku noārdās.

  2. Atbilde viena, ja tajā laikā kaut kas nesanāca-nocirta galvu , mūsu laikos , ieliek citā amatā.

Draugiem Facebook Twitter Google+