Kāpēc sīpoli mēdz dalīties? 0

“Jau vairākus gadus audzējam ģimenes sīpolus. Tie labi uzglabājas, ir ar labām garšas īpašībām. Taču pagājušajā vasarā daudzi sadalījās – vienā sīpolā izauga divi trīs sīpoliņi, katram no tiem izveidojusies sava miziņa. Vai šādas sīpolu galviņas var dalīt un stādīt?” 
Velta Skultesmuižā

Reklāma
Reklāma

 

Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 107
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Sīpoli, ko Latvijā mēdz dēvēt par ģimenes sīpoliem, patiesībā ir šalotes. Tā ir dārza sīpolu pasuga (Allium cepa var. aggregatum), ko vēl nesen uzskatīja par atsevišķu sugu. Dažās dārzeņkopības grāmatās šie sīpoli izdalīti atsevišķā šķirņu grupā – daudzpumpuru sīpoli. Patiešām, pārgriežot vienu ģimenes sīpolu, vidū var saskatīt nevis vienu vai divus, bet 3 – 6 pumpurus, pat vairāk.

Gadsimtiem ilgi šalotes pavairoja no vairsīpoliņiem, kas bagātīgi veidojas pie vecā sīpola pamatnes un vasaras beigās sasniedz pārtikas sīpola lielumu. Tikai pagājušā gadsimta beigās izveidotas pasaulē pirmās šalotu šķirnes, ko var audzēt no sēklām, sējot tās tieši dobē. Tad arī tapa skaidrs, kāpēc viena sīpola iekšienē mēdz veidoties vairāki, katrs ar savu sausu mizu. Izrādījās, ka vaina ir audzēšanas apstākļos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai šalotes augtu vienāda lieluma, nepieciešama liela augu biezība (200 – 300 augu uz 1 m2), bet, ja sēklas ir pārāk lielā atstatumā cita no citas vai nevienmērīgi sadīgušas, atsevišķiem augiem veidojas labvēlīgāki augšanas apstākļi. Drīz tie apsteidz savus kaimiņus un priekšlaicīgi sāk dalīties.

Mēdz būt arī citi sadalīšanās iemesli, piemēram, nevienmērīga augšana, kad sausuma periodi mijas ar lietavām. Arī tad lielākie sīpoli mēdz dalīties jau pirmajā audzēšanas gadā.

Nevienmērīgu augšanu var izraisīt vēlīna mēslošana ar slāpekli. Papildmēslošana ar slāpekli jāpārtrauc jau jūnija beigās, bet augsnēs ar augstu organisko vielu saturu (piemēram, mazdārziņos) slāpeklis bieži vien intensīvi atbrīvojas mikroorganismu darbības rezultātā. Ja ir daudz nokrišņu, tie veicina lieka slāpekļa rašanos.

Sausā miziņa sīpola iekšienē nedaudz pazemina tā kvalitāti – tādu sīpolu grūtāk mizot, bet citādi tas nav nekāds trūkums. Ja vien šos sīpolus izdodas sadalīt, nebojājot sauso mizu, tos droši var stādīt. Ja miza sabojāta un sīpols atkailinās, palielinās risks inficēties ar augsnē mītošiem patogēniem. Lai turpmāk novērstu šādu priekšlaicīgu dalīšanos, ģimenes sīpoli (un citas šalotes) jāstāda vienādos attālumos, laikus un rūpīgi jāapkaro nezāles, īstajā laikā jāveic papildmēslošana un jālaista sausuma periodos (īpaši pirmajā vasaras pusē).

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.