Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Kāpēc skolas ražo bezdarbniekus? “LA” diskusija Naukšēnos (16)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Vai tiks palielināta minimālā alga, kā integrēties darba tirgū vairāk nekā 50 tūkstošiem bezdarbnieku jauniešu un kā iedzīvotājiem var palīdzēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki – to grāmatu svētkos “Latvijas Avīzes” diskusijā Naukšēnos jautāja cilvēki no tuvākiem un tālākiem novadiem. Viņiem atbildēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns, kā arī NVA Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane un Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa.

Jāmaina izglītības sistēma

Šobrīd Latvijas vislielākā problēma nodarbinātības jomā ir bezdarbnieki jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Jau pērn iesākti jauniešu garantijas programmas pasākumi un tās īstenošanai līdz 2020. gada beigām atvēlēti 66,7 miljoni eiro.

U. Augulis: “Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas sāka jauniešu garantijas programmu. Pērn likām uzsvaru uz karjeras konsultantiem – jaunieši konsultējās un mēģināja saprast, ko viņi dzīvē grib sa­sniegt, iemācījās uzrakstīt iesniegumu, sagatavot dzīves gaitas aprakstu. Tas vien jau deva rezultātu – no 19 tūkstošiem jauniešu, kas šīs apmācības izgāja, vairāk nekā 6000 iekārtojās darbā. Tagad mums jāstrādā, lai šie jaunieši nekļūtu par ilgstošajiem bezdarbniekam. Latvijā par ERAF naudu iekārtojam labas arodskolas, bet trūkst pedagogu, kas var mācīt jauniešus augstā līmenī. Diemžēl ir arī profesionālās skolas, kurās programmas ir aizķērušās un palikušas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.”

Līdz ar to rodas jautājums, ko darīt? Varbūt skolotājiem vajadzētu vairāk mācīties, pārkvalificēties un mazāk klaigāt par algu palielināšanu, ja jauniešu bezdarba saknes saskatāmas jau izglītības sistēmā?

A. Ašeradens: “Tas ir precīzi. Vispirms mums jāvienojas, kādam vajadzētu būt skolu tīklam un kā jaunieši kopā ar vispārējo izglītību varētu apgūt kaut vienu profesiju. Tikai tad, kad skolas būs efektīvas, varēsim skolotājiem maksāt labu algu. Izglītības sistēma ir pārfinansēta, un nauda netiek efektīvi izlietota.”

Arī sociālo tiesību eksperts Pēteris Leiškalns atzina, ka labs darbs un darba vietas atrisinās daudzas lietas: “Ir būtiski aktivizēt jaunos cilvēkus. Ja to neizdara laikus, viņiem rodas problē mas tālākajā dzīvē. Kopš deviņdesmito gadu vidus dzimstība ir nokritusies tik zemu, ka mums nākotnē zelta vērtē ir katrs jaunietis.”

Arī Valmieras apkārtnē jauniešu bezdarbs ir liels – aprīlī reģistrēti vairāk nekā 1780 bezdarbnieki, no kuriem vairāk nekā puse ir sievietes. Jaunieši 15 – 24 gadu vecumā ir 11%, bet 25 – 29 gadu vecumā – 12% no visiem bezdarbniekiem. VNA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa skaidroja, ka pērn jauniešu garantijas pasākumu ietvaros palīdzēts vairāk nekā 390 jauniešiem un 131 no tiem pēc atbalsta saņemšanas iekārtojies darbā. Viņu aizvien arī pārsteidz tas, ka vidusskolas beidzēji nezina, kur un par ko mācīsies tālāk. Tāpēc karjeras konsultantiem ir jāstrādā ar šiem skolēniem, lai atklātu viņu stiprās puses.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Vecākiem vēl iekšā Padomju laiku teiciens: “Nemācīsies….uz profeni iesi!”… Tagad redzams, ka profesionālās vidējās programmas ir labākais jaunietim…ir gan profesija…gan vispārējās vidējās izglītibas dokuments…var turpināt gan studēt….gan strādāt… Mepieciešama taču proporcija 50 uz 50 %…

  2. Kas negrib mācīties un strādāt, var kļūt par deputātu.

  3. Darba devējiem jāpārtrauc maksāt par noastrādāto laiku, bet jāmaksā par padarītā darba apjomu.

  4. Vajag pastāstīt – cik procentu% uzņēmēju ikgadu nobankrotē “vecajās” un “jaunajās” ES valstīs.
    Padomju sistēmas laikos latvieši veda un tirgoja puķes visā PSRS teritorijā, šuva, izgatavoja, laboja utt.,utml. Cilvēkiem, kas darbojās un sadarbojās nekāds deficīts neveidojās – bija savas privātmājas un viss dzīvei nepieciešamais. Liels deficīts un hiperinflācija sākās Gorbačova perestroikas, jo pārāk daudz cilvēku staigāja pa ielām dziedādami (1990.g.4.maijs bija piektdiena, darbadiena) – un naivi iedomājās, ka “neatkarība”, “daudzpartiju sistēma” u.c. rietumnieku bla-bla-bla automātiski atrisinās problēmas. Ne te bija – demogrāfijas un migrācijas, nodarbinātības un ekoloģijas problēmas tikai padziļinās un padziļinās – un ne jau milzīgais eirokrātu aparāts kopā ar represīvo VID te ko līdzēs būtiski izmainīt. Lāpāmies tāļāk….kamēr ikdienas Latviju pamet 39 cilvēki….

  5. Tu esi tipisks iluzorās padomju sistēmas produkts un arī domā padomju kategorijās. Pirms te kaut ko komentē, papūlies noskaidrot, cik uzņēmēju un pašnodarbināto ir vecajās ES valstīs un cik Latvijā un kā tas viss saistās ar attīstības un dzīves līmeni valstī! Padomju sistēmā ar uzņēmējdarbību nenodarbojās neviens privātais uzņēmējs, jo to vienkārši nepieļāva, tur visiem bija darbs, bet tajā pat laikā valstī valdīja hronisks preču deficīts un ekonomiski tā vēsturiski īsā laikā izputēja. Tad pakustini savas smadzenes un padomā, kāpēc tā notika?

  6. Vai tiešām pamats cerēt, ka pie mums vidusskolas beidzējs, kurš neko nemāk, pēkšņi dabūs darbu (produktīvu, ne budžeta iestādē) un pārvērtīsies par ražīga darba spējīgu darbinieku, ja darba devējs tiks piespiests viņam maksāt vairāk?
    Minimālās algas celšana ir efektīvākais veids, kā bezdarbu PALIELINĀT

  7. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Priekškam jāstrādā, ja visu varam nopirkt? Tikai pārdodam ārzemniekiem nekustamos īpšumus un nauda nāk kā pa reni. Tāda ir mūsu valsts ekonomika.

  8. laikam bus japarmet skolam, ka tas nerazo darbu vietas.

  9. Brīvais darba tirgus un varenais pieprasījuma un piedāvājuma diktāts neko nemainīs,tikai palielinās tautas nabadzību un bezizeju.Mūsu kapitālisma haizivis zin kur investēt – ātrajos kredītos kā to dara šķēles famīlija un misters 20 % te gan valda liels pieprasījums,kas alkst piedāvājumu.Varu liecināt ka ka gaisotne skolās ir līdzīga ,audzēkņi ir viens otram parādā,gan naudu ,gan cigaretes ,alkoholu ir arī parādu piedzinēji un izsitēji ,viss kā reālā dzīvē.

  10. Padomju sociālajā sistēmā nekādus bezdarbniekus nevienā skolā pat teorētiski nevarēja sagatavot. Visā pasaulē ar uzņēmējdarbību aktīvi nodarbojas zem 10 procentiem cilvēku – lielākā daļa vienkārši nevēlas riskēt, iegrābties uz mūžu kredīt-važās. Esošās sistēmas ietvaros nav iespējams apturēt degradācijas tendenci – to tak’ 4.maija ceturtdaļgadsimts ir spilgti pierādījis.

  11. Problēma nav tik vienkārša, ka te viens otrs stāsta. Jā, problēma ir izglītības sistēmā, kas jau no padomju laikiem gatavo vienīgi izpildītājus- speciālistus un nevis uzņēmējus-saimniekus. Tas, vai jaunietis kļūs izpildītājs vai saimnieks ir atkarīgs no tā, kā viņu izglīto . Un nevajag te filozofēt, ka par saimnieku un uzņēmēju var kļūt tikai izredzētie, kas jau ģenētiski ieprogrammēti par tādiem kļūt. Ja jaunietim savlaicīgi iemācīs patstāvību un spēju uzņemties iniciatīvu un atbildību, par saimniekiem kļūs daudzi. Bet tagad ir tendence iet pa vieglāko ceļu – kļūt par klerku vai speciālistu, kam bieži vien nav darba seguma. Žēļ, ka to nesaprot arī skolotāji un augstskolu pasniedzēji.

    • Piekrītu. Sanāk tā – skolotājiem jāmaksā tāpat vien, arī ja darbs nav labi izdarīts…bet pārējiem pienāksies tikai tad, kad būs ieguldījis sirdi, dvēseli, zināšanas utt. Ko tieši šādā veidā mēs mācām bērniem?
      Kamēr liela daļa skolotāju nepievērsīs nekādu uzmanību bērniem kā tādiem, tikām no skolas ārā nāks, kas nāks…cik vecāki spēs panākt, tik spēs. Un ne visi vecāki ir pedagogi un ne visi vecāki māca bērniem visus priekšmetus, lai laikus atklātu kurā jomā bērnam ir talants un kurā labāk netērēt laiku.
      Izglītības sistēma, uzskatu, veido kārtīgu pamatu valstij…un kamēr mocīsimies ar to, tikām mocīsiemies arī visur citur.
      Zinu, ka par Eiropas naudu skolotāji ir braukuši, un ne uz vienu valsti vien, pieredzes apmaiņā…bet ja brauc ar lozungu – visur māca stulbos un mums tikai ir tā labākā sistēma pasaulē…tad laikam neko jaunu iemācīties, izanalizēt, ieviest nevar.
      Vienīgi – nevajag vispārināt “ārzemēs viss labāk”, jo ne visur ir labāk, bet redzot kā ir citur un salīdzinot ar valstu attīstību, sasniegumiem utt – tomēr izglītotiem cilvēkiem (kā pedagogiem, piemēram), būtu pienākums izsijāt informāciju un pielietot labāko.
      Mēs esam priviliģētā situācijā – varam redzēt kā kura sistēma pasaulē ir attīstījusies un ko tas devis katrai valstij – pārņemt labāko, to kas izturējis laika kritiku un nesis augļus…nenovērtējam, diemžēl…

  12. Par viņu algu arī es būtu ar mieru ļautiņiem stāstīt tādas gudrības kā “mēs nevaram tērēt vairāk, nekā nopelnam un diemžēl mēs valstī maz pelnam, mums jāattīsta ražojošas darbavietas” jo labs darbs un darba vietas tad jau visu atrisinās u.t.t. u.t.jpr. To visu bla, bla, bla bagātinot ar jāmaina, jāuzlabo, jāattīsta.
    Ko jūs, dāmas un kungi esiet konkrēti izdarījuši savos amatos sēžot? Ko jums no gribētā nav izdevies izdarīt un kāpēc? Kādi ir šķēršļi? Nu jau ir pagājis gandrīz ceturtdaļgadsimts, kopš notiek šī pārkārtošanās, sakārtošanās, uzlabošanās, pilnveidošanās, attīstīšanās…. Cik var muldēt un neko nedarīt?

  13. tā sanāk. “не шмогла”. un kādēļ ražo tādus darbiniekus, no kuriem jēgas nekādas? vajag izglītību ar garantiju!

  14. tapec ka teritorija Latvija paredzeta citiem merkiem

  15. tāpēc, ka tiem, kuri šodien Latvijā valda, nav ne mazākās nojausmas par valsts pārvaldes struktūru un tās galvenajām funkcijām. Absolūti visas nozares ir “auzās”, jo saeimā sēž žurnālisti, politologi, aktieri un kompononisti

Draugiem Facebook Twitter Google+