Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. marts, 2012
Drukāt

Kāpēc tik daudz rēzekniešu balsoja par otru valsts valodu?

“Latvijas Avīzes” aptaujā piedalās rēzeknieši.

 

Aleksejs:

“Balsoju par krievu valodu kā otru valsts valodu, lai gan saprotu, ka tā nekad nenokļūs valsts valodas statusā, jo tādu pilsoņu, kas balsotu par, nav pietiekami. Tā rīkojos, jo gribu, lai valdošie cilvēki tur, augšā, mazliet aizdomājas par to, ka Latvijā dzīvo arī tādi cilvēki, kas te dzimuši, ilgus gadus nodzīvojoši, bet joprojām ir nepilsoņi.”

 

Broņislavs 
Laizāns:

“Lielākā problēma, ka Rēzeknes un visas Latgales attīstībā visā neatkarības laikā nav bijis nekādu investīciju, līdzekļi tautsaimniecībā nav ieguldīti. Daudz ko savulaik solīja Godmanis, solīja Kalvītis. Bet toreiz Rēzeknē pie varas bija “Saskaņas centrs” un mums nekas netika. Runājot par lielo skaitu, kas nobalsoja par, varu teikt vienu – referendumā piedalījās dažādi cilvēki. Bija, kas gribēja protestēt, bija tādi, kas patiešām vēlas krievu valodai otras valsts valodas statusu.

Pats vienmēr un visur runāju latviski, man nav problēmu. Lai gan ļoti daudzos veikalos pārdevējas runā krieviski. Arī paši latvieši, bet sevišķi latgalieši, ieejot tādā veikalā, uzreiz pāriet uz krievu valodu. Pats esmu latgalietis, bet man nav problēmu runāt tikai un vienīgi latviski. Tāpat laukos vairāk dzirdama latviešu, ne krievu mēle. Bet okupanti kā ienākuši, tā dzīvo un jūtas šeit ļoti labi. Tomēr nedrīkst teikt, ka visa Latgale balsoja par otru valsts valodu.”

 

Barbara 
Rukmane:

“Latgale īpaši izcēlās ar balsojumu par otru valsts valodu. Lai gan man vēl nav 18 gadu un referendumā nevarēju piedalīties, sekoju līdzi notikumiem ap referendumu, mani tas ļoti interesēja, jo esmu Latvijas patriote. Esmu pret centieniem ieviest otru valsts valodu mūsu valstī. Arī manu draugu vidū ir krieviski runājoši jaunieši, bet tādēļ nav jāpiekāpjas krievu valodai.”

 

Raimonds Vaišļa:

“Balsoju pret otru valsts valodu, bet Latgalē, arī Rēzeknē, dzīvo daudz krieviski runājošo. Daudz ir arī iebraucēju, te mācās augstskolā, strādā. Rēzeknē ir tikai divas latviešu skolas, bet krievu – četras. Daudzi krievi ir Latvijas pilsoņi, tomēr balsoja par, jo viņiem ikdienā esot vieglāk runāt krieviski. Agrāk skolās ļoti slikti mācīja latviešu valodu, bet tagad, pabeidzot mācību iestādi, jaunieši zina latviešu valodu. Mūsu kaimiņš, piemēram, mācās krievu skolā, bet lieliski runā latviski. Tomēr referendumā balsoja par.”

 

Artemijs (nevēlējās fotografēties):

“Referendumā nepiedalījos, jo tajā dienā biju izbraucis no valsts. Ja būtu bijis te, balsotu pret otru valsts valodu. Ģimenē runājam krieviski. Latviešu valodu apguvu, mācoties Rēzeknes 6. vidusskolā. Bijām divas klases, kur visus mācību priekšmetus apguvām latviski. Zinu, ka referendumā daži mani draugi balsoja par un daži – pret. Man draugi ir gan latvieši, gan krievi.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+