Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. augusts, 2013
Drukāt

Kāpēc tomātiem vīst lapas? (2)

bakterialaviite2

“Šovasar plēves būdā audzējām vairāku šķirņu tomātus. Jau vasaras vidū tiem sāka vīst lapas. Nevis dzeltēja, bet tieši novīta – karājās kā lupatas! Laistīju divreiz nedēļā, apmēram spaini uz trim augiem (tātad vienā reizē ap 10 l uz kvadrātmetru). Pavasarī pirms stādīšanas augsnē ielikām satrūdējušus kūtsmēslus, citus mēslus neesam lietojuši. Kas notiek ar tomātiem un kā šādos gadījumos tiem var palīdzēt?” 
Aija P.

 

Lai zinātu, kā augiem palīdzēt, jānoskaidro patiesais vītes cēlonis. Iemesli var būt vairāki.

 

Bojātas saknes

Vispirms šādos gadījumos pārbauda augu saknes – varbūt tās bojā kāds kaitēklis vai slimība. Izrok kādu no visvairāk cietušajiem augiem un rūpīgi apskata saknes un sakņu kakliņa vietu. Apmēram sprīdi virs sakņu kakliņa stublāju pārgriež (gareniski un arī šķērsām): nobrūnējuši vadu kūlīši liecina, ka augus vajā infekcijas un nekavējoties jālieto fungicīds. Lietošanai tomātu stādījumos Latvijā ir reģistrēts līdzeklis Previkurs E 840 š.k. (tas nopērkams arī mazākos fasējumos dārzkopju amatieru vajadzībām). Ar tā šķīdumu (devas norādītas līdzekļa etiķetē) jāaplaista augi pie saknes un pēc tam stublāja lejasdaļa jāaprauš ar svaigu, bagātinātu kūdru.

Audzēšanai ieteicams izvēlēties pret ātro un lēno vīti un sakņu fuzariozi izturīgus hibrīdus.

Ļaunāk, ja saknes bojā kādu vaboļu (piemēram, maijvaboles) kāpuri. Ar tiem ir grūti cīnīties. Vasaras sākumā, kamēr augi vēl neražo, var mēģināt lietot kādu biocīdu, kas paredzēts skudru un zemesvēžu iznīcināšanai.

Sakņu kakliņa vietu mēdz bojāt gliemeži un kailgliemeži, to atbaidīšanai drīkst lietot nesen reģistrēto līdzekli Ferramol.

 

Sablīvēta augsne

Augiem vīst lapas, ja saknēm trūkst gaisa (reizēm tā gadās pēc bagātīgas laistīšanas, jo visas augsnes poras ir aizņemtas ar ūdeni). Tad var līdzēt tā sauktā vertikālā drenāža – augu tuvumā vairākās vietās augsnē iedur dakšas visā zaru garumā. Arī šajā gadījumā līdzēs stublāja apraušana ar svaigu kūdru. Ja augsnes apakškārta sablīvējusies (piemēram, mālainā augsnē), jālaista biežāk, bet mazākās devās, lai saknes neciestu no skābekļa trūkuma. Vairāk skābekļa ir aukstā ūdenī. Vasarā, kad augsnes temperatūra ir pietiekami augsta, nav jābaidās laistīt tomātus ar vēsāku ūdeni. Labāk gan to darīt no rīta, lai dienas vidū augiem būtu ūdens rezerve.

 

Pārāk sauss gaiss

Saulainā laikā mazajās amatieru siltumnīcās gaiss ļoti strauji iesilst un tikpat strauji pazeminās relatīvais gaisa mitrums. Audzētājs cenšas glābt situāciju, intensīvi vēdinot siltumnīcu, bet ārā relatīvais gaisa mitrums ir vēl zemāks… Sanāk, ka ar vēdināšanu siltumnīcas gaiss vēl vairāk zaudē valgumu. Kaut gan sakņu zonā augiem mitruma šķietami pietiek, lapām tā pietrūkst. Atliek rasināšana. Gar siltumnīcas sienām var izkarināt mitrus palagus, izvietot bļodas ar ūdeni (vakarā tās jāiznes laukā, jo naktī gaisa mitrums dabiski palielinās).

 

Pakārti auklā

Augi var būt par stingru uzsieti. Ja aukla iegriežas stublājā, tā pārspiež vadu kūlīšus, traucējot ūdens piegādi no saknēm. Rezultātā lapas vīst. Uz stublāja tad bieži var redzēt gaisa sakņu aizmetņus vai pat 1 – 2 cm garu saknīšu rindas. Samocītie augi jāatbrīvo no auklas (ja vien tas ir iespējams) un turpmāk uzsiešanai jālieto plastmasas gredzeni (tā sauktie klipši).

 

Sāļu pārbagātība

Augu vīti var izraisīt arī pārāk augsta sāļu koncentrācija augsnē. Tāda tā var būt arī tad, ja nelieto minerālmēslus, bet gan pelnus, vermikompostu vai digistātu. Šos līdzekļus (sevišķi pelnus) parasti lieto pēc acumēra un izkaisa nevienmērīgi. Tā rīkojoties, ir viegli tos pārdozēt, tādēļ pieaug kopējā sāļu koncentrācija. Tiesa, tomāti spēj paciest samērā augstu sāļu koncentrāciju (līdz EC 8), bet ne bezgalīgi. Kopējā sāļu koncentrācija augsnē mēdz palielināties arī tad, ja gadu no gada izmanto kūtsmēslus. Tajos uzkrājas hlors un nātrijs no laizāmā sāls, ko dod lopiem.

 

Bakteriālā vīte

Pēdējos gados Latvijā atkal konstatēta bakteriālā vīte (to izraisa baktērija Clavibacter michi­ganense). Tā ir ļoti bīstama slimība, jo apkarošanai vienkārši nav efektīvu līdzekļu. Noteikt tās klātbūtni ir iespējams tikai Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) laboratorijā. Šī slimība mēdz izplatīties arī ar sēklām, tieši tāpēc nav ieteicams lietot pašu audzētas sēklas, bet iegādāties tās pie drošiem tirgotājiem. Slimības ierosinātājs izraisa gaišo gredzenpuvi kartupeļiem, tādēļ infekcijas avots var būt arī slimi sēklas tupeņi.

Lai ātrāk atrastu īsto vītes cēloni, laikus jāgriežas pēc padoma pie inspektora tuvākajā VAAD reģionālajā nodaļā.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nevajag pļūtīt, ka sēklas jāiegādājas pie sēklu tirgotājiem, es pati jau 25 gadus audzēju tikai un vienīgi divas šķirnes tomātu, kas man pašam patīk un tomātu raža nekad nav mazinājusies, ir protams gadi kad nav liela raža, bet nākamā gadā atkal no tām pašām sēklām raža ir liela …. protams, ka šad tad slimo…

  2. Ko darit ar pazemes zurkam? Zem tomatu saknitem ir ejas.

Draugiem Facebook Twitter Google+