Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. februāris, 2016
Drukāt

Paši esam leģitimizējuši bēgļu krīzi. Saruna ar Māri Bērziņu un Valteru Sīli (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Uzziņa

Māris Bērziņš. "Svina ­garša", iestudējums Nacionālajā teātrī

Režisors: Valters Sīlis, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, mūzikas autors Edgars Raginskis, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Lomās: Madara Botmane, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna,­ Līga Zeļģe, Liene Sebre, Ainārs Ančevskis, Jānis Āmanis, ­Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Kaspars Dumburs, Arturs Krūz­kops, Voldemārs Šoriņš, Jānis Vimba, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis, Uldis Sniķeris, Tija Mētra Zeļģe.

Izrādes: 4. februārī (pirmizrāde), 5., 11., 19. februārī.

“Spēlmaņu nakts” daudzkārtējā nominanta režisora Valtera Sīļa naktsmieru aizgaiņā lielā atbildība un lielais darbs, kas paveicams īsā laikā. Nav joks ķerties pie lasītāju jau iemīļota un kritiķu novērtētā Māra Bērziņa romāna “Svina garša”, kur precīzi vēstures brīži atdzīvojas cilvēku izjūtās. Saruna ar rakstnieku Māri Bērziņu un režisoru Valteru Sīli pirms pirmizrādes, kas notiks 4. februārī.
– Valter, jūs pastāvīgi lasāt pasaules dramaturgu lugas. Kāpēc nolēmāt iestudēt pašmāju autora romānu?

V. Sīlis: – Man patīk stāstīt jaunus stāstus, jo tad zūd iespēja salīdzināt, kā tam režisoram veicies un kā – šim. Nav tik svarīgi, vai tas ir latviešu vai ārzemju autora darbs, galvenais – lai tas nebūtu labi zināms. Šeit gan ir trakums – romāns “Svina garša” jau ir lasīts un iemīļots darbs. Apmēram grāmatas pusē sapratu – tas der! Nostrādāja tas, ka grāmatas tēli apgāž ierasto skatījumu uz Otrā pasaules kara laiku – vēstures posmu, kas bez ierunām ir briesmīgs. Tomēr šeit priekšplānā izvirzās cilvēki ar savām darīšanām, savu dzīvi, kas ir svarīgāka par politiku un karu. Turklāt man nebija jāuztraucas, kā dabūt dramaturģiju, jo romānā ir laba dramaturģija un labi dialogi.

– Bet tā drīzāk derētu kādai filmai!

– Jā, tā ir kinematogrāfiska dramaturģija, ko man gribas atveidot arī uz skatuves. Traks gājiens! Labākais veids, kā strādāt, – uzticēties aktieriem. Uz skatuves nebūvējam ne Matīsa Birkena dzīvokli, ne geto, bet aktieriem jāiedomājas, ka viņi tur atrodas. Apmēram tā kā filmēšanā – zaļš ekrāns un tev jātēlo, ka esi mūžamežā.

– Droši vien izrādei veidosies netieša sazobe ar šo laiku – kariem, migrantiem…

– Izrādi veidojot, bija smagi lasīt avīzi “Tēvija” (latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam. – Red.), kur rakstīts: “Žīds – mūsu iznīcinātājs.” Tas neatšķiras no tagad blogos sastopamajiem epitetiem par sīriešiem. Rakstītāji visus ir vienādojuši, un tad ir jautājums – kāpēc cilvēku grupām jau iepriekš ir liktas vienādības zīmes. Mēs parasti gribam visus salikt grupās – visi latvieši ir tādi, krievi – tādi un vācieši atkal tādi. Bet šis Māra Bērziņa darbs sadala latviešus, krievus, vāciešu, ebrejus individualitātēs. Citam ir bijusi izvēle, citam – ne, dažs iet kompromisa ceļu, un tu nevari viņam pārmest. Par to negribas runāt, bet taisīt izrādes.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. “Izrādi veidojot, bija smagi lasīt avīzi “Tēvija” (latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam. – Red.), kur rakstīts: “Žīds – mūsu iznīcinātājs.”
    ================================================================
    Izlasiet avīzes “Pravda/Правда” 1941.g.23.decembra numurā rakstu “Latvieši uzbrūk naidniekam”, tad sapratīsiet to kolaborantu bēdāšanās iemeslu. 1941.g. decembrī, kad Latvijā notika holokausta traģēdija, norisinājās Maskavas lielkauja, kurā piedalījās arī 201. Latviešu strēlnieku divīzija. Liela daļa tās cīnītāju bija ebreji no Latvijas. M.Bērziņa grāmata – tā ir ļoti neliels, mikroskopiska Latvijas vēstures (1941-1945) daļas attēlojums. Cerams, ka sekos turpinājums – “Svina garša-2”, kurā rakstnieka kungs jau aptvers notikumus Rīgā, ne tikai Torņkalnā. “Svina garša-3” jau varētu aptvert visu Latviju, “Svina garša-4” – Eiropu, bet “Svina garša-5” jau varētu būt skats planetārā mērogā – no Torņkalna līdz pat Antarktīdai!
    Veiksmi radošajā darbā!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+