Mobilā versija
+18.7°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
16. janvāris, 2015
Drukāt

Kāpēc var nogurt, vienkārši sēžot mājās

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Cilvēkam var būt dažādi enerģijas avoti. Piemēram, kad viņš no rīta dažās sekundēs mēro attālumu no mājas stūra līdz pieturvietai, kur tūlīt durvis aizvērs vienīgais autobuss, ar kuru vēl var nenokavēt darbu, viņa labā darbojas tā dēvētā anaerobā enerģija, kas balstīta glikozē, glikogēnā un taukskābēs. Bet vispār pamata degviela cilvēka organismam ir adenozintrifosfāts (ATF), kas sintezējas, sabrūkot ogļhidrātiem (galvenokārt – glikozei).

Taču tajā gadījumā, ja enerģijas nepietiek, organisms pāriet anaerobās enerģijas izmantošanas režīmā, jo glikoze ļauj izdalīt tikai četras kalorijas, bet tauki – deviņas kalorijas uz vienu gramu, tāpēc organisms, izmantojot anaerobo enerģiju, sadedzina vairāk tauku un no tā iegūst vairāk enerģijas.

Enerģijas nepietiekamību galvenokārt izraisa neracionālas fiziskās slodzes, neveselīga ēšana, kā arī nepareizs dzīvesveids. Vēlamo efektu cīņā ar nogurumu var gūt arī tad, ja dzīvē ievieš kaut vai tikai dažas sīkas izmaiņas. Piemēram, šķidruma trūkums noved pie organisma atūdeņošanās, kā rezultātā samazinās enerģija un zūd orientēšanās spējas. Vidējā dienas šķidruma patēriņa norma ir divi litri, un allaž vajadzētu censties to ievērot.

Nav īsti ieteicams arī ilgstoši atteikties no barības lietošanas, jo barība piesātina organismu ar enerģiju, savukārt badošanās izraisa pastiprinātu miegainību un nomāktības sajūtu.

Normālam ēšanas režīmam vajadzētu veidoties no piecām nelielām barības uzņemšanas reizēm dienā – aptuveni pa 200–400 kalorijām katrā reizē. Un katrā ziņā nevajadzētu aizmirst, ka organisms pilnībā atjaunojas pēc nakts miegā pavadītām vismaz astoņām stundām (ievērojot dažādas individuālās anatomiskās īpašības, var teikt – 7–9 stundām).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+