Kokteilis
Mīli

Kāpēc vīrietim vajadzīgs hobijs? Kā tas ietekmē attiecības?5

Foto – Shutterstock

Bez hobija var iztikt, taču ar to dzīve ir daudz piepildītāka. Ja vīrietim ir vaļasprieks, viņš iepazīst jaunas izjūtas, viņam rodas jaunas prasmes, ko var izmantot gan sociālajā, gan profesionālajā dzīvē. Vīrietis kļūst pārliecinātāks, ar sevi apmierinātāks. Vaļasprieks ir veids, kā attīstīt savu personību un pašizpausties.

Brīvi izpausties

“Hobijs vajadzīgs tādēļ, lai cilvēks justos drošs un pārliecināts par sevi,” skaidro ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš. Vai drošības izjūtu drīzāk nesniedz algots darbs, nauda, ar ko nodrošināt cilvēka pamatvajadzības: jumtu virs galvas, ēdienu un apģērbu? “Vaļasprieks sniedz drošības izjūtu par to, ka esmu uz kaut ko spējīgs, bet man nav jābūt pirmajam vīram ciemā, kurš visaugstāk lec vai markas sakrājis vairāk par citiem.”

Speciālists uzsver – vaļasprieks ir kaut kas tāds, kur var brīvi izpausties un darboties neprofesionāli, bet darbā jebkuram izvirzītas striktas prasības, un tām ir jāatbilst. Ja to nespējam, varam pat zaudēt darbu. “Ikviens darbs ir saistīts ar virkni dažādu formālu prasību pildīšanu: jāievēro juridiskas normas, jāraksta pārskati, jāpakļaujas vadītāja norādījumiem. Tas reti kad sniedz gandarījumu, un tam nav nekādas saistības ar vaļasprieku.”

Jānis Vītiņš uzskata, ka teju visiem ir kāds vaļasprieks, jo to spektrs ir plašs. Hobijs var būt pavisam vienkāršs (piemēram, transporta biļešu krāšana) vai arī kaut kas daudz komplicētāks (piemēram, molekulārās ģenētikas laboratorijas iekārtošana, lai nodotos gēnu un aminoskābju sakārtošanai noteiktā sekvencē). Vaļasprieks ir sev tīkamas mūzikas klausīšanās un pleilistes veidošana, bet tiklab arī labsajūtu sagādājoša maršruta izvēle, lai kājām ietu uz darbu. “Ir svarīgi, ka dzīvē ir kāda joma, kurai pievēršoties, vīrietis gūst prieku un drošības izjūtu, pārliecinoties, ka rezultāts ir atkarīgs no paša piepūles. Vēl ļoti būtisks ieguvums, ko sniedz vaļasprieks, ir iespēja komunicēt ar citiem. Tā vīrietis piepilda jeb apmierina vajadzību pēc attiecībām ar līdzcilvēkiem. Turklāt vaļasprieks ļauj šīs vajadzības pēc attiecībām veidot strukturētā veidā, kurā cilvēks par sevi jūtas drošs. Vīrietis ar citiem numismātiem, dejotājiem, beisdžamperiem, kaitotājiem vai frīstailistiem var sarunāties kā līdzīgs ar līdzīgu. Šīs attiecības ir harmoniskākas par tām, kas veidojas starp kolēģiem darbavietā, jo nav konkurences, apdraudējuma izjūtas.”

Brīvā laika nodarbes svarīgs uzdevums ir sagādāt cilvēkam prieku. To parasti rada apziņa, ka esi kaut ko pārvarējis vai sasniedzis mērķi – noskrējis noteiktu distanci, nolēcis ar izpletni no televīzijas torņa un palicis dzīvs, savācis noteikta veida monētas. Ja darbā pirmajā plānā ir pienākumi un citu cilvēku gaidu piepildīšana, tad vaļasprieks ir zona, kur vīrietis var gādāt par savu labsajūtu un prieku.

Pastāv risks

Vaļasprieks lieliski palīdz pārvarēt stresu, attīsta cilvēka spēju efektīvi darboties, un tā ir vērtīga pieredze. Bet hobijs dažkārt var kļūt destruktīvs. Bīstama situācija veidojas tad, ja vaļasprieks paņem ne vien visu brīvo laiku, bet tajā iegulda arvien vairāk un vairāk naudas, radot pamatīgu robu ģimenes budžetā. Tas visbiežāk notiek ar kolekcionāriem, vienalga, vai viņi krāj pastmarkas vai gleznas. Nekontrolēta aizraušanās ar kolekcionēšanu līdzinās atkarībai. Ja vīrietis, lai papildinātu kolekciju, iegulda nevis brīvos līdzekļus, bet regulāri tērē naudu, kas nepieciešama ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanai, viņš ievērojami pasliktina savu un tuvinieku dzīves kvalitāti. Tā ir destruktīva rīcība. “Tiklīdz sacensība ar pārējiem vaļasprieka biedriem kļūst par galveno dzinuli, jo gribas pārspēt visus, vairāk sakrāt, savākt, uzkāpt augstākajā kalnā vai ar gumijām nolēkt no vēl lielāka augstuma, vairs nevar runāt par vaļasprieku, bet jau par atkarības veidošanos,” brīdina ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš.

Arī aizraušanās ar ekstrēmiem sporta veidiem ir ar destruktīvisma iezīmēm, jo tie apdraud dzīvību.

Ja vīrietis izjūt nepieciešamību brīvo laiku veltīt vaļaspriekam, kas balansē uz riska robežas, tas liecina, ka viņam ir izteikta vēlme apliecināt sevi – to, ka spēj pārvarēt grūtības, ir spēcīgāks par citiem. Apkārtējiem jārēķinās ar to un jāsaprot, ka vīrietis nespēj rīkoties citādi, jo tādā veidā viņš kompensē kaut ko savā dzīvē iztrūkstošu, sublimē kaut kādas jūtas vai afektus, risina iekšējus konfliktus. Harmonizē sevi. Aizliedzot nodarboties ar ekstrēmiem sporta veidiem, var panākt to, ka vīrietis sāk aizrauties ar alkohola lietošanu, azartspēlēm vai kā citādi darīt sev pāri.

“Aizraušanās ar ekstrēmiem sporta veidiem vīrietim var būt arī viena no depresijas pazīmēm,” brīdina ārsts. Vīriešiem depresija var nenoritēt ar tai raksturīgo bezcerības, bezpalīdzības un skumju klātbūtni, bet tieši ar tādu kā emocionālu anestēziju. Esot depresīvā noskaņojumā, vīrieši nejūt neko, viss šķiet blāvs un neinteresants. Un tieši tādēļ viņi meklē veidu, kā sevi sapurināt, kā izrauties no depresīvā stāvokļa un dzīvei atgriezt garšu.  Ekstrēmie sporta veidi uz mirkli ļauj izrauties no emocionālās anestēzijas, taču depresiju neārstē. Lai no tās atbrīvotos, jādodas pie ārsta psihoterapeita vai psihoterapiju praktizējoša psihiatra.”

 

Taču, ja vīrieti nenomāc depresija, nodošanās ekstrēmiem sporta veidiem ļauj pārvarēt neticību sev, uzvarēt bailes un adekvāti novērtēt dzīves riskus un apdraudējumus, kas iepriekš viņu sastindzinājuši, nav ļāvuši noticēt saviem spēkiem.

Kā ietekmē attiecības

Dažkārt vīrietis teju katru nedēļas nogali dodas medībās vai makšķerēt, par ko sieva vai draudzene itin nemaz nav priecīga, jo grib brīvo laiku pavadīt kopā ar dzīvesbiedru. “Pārim vajadzētu vienoties, ka vīrietim jāprot organizēt savu laiku tā, lai varētu to veltīt gan savam vaļaspriekam, gan ģimenei. Ja pāris spēj šos nosacījumus jeb kompromisu pieņemt, tad ir brīnišķīgi,” uzskata psihoterapeits Jānis Vītiņš.

Ja sieviete vīrietim liks izvēlēties starp sevi un hobiju, viņa var būt zaudētāja. Iespējams, vīrietis, mīlot sievieti, sākumā padosies, ierobežos savus hobijus, pavadīs laiku ar bērniem un ģimeni, tomēr ar laiku viņš izsīks, skums, kļūs neinteresants un agresīvs. “Vaļasprieks cilvēkam noteikti ir ieguvums. Tas noteikti ir kaut kas tāds, kas viņu bagātina, ir pietiekami skaidrs prieka avots. Līdz ar to cilvēkam, kam ir šī iespēja pašapliecināties un gūt labas izjūtas no tā, ko dara, vairs nav tik izteiktas trauksmes attiecībās ar citiem, viņam nav šis apliecinājums jāiegūst no citiem. Cilvēks ir mierīgāks un komunikācijā patīkamāks. Viņu vairs neinteresē tikai uzvara, viņš spēj ieraudzīt otra intereses, uzklausīt otru,” ieguvumus uzskaita speciālists.

Ja kāds vēl nav atradis sev piemērotu brīvā laika pavadīšanas veidu, nevajag satraukties, gan jau atradīsies īstais. Var droši pamēģināt vienu, otru un trešo hobiju, līdz saprot – jā, trāpīts. Parasti tās nodarbības, kas patīk, nepamet.

Pievēršoties vaļaspriekam, ne vien saturīgi pavadām brīvo laiku, bet arī atrodam domubiedrus, jaunu saskarsmes loku, un tas ir ļoti pozitīvi. Kaut šodien pastāv plašas iespējas komunicēt virtuālajā telpā, kur var izpausties dažādos sociālajos tīklos, cilvēki kļūst arvien vientuļāki, kā arī zaudē prasmi veidot reālas attiecības ar reāliem cilvēkiem. Vaļasprieks ne vien ļauj atrast domubiedrus, bet arī trenē komunikatīvās prasmes. Un tas ir liels ieguvums.

Ar kādiem vaļaspriekiem aizraujas vīrieši

Mani aizrauj medības, motocikli, ģitāras spēle un fotografēšana. Visi šie vaļasprieki man ir vienlīdz svarīgi, nevaru izcelt tikai vienu.

Kalnu slēpošana un lidošana ar paraplānu ir mani hobiji. Arī makšķerēšana.

Hokeju gan spēlēju, gan par to fanoju. Ziemā – snovoju, bet visos gadalaikos saista literatūra par karu un karavadoņiem.

Kas var būt interesantāks par basketbolu un jaunākajām tehnoloģijām!? Šīm jomām man nav žēl veltīt savu brīvo laiku.

Mani saista divi it kā pretēja rakstura vaļasprieki – autobraukšana ekstremālos apstākļos un fotografēšana.

Apmeklēju rallijus un drifta pasākumus, aizrauj braukšana ar kvadriciklu un motociklu, reizēm ar džipu izbraucu pa meža ceļiem. Remontēju un krāsoju automašīnas.

Eju uz svaru zāli. Kad netieku, svaru bumbas cilāju mājās. Vasarā ar draugiem brīvā dabā regulāri spēlēju volejbolu un basketbolu, bet ziemā slēpoju un slidoju.

Kuteris, sporta auto, daivings, cope, medības un hokejs. Ātrums, spēks, izturība, pacietība un veiklība.

Atpūšos ceļojot. Gan pa Latviju, ejot pārgājienos, braucot ar velosipēdu vai automašīnu, gan dodoties uz ārvalstīm.

Viena no manām iecienītākajām nodarbēm ir braukšana ar divriteni. Riteņbraukšana man ir hobijs un dzīvesveids.

Mans hobijs ir ēst gatavošana.

Patiesībā ir vienalga, ko daru brīvajā laikā, bet tam ir jābūt kam sirdij tuvam. Tad negācijas atkāpjas, jo nodarbē esi iekšā ar sirdi un dvēseli.

Interesējos par kino un mūziku, šad un tad uzspēlēju ģitāru. Spēlēju klasisko un pludmales volejbolu, eju uz trenažieru zāli. Ja man nebūtu vaļasprieku, es kristu depresijā. Ar maniem vaļaspriekiem nebūtu garlaicīgi pat vieninieka kamerā.

 

Avots: interneta resursi

Interesanti!

Kāds statistikas cienītājs uzskaitījis, ka cilvēki viscaur pasaulē nododas ap 3000 dažādiem vaļaspriekiem, sākot ar sportiskajām aktivitātēm un beidzot ar daudz mierīgākiem hobijiem, kādi ir adīšana, putnu vērošana un pastmarku kolekcionēšana.

 

Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Vīrieša veselības ceļvedis”

LA.lv