Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. maijs, 2014
Drukāt

Nelaime Dagdas novada saimniecībā: kāpēc zibens nospēra govis?
 (3)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

22. aprīlī neilgi pirms pulksten diviem dienā tumšais lietus mākonis nāca zemu, zibeņoja un spēra. Dagdas novada Bērziņu pagasta zemnieku saimniecības “Krastiņi” saimnieki Irēna un Alfons Andžāni tobrīd atradās govju fermā. Irēna – fermas atpūtas telpā, Alfons – kūtī pie govīm. Dažas sekundes pēc tam, kad saimnieks nolēma pievienoties saimniecei un aiz sevis aizvēra kūts durvis un koridorā paspēra burtiski pāris soļu piecus metrus attālās atpūtas istabas virzienā, atskanēja pērkona dārds. Iespējams, šīs sekundes izglāba Alfona dzīvību, bet septiņas govis no 50 kūtī esošajām pārcēlās uz citiem ganību laukiem…

“Pērkona dārds bija vidēji stiprs, tikai govis ļoti mauroja, un tāda kā balta blāzma novirmoja gaisā,” atceras I. Andžāne. “Domāju, elektrības skapī iespēra, gāju atpakaļ uz kūti, bet tur tuvējā stūrī sešas govis guļ gar zemi, viena pēc sešām stundām piecēlās kājās un izdzīvoja. Kūts otrajā stūrī vēl divi beigti lopiņi. Kūts vidū pie griestiem esošās ūdens caurules gumijas savienotājblīve pušu, no tās tek ūdens, bet pret griestiem triecas uguns. Kūts celta no koka, domāju, ka tikai neaizdegas, skrēju uz bēniņaugšu, bet viss bija kārtībā. Tā uguns bija jocīga – pat uz griestiem nepalika nekādas pēdas,” stāsta A. Andžāns.

Vēlāk noskaidrojās, ka nedarbojas elektriskais ūdens boilers un arī ūdens sūknis beigts. Saimnieki no tā secināja, ka zibens iespēris elektrolīnijā un lādiņš pa to atnācis līdz fermai, caur boileri un ūdens caurulēm nokļuvis līdz govīm. Govis nebija apdrošinātas, bet vienas vērtība – ap 1000 eiro.

“Toties Dievs mūs pasargāja. Es brīdi pirms tam rokas izlietnē mazgāju, bet Alfons lika barību govīm silēs,” stāsta saimniece. Par notikušo zvanīts policijai un vietējiem elektriķiem, kas arī atbraukuši. Ziņots arī AS “Sadales tīkls” uz Rīgu, no kurienes atnākusi īsziņa, ka mēneša laikā šo gadījumu izskatīs.

Saimnieki domā, ka pie vainas varētu būt pirms diviem gadiem veiktā elektrolīnijas rekonstrukcija, jo agrāk nekas tāds netika novērots. Pašai fermai ir pieci zibensnovedēji, bet tādu nav nevienam no septiņiem elektrības stabiem, kas ved uz 290 metru attālo transformatoru. Tam savukārt zibensnovedējs, zemējums ir. Domājams – iesperts līnijā un lādiņš pa to atnācis līdz gala stabam un no tā līdz gala patērētājam – fermai.

Tas, ka saimnieku versija ir ļoti ticama, man apstiprina zibens aizsardzības sistēmu uzstādīšanas uzņēmuma “Haski Elektro” speciālists Valters Stāde.
kuts_AD_7

“Zibens lādiņš iet pa vieglāko ceļu izlādēties uz zemi. Tas pat sadedzināja gumijas blīvi un pārlēca no vienas caurules gala uz otru, veidojot elektrisko loku, ko saimnieks novēroja. Tiesa, pa ceļam lādiņš jau bija atradis sešas govis, sūkni un varbūt vēl kaut ko, kur izlādēties, un beigās – vēl divas govis. Lopi, visticamāk, bija tajā brīdī saskarsmē ar ūdens caurulēm vai dzirdinātavām. Kūts ir veca, un tās dzelzs konstrukcijām, visticamāk, nav bijuši zemējumi vai tie ir beigti. Šajos laikos, būvējot fermas, dzelzs konstrukcijas iezemē pat divās vietās. Kas attiecas uz “Sadales tīkla” atbildību, jāpēta normatīvi un reālā situācija,” saka V. Spāde.

Kā man paskaidroja AS “Sadales tīkls” komunikācijas direktore Renāte Meļķe, jau tajā pašā 22. aprīlī speciālisti apsekojuši notikuma vietu, un nekādas zibens iedarbības sekas AS “Sadales tīkls” elektrolīnijās neesot konstatētas, tajā skaitā arī uz atsevišķo pieslēgumu fermai. Veikti līnijas sprieguma un pretestības mērījumi, un konstatēts, ka tie atbilst normatīvu prasībām. Esošā elektrolīnija ir īsa un aizsardzības zemējums tiek nodrošināts ar transformatora apakšstacijā esošo zemējuma kontūru. Atkārtotie zemējumi parasti tiek uzstādīti papildu drošībai garās līnijās un pret ilgstošiem bojājumiem. Tāpat pret pārsprieguma iedarbi jutīgas elektroiekārtas tiek aizsargātas ar pārsprieguma novadītājiem, bet no zibens iedarbības – ar zibens novadīšanas sistēmām, kuras atbilstoši iekārtu specifikai uzstāda pats klients. Skaitītājs dzīvojamai mājai nomainīts un aizvests uz laboratoriju, lai veiktu tā pārbaudi. Tā kā fermas elektroapgāde nebija traucēta un nekādas zibens iedarbības sekas netika konstatētas, tad citas darbības operatīvi netika veiktas. Tikšot izveidota izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā tiks iekļauts neatkarīgs eksperts, lai padziļināti izpētītu “Sadales tīkla” un klienta elektroietaišu izbūves un ekspluatācijas atbilstību normatīvu prasībām.

2012. gada 14. septembra “LA” numurā aprakstīju līdzīgu gadījumu Vērgales pagastā. Septiņdesmit gadus dzīvojamajā mājā zibens nebija ne spēris, ne izlādējies, bet pēc līnijas rekonstrukcijas gada laikā lādiņi mājās elektrisko loku veidā izlādējušies vairākkārt ne tikai negaisa laikā, bet pat tad, kad negaiss vēl tikai brieda. “Sadales tīkls” sākumā savu vainu noliedza, bet beigās par savu naudu veica elektrolīnijas stabu zemējumus, citus nepieciešamos darbus, un izlādes kopš tā laika vairs neatkārtojas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kad vairākās mājās , kas barojas no viena transformatora, sadega televizori, vainīgs izrādījās putniņš. Viņš neievērojot brīdinājuma zīmes bija ielīdis transformatorā un kaut ko pārslēdzis. Šeit lieta nopietnāka.Laikam citplanētieši…

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Dzīvē pieņemts, ka speciālisti aizsardzības ierīces, sistēmas vai pasākumus paredz jau projektā. Tā, piemēram, tiltam un kāpnēm uzstāda margas, celtniekiem izsniedz ķiveres, hokejistiem ir vesela kaudze ar visādiem aizsargiem, maskām, ķiverēm, pat seksam ir paredzēti dažādi aizsardzības un izsargāšanās līdzekļi…, tikai Latvenergo uzskata, ka viņu saimniecībā viss vienmēr ir kārtībā! Jau pati definīcija… garākās(!) līnijās ierīkojam zemējumu! Kas ir garš un kas ir īss!? Lasot šo zelta domu graudu, nejauši atceros vakarvakara diskusiju TV, kad mūsu sūtne Ēģiptē neizturēja bijušās prezidentes “sejas” pārgudro, tukšo vāvuļošanu ar starpsaucienu-bla, bla, bla! Uzskatu, ka zibensspēriena seku cēloņus vajadzētu izsekot RTU mācību spēkiem, jo Latvenergo, kā tieši atbildīgais un, iespējams, vainīgais, nekad taču neatzīs savu neizdarīto un neizdomāto!

  3. Latvenergo NEKAD nav vainīgs!!!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+