VZD: Kāpj zemes cenas, kāpj nodoklis 5
Valsts zemes dienests publiskojis prognozētās kadastrālās vērtības 2016. gadam. Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš informē, ka vidēji valstī prognozētais lauku zemes vērtības pieaugums nākamgad būs 29%. Kā pamatojams šis pieaugums?
G. Kalniņš: – Kadastrālām vērtībām ir jābūt tuvinātām nekustamo īpašumu tirgus vidējām cenām, lai nekustamā īpašuma nodokli varētu aprēķināt objektīvi. Taču, tā kā tirgus ir ļoti aktīvs, lauksaimniecības zemēm jau vairākus gadus kadastrālā vērtība ir ievērojami zemāka par attiecīgā tirgus rajona vidējām tirgus cenām.
Pirms krīzes 2005. gadā ar lauksaimniecības zemi veikti 8000 pirkšanas–pārdošanas darījumi, 2006. gadā – 9000, 2011. gadā – 12 0000, 2014. gadā – vairāk nekā 10 000. Uz šo darījumu pamata tiek noteikta vidējā tirgus cena lauksaimniecības zemei.
Jau trešo gadu pēc kārtas vērojams izteikts lauksaimniecības zemju cenu kāpums – pieprasījums un cenas aug praktiski visā valsts teritorijā. 2012. gadā vidēji hektāru pirka par 1100 eiro, 2013. gadā jau par 1350 eiro, 2014. gadā vidējā cena pieauga līdz 1800 eiro.
Lai gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtības tika paaugstinātas jau 2014. gadā, kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju kadastrālās vērtības ir gandrīz divkārt zemākas nekā reālā tirgus cena. 2014. gada 30. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, nosakot, ka vērtību atbilstībai jābūt 85%. Respektīvi, nedaudz zem vidējām tirgus cenām.
– Vai nākamgad zemes kadastrālā vērtība būs 85% no tirgus cenas?
– Nē. Šobrīd piedāvājam kompromisa variantu – lauku zemes kadastrālā vērtība attiecībā pret nekustamā īpašuma darījumu cenām arī pēc bāzes vērtības paaugstināšanas būs tikai 72% no tirgus vidējās cenas. Turklāt lauksaimniecības zemju kadastrālo vērtību bāze 2016. gadam ir izstrādāta, pamatojoties nevis uz pagājušā gada datiem, bet gan uz 2012. un 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Līdz ar to kadastrālā vērtība 2016. gadam joprojām būs vidēji par 30% zemāka nekā 2012., 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus darījumu cenas.
– Kā tiek noteikta zemes gabala kadastrālā vērtība?
– Kadastrālā vērtība zemei ir atkarīga no augšņu novērtējuma, atrašanās vietas, vidējās tirgus cenas u. c. faktoriem. Latvija ir sadalīta 18 tirgus rajonos – 1., 2., 3. rajons ir Zemgalē, kur zemes vērtība ir 2000 eiro/ha, kamēr 18. rajonā – Sēlijas nomalē, atsevišķās Latgales pašvaldībās – tādas pašas kvalitātes zemes vērtība ir 460 eiro/ha. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ņemot vērā zemes kvalitātes novērtējumu ballēs, iedalās septiņās kvalitātes grupās. 1. kvalitātes grupa faktiski nav izmantojama lauksaimniecībai, tie ir krūmāji, smiltāji. Augstākās kvalitātes zemes (6., 7. grupa) ir Zemgalē.
– Kurās pašvaldībās kadastrālās vērtības pieaugums ir lielākais?
– Lielākais vērtību pieaugums ir Ziemeļvidzemes pašvaldībās, kur līdz šim lauku zemes (lauksaimniecības un mežsaimniecības nozīmes zemes) tirgus ir bijis neaktīvs un zemes cenas samērā zemas – procentuāli visvairāk kadastrālā vērtība ir pieaugusi lauku zemei Alojas (67%), Burtnieku (59%) un Mazsalacas (53%) novados. Šis kadastrālās vērtības kāpums gan nenozīmē, ka šeit ir dārgākā lauksaimniecības zeme.
Naudiskā izteiksmē lielākais pieaugums, protams, ir Zemgalē, jo tur ir vērtīgākās augsnes. Tērvetes novadā 1 ha kadastrālā vērtība palielinājusies par 480 eiro – no 1400 līdz 1880 eiro/ha, Jelgavas novadā par 380 eiro – no 1060 līdz 1440 eiro/ha, Dobeles novadā par 360 eiro – no 950 līdz 1310 eiro/ha, Iecavas novadā par 268 eiro – no 620 līdz 888 eiro/ha.
– Vai pašvaldība var ietekmēt nodokļa lielumu?
– Pašvaldībām joprojām ir nekustamā īpašuma nodokļa likmes koridors no 0,2 līdz 1,5%, kas pieļauj, izdodot saistošos noteikumus, noteikt mazāku likmi nekā pusotru procentu.
Atgādināšu, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir infrastruktūras nodoklis – pašvaldībai to vajadzētu īstenot dzīvē pēc iespējas caurspīdīgāk, investējot ceļos, komunikācijās, lielajās meliorācijas sistēmās, polderos, sūkņu stacijās u. tml. Manuprāt, ja tie bieži vien nebūtu tikai vārdi, tad lielie zemnieki ar izpratni izturētos pret zemes kadastrālās vērtības paaugstināšanu un maksātu arī lielāku nekustamā īpašuma nodokli.
Visu interviju ar Gati Kalniņu lasiet žurnāla “Agro Tops” augusta numurā, kurā viņš atbild arī uz jautājumiem, kā varētu attīstīties lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus; cik gadu vēl nepieciešams, lai zeme Latvijā maksātu tikpat, cik Rietumeiropā; kādā mērā cenu par lauksaimniecības zemi Latvijā ietekmē ārvalstu kapitāls un spekulanti; vai kadastrālo vērtību iespējams mainīt vai apstrīdēt?
