Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. jūlijs, 2014
Drukāt

Dzērājšofera pestītājs: Mani izmantoja, lai nomelnotu prezidentu (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Visticamāk, nākamnedēļ tiks pielikts punkts dzērājšofera izpestīšanai paredzētā kukuļa piesavināšanās lietā, kurā iesaistīts bijušais politiķis, zemnieks Andis Kāposts un kura skar arī Valsts prezidentu An­dri Bērziņu. Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga to neatklāja, bet no citiem avotiem uzzināju, ka A. Kāpostam draud 120 piespiedu darba stundas sabiedrības labā. Tādu vienošanos Ģenerālprokuratūra piedāvāšot A. Kāpostam beztiesas kārtībā. Zemnieks Kāposts savu negodu varbūt izpirks ar pagasta grāvmalu izpļaušanu, bet vai nelielā aizdomu ēna, kas mesta arī pār prezidenta reputāciju, līdz ar to pagaisīs?

Glābjot Zvirbuli


Kā ziņojis TV3 raidījums “Nekā personīga”, notikuma sakne ir gadījums ar jaunu vīrieti Aldi Zvirbuli, kuru pirms vairākiem gadiem policija aizturēja par automašīnas vadīšanu dzērumā. Zvirbuli notiesāja, atņemot autovadītāja apliecību uz diviem gadiem, piespriests arī 640 latu (910 eiro) naudas sods. Vainīgais nosacījumus neizpildīja un aizbrauca uz ārzemēm, tāpēc pēc gada tiesa viņam piemēroja jau reālu cietumsodu. Tomēr Zvirbulim mieru gan nelikusi doma, ka, atgriežoties Latvijā, draudēs nepatikšanas. Šā gada sākumā kāds Zvirbulim tuvs cilvēks – Cēsīs dzīvojošs pensionārs Voldemārs Dozītis – meklējis palīdzību pie sava padomju laika darba kolēģa Kāposta. Izdomāts plāns – tā kā Valsts prezidenta pārziņā ir Apžēlošanas dienests, Kāposts dosies pie prezidenta Bērziņa un lūgs palīdzēt Zvirbulim tikt vaļā no soda. Kāposts ar Bērziņu ir labi pazīstami – abi bija partijas biedri Latvijas Zemnieku savienībā (pēc šī gadījuma Kāposts no partijas izstājies), abi arī bijušie Saeimas deputāti, turklāt dzīvo kaimiņu pagastos Cēsu apkārtnē, kur Kāpostam ir saimniecība, bet Bērziņam – atpūtas māja. Kāposta saruna ar Bērziņu notikusi prezidenta lauku īpašumā. Raidījums “Nekā personīga” apgalvoja, ka Kāposts iedevis apžēlošanas lūgumu prezidentam un viņš apsolījies “likuma ietvaros palīdzēt”. Intervijā raidījumam prezidents apstiprināja, ka saruna ar Kāpostu bijusi, tās saturu neatceroties, tomēr noliedza, ka būtu izteicis lūgumu Apžēlošanas dienestam par Zvirbuli. Raidījums tomēr apgalvoja, ka prezidents lūgumu dienestam nodevis. Tikmēr Kāposts Dozītim licis saprast, ka ir vajadzīgs 5000 eiro liels kukulis. 13. februārī Dozītis pie savas mājas Cēsīs Kāpostam prasīto naudu iedevis. Bet nauda palika pie Kāposta.

Likumsargi notikušajā iesaistījās vēlāk, kad, advokāta Artūra Zvejsalnieka mudināts, Dozītis sūdzējās KNAB, ka Kāposts viņam izkrāpis naudu. Kāposts tika pieķerts. Bet Apžēlošanas dienests konstatēja, ka Zvirbuļa gadījums vispār neatbilst apžēlošanas procedūrai. Tika izdots Eiropas aresta orderis, un Zvirbuli no Lielbritānijas rokudzelžos nogādāja Latvijā. Pašlaik viņš izcieš sešu mēnešu sodu Centrālcietumā.

Vai prezidents nepārsniedza savas pilnvaras, vispār iesaistoties šajā lietā? Prezidenta kancelejā uzsver, ka Zvirbuļa apžēlošanas jautājuma risināšanā viss noticis, nepārkāpjot likuma robežas. Prokuratūra apgalvojot – kriminālprocesā neesot konstatēts, ka prezidents būtu veicis kādas darbības, lai ietekmētu lēmuma pieņemšanu.

Kāposta versija


Tiktāl īsumā par medijos vēstīto. A. Kāposts ar mani runāt nevēlējās, taču no Kāpostam tuvu stāvošiem, drošiem avotiem uzzināju viņa versiju. Viņš tiešām naudu ņēmis, bet tikai lai palīdzētu izpestīt Zvirbuli no soda, to samaksājot “vajadzīgajiem zēniem”, turklāt summu esot nokaulējis trīs reizes. Kas tie par “zēniem”, zemnieks nav teicis. Tagad pēc visa notikušā Kāposts uzskatot, ka ticis izmantots, lai, pirmkārt, kāda politiska spēka interesēs tiktu nomelnots Valsts prezidents, otrkārt, lai viņš kā zemnieks tiktu izputināts un kādam tiktu viņa govju ferma.

A. Kāposta ieskatā dīvaina esot Dozīša rīcība. Proti, ja jau 22. janvārī Apžēlošanas dienests noraidījis advokāta A. Zvejsalnieka sagatavoto lūgumu par A. Zvirbuļa apžēlošanu, tad kāpēc trīs nedēļas vēlāk – 13. februārī – V. Dozītis tomēr viņam devis naudu, lai kaut ko darot lietas labā. Pirms tam februāra sākumā A. Kāposts jau bijis aiznesis Valsts prezidentam Zvejsalnieka rakstīto apžēlošanas lūguma kopiju, ko prezidents esot paņēmis un teicis, ka viss notikšot likumā noteiktā kārtībā. Kad nekas A. Zvirbuļa labā neesot noticis, V. Dozītis zvanījis, lai Kāposts pie prezidenta ejot vēlreiz, bet viņš neesot gājis, jo sapratis, ka kaut kas neesot lāgā, ka drošībnieki jau esot uz astes un viņu grib noķert kopā ar prezidentu ar došanai sagatavotu naudu.

A. Kāposts sakot, ka par notikušo viņam kauns Andra Bērziņa priekšā un viņš gatavs saņemt sodu. Kukuļa naudu – 5000 eiro – jau valsts paņēmusi. Tomēr A. Kāposts esot pārliecināts, ka agri vai vēlu noskaidrosies, “kas šai lugai ir autors”. Kāposts domā, ka sods nebūšot liels, jo, viņaprāt, prokuratūra saprotot, ka viņš neesot gribējis naudu sev. Jo kam gan viņam esot vajadzīga tāda summa, ko viņa zemnieku saimniecība apgrozot vidēji piecās dienās… Tāda ir A. Kāposta versija par notikušo, – jā, pretrunu un neskaidrību pilna.

Kukuļdevēju attaisnos?


Arī Voldemārs Dozītis ar mani tikties nevēlējas, tomēr telefonsarunā atbildēja uz dažiem jautājumiem.

– Vai jums neliekas savādi, ka tik turīgs cilvēks iekrīt ar tik salīdzinoši mazu naudu?


– Kāposts izmantoja manu uzticību. Viņš jau arī vēl prasīja savu kompensāciju: cik viņam būs, ja rezultāts būs pozitīvs? Kāposts manā klātbūtnē zvanīja prezidentam par satikšanos – vismaz man viņš teica, ka zvanot prezidentam. Tad vēlāk viņš teica, ka samaksājis savu naudu, kas tagad viņam jādabū atpakaļ. Zvanīju Aldim Zvirbulim, kas man tāds kā audžudēls. Aldis teica: ja vari, tad samaksā. Es arī samaksāju no saviem iekrājumiem. Vēlāk jutu, ka Kāposts mani vazā aiz deguna ar tām savām telefonsarunām, ka viss tiekot darīts lietas labā, bet es jutu – nekas netiek darīts. Tad ar mani saistījās Zvirbuļa advokāts Artūrs Zvejsalnieks un tika iesaistīts KNAB.

– Vai tad, kad devāt naudu Kāpostam, zinājāt, ka apžēlošanas lūgums jau ir noraidīts?


– Nezināju. Vēlāk pats pieteicos un tiku atzīts par cietušo.

– Jums nedraud sods?


– Saņēmu dokumentus no Ģenerālprokuratūras, kuros teikts, ka krimināllieta pret mani izbeigta, bet Kāpostam ģenerālprokurors prasa 120 piespiedu darba stundas sabiedrības labā un samaksāt valstij tos 5000 eiro. Tajos papīros vēl bija rakstīts – ja Kāposts būtu ņēmis no manis vairāk par 7999 eiro, viņam draudētu cietumsods.

Apžēlot nevarēja


Advokāts A. Zvejsalnieks man atzīst, ka no likuma burta viedokļa Zvirbuļa gadījums tiešām bija tāds, ka lūguma iesniegšanas laikā viņu apžēlot nevarēja, jo viņš tajā laikā nemaz neatradās apcietinājumā (kādos gadījumos paredzēta apžēlošanas procedūra, sk. uzziņu), taču Zvirbuli jebkurā brīdī varēja apcietināt.

Advokāts nezina, vai Dozītis naudas došanas laikā (13. februārī) zinājis, ka apžēlošanas lūgums jau 22. janvārī noraidīts, jo par to informējis tikai savu klientu Zvirbuli, ne Dozīti. Kad vēlāk tomēr kontaktējies ar Dozīti un uzzinājis par naudas darījumu ar Kāpostu, tad uzreiz ieteicis rakstīt iesniegumu likumsargiem.

Kāpēc netiek sodīts Dozītis, kurš taču deva naudu kukulim? Tāpēc, ka viņš ir cietušais, no kura izmānīja nauda, apgalvo advokāts. “Kāposts Dozītim vistīrākā veidā izkrāpa naudu. Un tas ir absurds, ka varētu nest šādu summu Valsts prezidentam un mēģināt tā risināt jautājumu!” saka A. Zvejsalnieks. Šobrīd, pēc Ģenerālprokuratūras ieskata, Dozītis Kāpostam iedotos 5000 eiro atpakaļ nedabūs, bet šo lēmumu var pārsūdzēt un par to jālemj Dozītim.

Jāpiebilst, ka Dozītis no atbildības atbrīvots arī tāpēc, ka viņš atzinās kukuļa naudas iedošanā un sadarbojās ar tiesībsargājošajām iestādēm, lai pieķertu kukuļa devēju.

Vienkārši 
nāca un atnāca


Diezin vai kādam Latvijā varētu ienākt prātā, ka tik finansiāli nodrošināta persona kā Andris Bērziņš ņemtu 5000 eiro kukuli, turklāt vēl ar iespēju tikt pieķertam pārkāpumā. Tomēr paliek jautājums, vai valsts augstākajai amatpersonai vajadzēja ielaisties šādās “draudzīgās pārrunās”. “Nekā personīga” apgalvoja, ka Bērziņš ar Kāpostu piedalījies vairākās neformālās sarunās, Kāposts vairākkārt esot zvanījis Bērziņam, saņemdams apstiprinājumu, ka lieta virzās sekmīgi. Taču Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne man sacīja, ka “Nekā personīga” interpretējot faktus un ka medijos par notikušo izskanējusi neprecīza informācija. Varot tikai minēt, kam tas esot izdevīgi, viņa piebilda.

“Andis Kāposts pie Valsts prezidenta viņa lauku mājās ieradās, iepriekš nepiesakoties. Vienkārši nāca un atnāca. Saruna starp abiem bija ļoti īsa. Nekādu apžēlošanas lūgumu prezidents nepaņēma. Viņš teica: viss notiks likuma noteiktā kārtībā.” Bet vai tā vienkārši var arī prezidentam piezvanīt šādās lietās? “Atšķirībā no daudzām citām augstām amatpersonām Andris Bērziņš nav pārstājis pazīt draugus, paziņas un atbild uz telefona zvaniem,” sacīja L. Krapāne.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, TV3 raidījumam atbildot uz jautājumu, ko viņš ieteiktu darīt amatpersonām, pie kurām vēršas bijušie paziņas un draugi ar tamlīdzīgiem lūgumiem, teicis: “Ir jāprot pateikt “nē”, ja pie jums kāds vēršas ar tādu lūgumu: “Nu painteresējies pie sava kolēģa, vai nevar sakārtot kaut ko šajā lietā…” Pat varbūt ja tur nav nekādas kriminālas lietas… Vienkārši ir jābūt ar stingru mugurkaulu, ir jāapzinās pašam savi amata pienākumi un personiskā ētika. Ir jāmāk pateikt – “nē, es ar šādām lietām nenodarbojos”, un tas ir viss.”

Uzziņa


Apžēlošanas dienests


Apžēlošanas lietas izskatīšanai Valsts prezidentam sagatavo Apžēlošanas dienests, kurā strādā trīs cilvēki: Apžēlošanas dienesta vadītāja juriste Elena Lodočkina, viņas vietniece un sekretāre. Dienests apžēlošanas lūgumus neizskata un nekomentē, tikai sagatavo tos izskatīšanai Valsts prezidentam, kas ir brīvs savā izvēlē, bet viņš, protams, var lūgt papildu izziņas un konsultācijas juridiskos jautājumos.

Likums nosaka, ka tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura: – izcieš vai izcietusi sodu Latvijas Republikā (LR); notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai LR bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; notiesāta LR un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde ir piekritusi atzīt LR pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.

Likumā noteiktie apžēlošanas veidi: brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku soda veidu; pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda vai papildsoda izciešanas; sodāmības noņemšana.

Valsts prezidenta G. Ulmaņa prezidentūras laikā izskatīta 3391 apžēlošanas lieta un apžēloti 219 notiesātie. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga izskatīja 979 lūgumus un apžēloja 204. Valsts prezidents V. Zatlers izskatīja 1241 lūgumu, apžēloja 122. Valsts prezidents A. Bērziņš kopš 2011. gada 8. jūlija izskatījis 1246 apžēlošanas lūgumus, apžēlojis 62 notiesātos.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. …nu ko lai saka,katrs saņem pēc nopelniem.Dieviņš nav mazais bērns un visu redz,Kāpostam jāsaņem pēc nopelniem un arī par par pirms 18gadiem izdarītu noziegumu. Ja viņš varēja nomelnot citus un visus šos gadus dzīvot ar cilvēka dzīvību uz savas sirdsapziņas,tad šis kukuļdošanas pasākums viņam ir tikai sīkums

  2. Nožēlojami. Tad kaut kas nav kārtībā ar Bērziņu, ja kaut kādi Kāposti un Dozīši var iedomāties, ka pie prezidenta var doties ar naudas kukuli un to jautājumu runāt. Lai gan vēl nesen Saeimā atrada pazaudētu koferīti ar 10 000 naudiņas.

Draugiem Facebook Twitter Google+