Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. marts, 2016
Drukāt

Kāposts pret “DeLaval”: kas atbildīgs par govju tesmeņu iekaisumu? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

19. februārī bijušais Saeimas un Eiroparlamenta deputāts, tagad pilna laika zemnieks Andis Kāposts zaudēja tiesā pret slaukšanas iekārtu piegādātāju SIA “DeLaval”. Cēsu novada zemnieku saimniecības “Kundziņi” saimnieks uzskata, ka uzņēmuma vainas dēļ viņš cietis 96 957 eiro lielus zaudējumus. “DeLaval” tam nepiekrita un aizstāvējās. Arī Valmieras rajona tiesas tiesnese Maruta Ilgaža lēma, ka prasība nav pamatota, un vēl piedzina no Kāposta tiesas izdevumus 1453 eiro. Zemnieks nolēmis tiesas lēmumu pārsūdzēt, kaut arī tas nav lēts prieks. Prasības pieteikšana pirmajā instancē Kāpostam izmaksājusi 2300 eiro, tikpat izmaksās arī otrā instance. Tomēr zemnieks negrasās padoties un nolēmis cīnīties līdz galam. Šajā stāstā patiešām saskatāmas vairākas pretrunas.

Kad piena vadi aizaug

Slaukšanas iekārtu savām 106 govīm no “DeLaval” (toreiz “Alfa Laval Agri Latvia”) Kāposts nopirka 1999. gadā. Iekārtas apkalpošanu uzņēmās “DeLaval” un to dara joprojām, par ko liecina attiecīgs līgums.

“Viss bija kārtībā līdz 2011. gada rudenim, kad pa vienai, pa divām ar mastītu (tesmeņa iekaisumu) sāka saslimt govis, pasliktinājās piena kvalitāte, tas pat bija jāgāž ārā. Sākām meklēt slimības cēloņus. Kad novembrī ieradās “DeLaval” meistars, izteicu šaubas par slaukšanas iekārtas darbību. Meistars atbildēja, ka viss esot kārtībā, veica apkopi, nomainīja nepieciešamās detaļas un aizbrauca. Bet piena kvalitāte mastīta dēļ turpināja samazināties un mēs izmisīgi meklējām slimības cēloni: pārbaudījām barību, pirkām minerālvielas, barības piedevas un medikamentus, bet palika tikai arvien bēdīgāk. Piens kļuva tik slikts, ka Straupes pienotava piedraudēja vairs nepieņemt no mums pienu,” stāsta A. Kāposts.

2012. gada 6. augustā uz kārtējo iekārtu apkopi ieradās “DeLaval” meistars Edgars Briksnis, kam Kāposts izteica šaubas par iekārtas darbību, kas var ietekmēt govju veselību, piemēram, ka pēc vakuuma motora izslēgšanas no kondensāta nosēdtrauka gandrīz vairs neiztek kondensāts. Brik­snis atbildējis, ka tur nekam nav jātek. Par to tika sastādīts akts, bet Briksnis veica iekārtas apkopi un rezerves daļu maiņu par 232 latiem.

“Es pats slaukšanas iekārtai baidījos ķerties klāt, jo biju parakstījis tās apkalpošanas līgumu, kurā skaidri un gaiši rakstīts, ka iekārtu apkopi un remontu veic tikai kvalificēti “DeLaval” darbinieki un ka “DeLaval” neuzņemas atbildību par bojājumiem vai iekārtas nolietošanos, ja iekārtas apkopi vai remontu veicis pats saviem spēkiem vai iesaistot kādu trešo personu,” komentē Kāposts, kuram tomēr radušās nopietnas pārdomas par uzstādītās iekārtas dažu detaļu pareizību, meistara kvalifikāciju. Pats galvenais – ieguvis papildu informāciju no citiem avotiem – ka pie vainas varētu būt aizsērējušās iekārtas vakuuma caurules, kas nenodrošina nepieciešamo vakuumu, iekārtas darbību un tādējādi, bojājot govju tesmeņus, arī rada mastītu.

Pēc Kāposta uzstājīgiem zvaniem atsūtīt meistaru iztīrīt vakuuma caurules 2013. gada 31. jūlijā atbrauca Briksnis, kas atkal teicis, ka ar vakuumu viss kārtība un govis slimo citu iemeslu dēļ. Arī par šo Kāposts sastādīja aktu. Kā atceras zemnieks, Briksnis sākumā bijis vīzdegunīgs, bet, kad ieraudzījis, ka vakuuma vads tā aizaudzis ar netīrumiem, ka tur skalojamo zondi grūti iebāzt, nolaidis ausis. Tajā brīdī Kāposts jau zinājis, ka vakuuma caurules normāli skalot ir vienreiz divreiz gadā, bet viņa caurules nebija skalotas astoņus gadus. Pēc cauruļu iztīrīšanas vakuuma sistēmā parādījies vakuums un tāpēc govju veselība sākusi uzlaboties, un pēc kāda laika vairs nebijis gandrīz nekādu problēmu.

“Patiešām visu šo laiku nezināju, ka caurules obligāti jāskalo, paļāvos uz meistariem atbilstoši līgumam un viņu teiktajam, ka viss ir kārtībā. Bija lielas dusmas, un sazinājos ar “DeLaval” direktoru Andri Barisu, kas atbrauca pie manis. Trīs stundas norunājām. Teicu, lai kompensē manus zaudējumus, kas radušies viņa uzņēmuma darbinieku darbības dēļ. An­dris teica, ka neko nekompensēs un, ja es gribot, lai ejot uz tiesu. Tad nu es arī aizgāju,” teic Kāposts. Un vakuuma vadus tagad tīra pats, kas, izrādās, esot ļoti vienkārši.

Kāposts lūdza tiesai piedzīt 96 957 eiro no “DeLaval” kā zaudējumu, kas radušies no 2011. gada rudens līdz 2013. gada 31. jūlijam: 17 451 eiro par lieki iegādātiem medikamentiem, minerālvielām un barības piedevām, 55 580 eiro par neiegūtu izslaukumu un utilizēto pienu, 23 926 eiro par piena kvalitātes samazināšanos.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Briksnim jau nu vajadzēja redzēt šo vainu vai ir vai nav līgums.Te nu ir skaidrs, ka De Laval noalgojot labu advokātu (kāpēc gan nē, jo preču uzcenojumu un pakalpojumu izmaksas ir ļoti ļoti augstas) ” melnu ” var uztaisīt par “baltu”. Kā vienmēr zemnieks šajā ķēdē paliek pēdējais, kuru visi var “slaukt”…. Es arī Edgaru Briksni neuzskatu par atbilstošu darbinieku šim darbam. Man ir arī sliktas atsauksmes par Māri Engeru, kurš nenovēršot vainu piena dzesētājam tikai uzraksta rēķinu, bet viss paliek pa vecam. Lai Kāposta kungam pietiek laiks un pacietības cīnīties par savu taisnību.

  2. Ja katru gadu ierodas firmas pārstāvis apkopt sistēmu un par to vēl saņam maksu ir veinkārši stulbi atsaukties uz līgumiem,pēc mmeistara aizbraukšanas iekārtām jāstrādā perfekti,ja nolietotas,jāmaina.Ja šādi jūs čakarē tiesa utt.atsakāties no De laval firmas pakalpojumiem,izplatiet informāciju par viņu attieksmi savos zemnieku forumos,pasākumos un kur vien varat.Negatīva reklāma arī būs sods,ja nevar likumīgi.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+