Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
13. novembris, 2015
Drukāt

Kāpostu vaga no Rīgas līdz Berlīnei jeb Kā top populārie “Dimdiņkāposti”. Trīs lieliskas receptes! (13)

1. Stāsts par "Dimdiņiem"

1no7
Publicitātes fotoPublicitātes foto

Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar pašmāju izcilajiem, kvalitatīvajiem un ekoloģiskajiem produktiem, Rimi sadarbībā ar pazīstamo garšas eksperti Ilzi Jurkāni ir izveidojis video stāstu – īsfilmu sēriju “Latvijas gardākie stāsti”. Tie ir veiksmes un pieredzes stāsti, kas ļauj iepazīt spilgtus Latvijas pārtikas produktu ražotājus, kuri piedāvā veselīgu, ekoloģisku un unikālu produkciju. Šie stāsti ir Ilzes Jurkānes dzīvas, vienkāršas un cilvēcīgas sarunas, ciemojoties pie ražotājiem un ceļojot latvisku garšu pasaulē.

“Dimdiņkāposti” – interesanti, ka produkts ar šo visai amizanto nosaukumu ir iemantojis plašu popularitāti visā Latvijā. Zemnieku saimniecība “Dimdiņi” atrodas Gulbenes rajonā, Lizuma pagastā. Uzņēmums ir populārs ar lielu, kvalitatīvu un garšīgu produktu klāstu. Taču daudzi varbūt nemaz nezina, ka “Dimdiņi” ir arī viens no lielākajiem dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumiem ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. Kāpostu audzēšana ir viņu specialitāte jau no 1992. gada.

Tomēr kā zemnieku saimniecībai tai vēsture ir sena, jo tā tika dibināta jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, 1926. gadā, un veiksmīgi darbojās, līdz tā pēc kara tika nacionalizēta. 90. gadu sākumā, kad Latvija atguva neatkarību, “Dimdiņu” saimnieki atguva savu īpašumu, un saimniecība varēja atsākt darbību ar iepriekšējo garu un degsmi. Dārzeņu audzēšanas mantojums tika papildināts ar ģimenē daudzu gadu gaitā izlolotu un pārbaudītu štovēto kāpostu recepti un vēl konfekšu “Gotiņa” ražošanas recepti, jo šiem pašiem saimniekiem pieder arī uzņēmums “Skrīveru saldumi”. Viss “Dimdiņu” mantojums nu veiksmīgi piedalījās jaunās Latvijas veidošanā. Kopš 2012. gada Normundam Audzišam un Ivetai Stalidzānei uzņēmumu vadīt palīdz meita Sintija, dēls Rinalds un Oskars Brediks, kas ir kā papildspēks gan darbā, gan idejās un jaunu produktu un virzienu meklējumos.

Ierodos kuplu un zaļojošu kale kāpostu laukā, lai satiktu z/s “Dimdiņi” saimnieku Normundu Audzišu. Stāvot šajā milzīgajā, skaistajā laukā, sāku viņu iztaujāt.

“Dimdiņu” vārds man ir pazīstams, pērku jūsu štovētos kāpostus jau gadiem, bet tagad interesē saprast, cik lieli jūs esat. Šķiet, ka lielāki, nekā biju domājusi…

Bez kautrēšanās varu teikt, ka patiešām esam lieli. Pavisam kopā apstrādājam 450 hektārus zemes, audzējot dārzeņus un graudaugus. 120 līdz 130 hektāri ir veltīti mūsu mīļajiem galviņkāpostiem.

Pārējos 20 – 30 hektāros aug ziedkāposti, Ķīnas kāposti, kā arī šīs sezonas jaunumi – “tīteņkāposti” un lapu jeb kale kāposti. Burkānus un bietes gan paši neaudzējam. Zeme šeit ir pārāk mālaina. Mēs tās iepērkam no mūsu Latvijas partneriem, ar kuriem esam apvienojušies kooperatīvajā sabiedrībā “Mūsmāju dārzeņi”.

  1. Stāsts par "Dimdiņiem"
  2. Raža - 150 tonnas dienā
  3. Ciemos priekšapstrādes darbnīcā
  4. Nosaukums - rīdzinieku dāvana
  5. Ar āboliem un štovētiem kāpostiem pildīta pīle – īsts svētku mielasts
  6. Biešu biezzupa ar fetas sieru un rukolu
  7. Karstie kale salāti ar ķiršu tomātiem un ciedru riekstiem

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Es nopirku dabīgi skābētus ar burkāniem, bet cauri ita riktīgu etiķi…

  2. Garša nekāda , jo Atbildēt

    kāposti ir no hibrīdiem , kas ilgi glabājas. Tādēļ ir cieti, sausi, lāgā neskābst. Pārējās ,,izejvielas ,, – miglošanas līdzekļi pret slimībām un kaitēkļiem. Nav jau tradicionālo , veco kāpostu šķirnes. Bizness un lielražošanas rezultāts.

  3. Nu nezinu, kāpēc tos Dimdiņkāpostus tik ļoti slavē. Kopš paša sākuma nav bijuši garšīgi. Nelaime tā, ka lielveikalos nav produktu (resp. ražotāju) dažādības. Tie paši Dimdiņkāposti un vēl kāds otrs variants. Ko lai pircējs izvēlas?

  4. Nemaz nav garšīgi šie kāposti, nav dabiskais skābums. .

  5. Vai DIMDIŅI vel joprojām liek citronskābi klāt skābējot?

  6. LA ļoti piestāv štovēt, bauri ir bauri, sutināt jau nevar, vai ne?

  7. Nu jāaaaaaaaaaaaaa, dzīvnieki neēd- stirnas, staltie, aļņi. Govis neēd. Protams- svaigās kāpostu lapas. Jautājums-KĀPĒC?????

  8. šos izstrādājumums nemaz neēd, jo zin ,kas tur pa ķīmiju sagrūsta…

  9. pēdējos gados vairs “Dimdiņu” skābētos kāpostus spainīšos nepērku.
    Varbūt,ka veikalā pieved viltotos(spainītis atļauj atvērt un
    aizvērt), vai kā, bet, ja apēdu vairāk par 4 ēdamkarotēm, sākas
    dedzināšana kuņģī, kas agrāk nebija.
    Paliek iespaids, ka “skābēšanai” pielietota benzojskābe lielā devā.
    Sautētie ir tikpat nikni “skābi”.
    Lai saimnieki aizbrauc uz Suntažiem un abos veikalos izdara
    kontrolpirkumus.
    ——————————————–
    Vispār, ir aizdomas, ka notiek viltotu produktu piegāde no kādiem
    pagrīdes cehiem.
    Vienu laiku:
    “Toniks” 1,5L bija bez greipfrūtu rūgtuma un pastiprināti skābs(kā vienkārši atšķaidīta skābe);
    “CocaCola” 1,5L un 2L bez raksturīgā skuju aromāta un skāba;
    Kvasa dzērieni 5L garšoja kā iekrāsoti skābes atšķaidījumi;
    Domāju, ka man ar garšas sajūtu un kuņģi radušās problēmas,
    bet nē – tagad atkal nopirku normālu “Toniku” 1,5L , normālu “CocaColu” 1,5L;
    Aizdomas,ka dažus gadus tirgoja ko “samuhļītu”.
    Redzēs, kādi vasarā būs kvasa dzērieni !

    • BENZOJSKĀBI 80. gados lielos daudzumos lietoja kolhozos
      lai šķūnos ievestais neizžāvetais SIENS pats neaizdegtos.
      Nokāva baktērijas,kuras sadalot zāli radīja KARSTUMU, tā teikt
      “ieskābēja”…

  10. Kad Jurkāniete parādīs finansistes talantus, taks nodotu savas zināšanas Latvijas ekonomikas izaugsmei, jaunajai paaudzei, kaut vienu uzņēmumu attīstītu

  11. sāls par daudz.

  12. Nava vairs tik garsigi!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+