Māris Kučinskis
Māris Kučinskis
Foto – Valdis Semjonovs

“Tā latviska tradīcija – kādu spārdīt.” Intervija ar Māri Kučinski 44

Šonedēļ Ministru prezidenta Māra Kučinska valdībai divi darba gadi. No 2016. gada 11. februāra tā strādā nemainīgā sastāvā, izņemot veselības ministra Gunta Belēviča vietā atnākušo Andu Čakšu. Pirms gadadienas “LA” žurnālisti Māris Antonevičs un Egils Līcītis intervēja premjeru.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Latvijas politiskajā telpā arvien cirkulējušas runas, ka valdība, iespējams, drīz kritīs. Par jūsu vadīto kabinetu neko tādu nedzird. Tas liecina par zināmu stabilitāti. Tomēr, mērot reitingus, aptaujātie ļoti atšķirīgi vērtējuši ministrus. Labas atzīmes liek kara ministram Bergmanim, finanšu ministrei Reizniecei-Ozolai, turpretī pēdējās vietās ir VARAM vadītājs Gerhards, tieslietu ministrs Rasnačs.

M. Kučinskis: Darbus esmu organizējis kā kapteinis, kurš izrunājas ar katru komandas spēlētāju. Man ir priekšstats par ministru paveikto, un tikai tad, ja redzēšu, ka kāds nevelk un nozarē iezīmējas atpalicība, būs jāizdara secinājumi. Dzintars Rasnačs ir sakārtojis lielu daļu jautājumu, kas saistījās ar maksātnespējas procesu, un šī problemātika vairs neraisa tās pretenzijas, kas bija dienaskārtībā, valdībai sākot strādāt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt pret tieslietu ministru – cik kampaņu nav rīkots! Mums var atšķirties domas, bet Rasnačs tiek galā ar pienākumiem.

Reitings jums nav mēr­aukla, vērtējot, kā kurš strādā?

Nav gan. Pērn lielākais, grūtāk darāmais bija nodokļu reforma. Tajā brīdī finanšu ministri skāra paasa kritika un reitings kritās zem nulles. Kad reforma veikta, Reizniecei-Ozolai atkal plusu pozīcija. Mani vairāk uztrauktu aptauju atzīme, ka par ministru respondentiem vispār nav viedokļa. Tas var liecināt, ka politiķis maz darījis, nav bijis pārāk izlēmīgs, reti komunicējis ar sabiedrību. Ja Šadurskis nekustinātu ne pirkstu izglītības reformas dēļ, varbūt būtu uzkāpis reitingotās debesīs, bet viņš izvēlējies darīt, tāpēc ir gan pazīstams, gan neviennozīmīgi vērtēts.

Bet ir konkrēta kritika. Tiesībsargs pārmetis, ka Gerhards strādā smagnēji birokrātiski, un pamatoja ar piemēru, cik degušas riepas, atrastas izgāztuves, bet ātrs risinājums nav sekojis.

Profesionāli vērtētāji no malas man vienmēr bijuši simpātiski. Padomus, ko dod tiesībsargs, Valsts kontrole, reizēm Latvijas Banka, grūti par zemu novērtēt. Viņi vienmēr zina, kas labi, kas slikti.

Tās ir iestādes, kam pienākums ieteikt, uzraudzīt, bet arī šoferi kritizē ministru Auguli par ceļu stāvokli.

Reklāma
Reklāma

Lai Latvijas teritorijā ar mūsu ceļu tīklu visi būtu apmierināti, vai, cik ilgi jānodzīvo – tas jāatzīst! Šogad vairāk naudas, 30 miljonus, atvēlēsim lauku ceļu stāvokļa uzlabošanai, bet nez vai pēc tā satiksmes ministru sāks slavēt.

Neparasti strauji reaģējāt “mājas–kuģa” gadījumā ar rezolūciju VARAM. Nedēļas iet, piecas ministrijas nespējot vienoties, kas īsti noticis un ko darīt.

Kaut stāsts ir nedaudz anekdotisks, tas šķita diezgan liels kāzuss.

Lasīju par birokrātisko pīšanos, bet pagaidīšu vēstuli no VARAM ar situācijas izvērtējumu. Gadījums tiešām dīvains. Gan ar tiesvedības vēsturi, gan ar pēkšņi izbrīnījušos Pāvilostas mēru, ieraugot neparasto būvi savā novadā.

Jautājums veselības ministres aizvietotājam Kučinskim. Dīvainas lietas notiek arī Veselības ministrijā. Aparātā, padotības iestādēs pieņem darbiniekus, pie noteiktās algas tūliņ atvēlē piemaksas, prēmijas, nemaz negaidot ne darba kvalitāti, ne rezultātus. Kas tā par praksi?

Kaut uz laiku pildu veselības ministres pienākumus, ministres birojs un tā lēmumi automātiski nekļūst par premjera biroja lēmumiem. Samaksas jautājumā – kad gribu, lai manā birojā strādā spēcīgi cilvēki, par algām jārunā. Valdībā, ministrijās šobrīd ejam uz ierēdņu štatu mazināšanu, lai maksātu prāvākas algas kompetentiem un profesionāliem darbiniekiem un kadru noturēšanai nav jālāpās ar mistiskām piemaksām, prēmijām. Tādēļ jāreformē algu sistēma, nevis jāgudro, kā, kam piemaksāt. Ar pašreizējo atalgojumu valsts dienestā strādā arī tādi cilvēki, kurus saucu ne par vietas izpildītājiem, bet aizpildītājiem. Spējīgākus no privātā sektora neizdodas pārvilināt, jo tur spēj maksāt vairāk. Viņnedēļ iepazinos ar jauno Gaiļezera slimnīcas vadītāju. Uz amatvietām, kur bijušas lielas problēmas, nav jāmeklē cilvēki, kas pasēž krēslā. Jārunā ar pretendentiem, kuri ir gatavi izaicinājumiem un spējīgi rast risinājumus. Tā sagatavotu pretendentu nav daudz, un viņiem jāpiedāvā konkurētspējīgs atalgojums. Es gribu, lai valsts pārvalde vairāk strādā ar projektiem, nevis birokrātiskā rutīnā. Tā attiecībā uz reemigrāciju skatījāmies – jā, katras ministrijas kaktiņā kāds kaut ko dara. Man vajag cilvēku, kas to sajūgtu kopā, runātu ar vienu, otru, trešo un novadītu reemigrāciju kā uz sekmīgu iznākumu vērstu projektu.

Ir ĀM īpašo uzdevumu vēstnieks Sjanītis, kam jāstrādā ar tautiešiem ārzemēs.

Nevaru pateikt – vai viņš der par koordinatoru.

Koordinatoram jābūt augstākā amatvietā?

Nē, to var arī no vēstnieka vietas. Nav svarīgi nosaukt posteni, bet atrast cilvēku, kurš uzņemtos reemigrācijas procesa koordinēšanu. Viņam jāsaprot, kas ir projektu vadība, menedžments, bet reizē jāspīd acīm, jābūt gribai izdarīt.

Koordinatoram starp ministrijām jādabū pilnvaras.

Iedošu jebkuras pilnvaras – nāciet, strādājiet!