Mobilā versija
Brīdinājums +11.8°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
9. februāris, 2017
Drukāt

Karadarbība Austrumukrainā nerimst (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Karadarbības kārtējais uzliesmojums pie Avdi­ivkas pilsētas Doņeckas apgabalā, Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem vēršot artilērijas un mīnmetēju apšaudi pret Ukrainas armijas kontrolēto teritoriju, tajā skaitā dzīvojamo namu rajoniem, liecina par varas cīņas saasināšanos Krievijas okupētajā Austrumukrainas daļā. Sadursmēs dzīvību zaudējuši vairāki desmiti karavīru un civiliedzīvotāju.

Apšaudes janvāra beigās sakrita ar laiku, kad notika Krievijas prezidenta Vladimira Putina tālruņa saruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Analītiķi atzīmē, ka šī prokrievisko spēku provokācija varētu būt daļa no Maskavas plāna spiediena izdarīšanai uz jauno ASV prezidentu, lai pamudinātu viņu uz piekāpšanos, raksta avīze “The Financial Times”.

“Krievi – visu izplānojuši un apdomājuši – uzskatāmi un neproporcionāli atbildēja tieši šajā brīdī, lai pārbaudītu Rietumu reakciju,” uzskata britu domnīcas “Chatham House” analītķis Džimss Šērs. Pēc tam ASV prezidentam bija tālruņa saruna ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurā ASV administrācija “apliecināja gatavību strādāt ar Ukrainu, Krieviju un citām iejauktajām pusēm, lai palīdzētu tām atjaunot mieru,” teikts Baltā nama paziņojumā. “Taču apšaudes centrā nokļuvušajā Avdiivkā karavīri un vietējie iedzīvotāji bažījas, ka viņus izmanto kā bandiniekus plašākā cīņā par varu,” atzīmē “FT”. “Lai Tramps atbrauc uz šejieni un savām acīm ierauga milzīgos postījumus, cilvēku ciešanas, ko izraisījis Krievijas karš pret mūsu valsti,” intervijā “FT” teica karavīrs Dmitro. “Vai pasaule zina, kas ar mums notiek?”, jautāja Avdiivkas iedzīvotāja Ļuda. “Cilvēki mirst. Mūs bombardē. Bez apkures un elektrības mēs gandrīz nosalām.”

“Ukrainā cilvēki bažījas, ka rietumvalstu politiķu grupa, kas vienlaikus cenšas tikt galā ar dažādiem uzdevumiem – no breksita sarunām un iekšpolitiskajām problēmām līdz attiecībām ar Trampa administrāciju –, nepietiks apņēmības izveidot stabilu mieru, lai darītu galu karam uz ES sliekšņa,” raksta “FT”. Karadarbībā Austrum­ukrainā kopš 2014. gada aprīļa gājuši bojā aptuveni 10 000 cilvēku un simtiem tūkstošu zaudējuši pajumti un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli paziņojis, ka pēc iespējas ātrāk jāsarīko jaunas sarunas par Austrumukrainas konflikta noregulējumu. Putins mudināja organizēt Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministru tikšanos, un pēc tam sarīkot diskusijas “augstākajā līmenī”. Kad ministru tikšanās varētu tikt noorganizēta, Kremlis neatklāja. Kanclere Merkele mudināja Putinu izmantot savu ietekmi pār separātistu grupējumu Austrumukrainā, lai apturētu vardarbību. Analītiķi uzskata, ka Kremlis centīsies izmantot varas maiņu Vašingtonā un viedokļu dažādību ES dalībvalstīs, lai mēģinātu panākt sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Vācijas Ārlietu ministrija paudusi kritiku par Ukrainas parlamenta deputāta rīcību, kurš, protestējot pret Vācijas vēstnieka Ernsta Reihela izteikumiem par vēlēšanu rīkošanu okupētajā Donbasā, apkrāsojis Vācijas vēstniecības teritorijā Kijevā uzstādīto Berlīnes mūra fragmentu. Prezidenta Petro Porošenko bloka deputāts ar sarkanu krāsu apkrāsoja mūra fragmentu pēc tam, kad Vācijas vēstnieks Ernsts Reihels intervijā bija izteicies, ka vēlēšanas Donbasā var notikt arī Krievijas karaspēka klātbūtnē. Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņojis, ka Vācija uzskata Ukrainu par “tuvu partneri”, kā arī atgādinājis, ka Vācija bijusi pirmā valsts, kas pirms 25 gadiem nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Ukrainu. Ernsts Reihels intervijā izdevumam “RBK-Ukraina” iepriekš bija paziņojis, ka vēlēšanu sarīkošana Donbasā esot iespējama arī pirms Krievijas karaspēka vienību izvešanas. Ukrainas Ārlietu ministrijā vēstniekam tika izklāstīta Kijevas konsekventā nostāja, ka vēlēšanas Donbasā var notikt vienīgi pēc tam, kad no Ukrainas būs izvesti Krievijas bruņotie spēki.

 

Ukraina_7

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vienkarsi noladets okupants ,pasaules slepkava .

  2. Tikko Ukrainas teritorijā ievedīs Krievijas karspēku, tā ārā to no Ukrainas nedabūs. Vienalga, zem kāda iegansta. To apliecina Gruzijas, Armēnijas un citu valstu pieredze. Arī Lukašenko to saprot. Tikai ne to! Ukraiņiem jābūt modriem, lai uz to neiekristu.

  3. Putlera krievnacisti ir apsēsti ar Ļaunuma impērijas paplašināšanu. Par visu pārējo šiem čaļiem ir vienalga.

Bijušais Spānijas karalis 79 gadu vecumā kļuvis par burāšanas čempionuBijušais Spānijas karalis Huans Karloss 79 gadu vecumā ir kļuvis par pasaules burāšanas čempionu kopā ar savu komandu sacensībās, kas notika Kanādas pilsētā Vankūverā.
Draugiem Facebook Twitter Google+