Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. novembris, 2015
Drukāt

Karadienestā vajag stipru veselību (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pašreiz bruņotajos spēkos dien aptuveni 4600 karavīru, no tiem 16% ir sievietes.

“Lai dienētu jūras spēku flotiles vai speciālo uzdevumu vienībās, tiešām vajadzīga ļoti laba veselība, savukārt sauszemes spēku kājnieku brigādē vai štāba bataljonā pieļaujamas nelielas veselības problēmas, kas netraucē profesionālajam dienestam,” atklāj Rekrutēšanas un jaunsardzes centra rekrutēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Timma. Viņš iesaka jauniešiem laikus pievērst uzmanību savam veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai, lai tie nebūtu šķērslis militārajai karjerai.

 

Veselības latiņa – augsta

Pēc tam kad aizpildīta pieteikuma anketa profesionālajam dienestam un saņemta uzaicinājuma vēstule no Nacionālo bruņoto spēku Atlases un rezerves personāla uzskaites centra, jāsavāc virkne medicīnisko izziņu, kas ļauj spriest par potenciālā karavīra veselības stāvokli. Vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu izrakstu no ambulatorās kartes, kā arī uz narkoloģisko un psihiatrisko iestādi pēc izziņas, kas apliecina, ka pieteikuma anketas aizpildītājs nav tajās ārstējies un nav uzskaitē.

Pēc tam pretendentam jāizpilda veselības aptaujas anketa, kurā jānorāda gan pārslimotās slimības, gan regulāri lietotās zāles, gan kaitīgie ieradumi. Visi šie medicīniskie dokumenti ļaus medicīniskai komisijai pieņem lēmumu par jaunieša derīgumu profesionālajam dienestam.

Kā liecina statistika, tikai trešā daļa pretendentu tiek atzīti par derīgu dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vai problēmas ar veselību tiešām var pārvilkt svītru iecerei kļūt par profesionālu karavīru? Kaspars Timma atzīst – daudziem jauniešiem, kuri vēlas iestāties militārajā dienestā, ir problēmas ar redzi, mugurkaulu vai elpošanas sistēmu, kuru dēļ viņi saņem atteikumu. Daļa neatbilstību ir arī novēršamas, piemēram, bojāti zobi, kas par savu naudu ir jāsalabo.

Tomēr arī tad, ja veselība nav ideāla, nevajag mest plinti krūmos, bet sazināties ar Rekrutēšanas un jaun­sardzes centru, kura darbinieki palīdzēs tikt skaidrībā, vai ir vērts pieteikties armijā. Piemēram, labi sadzijis lūzums nav šķērslis dienestam atšķirībā no tāda šķietama sīkuma kā deformēta deguna starpsiena.

 

Jābūt izturīgam un ātram

Katram kandidātam jāiztur arī fiziskās sagatavotības pārbaudes tests, kurā ietilpst gan skrējiens (puišiem trīs, bet jaunietēm 1,5 km), gan vēdera preses vingrojumi, gan roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus. Jāpiebilst, ka visi fiziskie vingrinājumi jāveic noteiktā laikā, piemēram, lai iegūtu labu vērtējumu, jauniešiem “krosiņš” jāveic vismaz 14, bet jaunietēm – 8,29 minūtēs. Par izcilu tiek atzīts sniegums attiecīgi 12,38 un 7,26 minūtes.

“Normatīvi nav ļoti augsti. Ja jaunietis laikus sāk gatavoties iesaukumam, tad vismaz minimālo prasību līmeni var sasniegt diezgan viegli,” vērtē Kaspars Timma. Taču pēdējos piecos sešos gados viņš novērojis negatīvu tendenci – rekrutējamo veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība ik gadu krītas par 5 – 10%. Tas gan nenozīmē, ka tuvojas laiks, kad Latvijas jaunieši vairs nespēs izpildīt normatīvus.

“Jauniešu vidū vērojama noslāņošanās. Daļa ir fiziski ļoti attīstīti, jo ir nodarbojušies ar sportu. Viņiem fiziskās sagatavotības pārbaudes nerada problēmas atšķirībā no tiem, kas vairāk laika veltījuši intelektuālajām nodarbēm, sēdējuši pie datora,” puišus un meitenes, kas izteikuši vēlmi iestāties profesionālajā militārajā dienestā, raksturo rekrutēšanas nodaļas vadītājs.

Tiem, kas izturējuši stingro atlasi, jārēķinās ar to, ka fiziskās aktivitātes turpmāk kļūs par ikdienu. LR Aizsardzības ministrijas Karavīru fiziskās sagatavošanas noteikumos lasāms, ka katram karavīram jāveic fiziskās sagatavošanas uzdevumi, lai turpinātu attīstīt savu izturību, spēku, ātrumu un veiklību, nostiprinātu veselību un paaugstinātu organisma pretestības un pielāgošanās spējas. Lai to sasniegtu, visu dienesta laiku jānodarbojas ar atlētisko vingrošanu, vieglatlētiku, slēpošanu, peldēšanu, jāpiedalās sporta spēlēs un sacensībās.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Par kangariem vadībā Atbildēt

    Jāsāk ar to, ka dienēt BS un arī policijā jāņem tikai īstos pilsoņus , nevis nelikumīgi naturalizētos psrs okupantus -“zaļos cilvēciņus”!

  2. Veseliiba protams svariiga, bet vispirms bija un ir javeic lusrtraacija, kaa arii 5 kolonnas agentu fiksaacija un izoleeshana, arii policijaa un citos speeka resoros! Tikai tad var saakt tehnikas un ierocu modernizaaciju un sastaava apbrunoshanu.

  3. Visiem dienētgribētājiem padoms neuzticēties nbs medicīnas centram. Ja jums bijuši lūzumi, kaut vai nelieli, tad sarunajat ar gimenes arstu, lai izzinaa to nepiemin. Diemžēl medicinas centrs nemaz neizverte cik labi vai slikti kauli saauguši. Šāda info par lūzumu automatiski tiek uzskatita par iemeslu atteikumam. Loti daudzi spēcīgi, sportiski dzeki tā ir izbrākēti, bet panem mikstos, kuri pec pirmas nedelas gul lazarete ar sudzibam par tulznam uz papeziem. Attieciba par fiziskajam parbaudem jauniesaucamajiem, tad piemeram kross uz papīra ir 3000m, bet patiesibā skrien 2400m, jo daudziem tas ir pirmais skrejiens mūžā!

Draugiem Facebook Twitter Google+