Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. marts, 2016
Drukāt

Karalaika piezīmes un filma. Atbilde “LA” lasītājam (13)

Foto - Latvijas Okupācijas muzejsFoto - Latvijas Okupācijas muzejs

19. latviešu ieroču SS divīzijas leģionāri Cesvaines apkārtnē. 1944. gada augusts.

Biju ļoti aizvainots, redzot filmā “Latvijas leģionāri” sižetu, kad latviešu karavīri it kā dod uzticības zvērestu Hitleram. Gribu zināt, kas tā par vienību un kurā vietā tas notika. Mani iesauca 1944. gada 25. janvārī darba dienestā, lai vestu uz Vāciju. Darba dienesta uniformas vietā diemžēl saņēmām ieroču SS formas, un mūs aizveda uz Sofienvaldes apgabalu apmācībām. 1944. gada 18. (23.) novembrī ieradās ģenerālis Bangerskis, lai pieņemtu leģiona 15. divīzijas zvērestu. Zvērests notika latviešu valodā par godu Latvijai un latviešu tautai. Tika dziedāta Latvijas un baznīcas himnas. Lielvācija vai Hitlers netika pieminēti. To varu droši apgalvot, jo rakstīju burtnīcā piezīmes, kas man ir vēl šobrīd. Egons Andersons

Vēsturnieks, latviešu leģiona vēstures pētnieks un 2000. gada studijas “DEVIŅI” dokumentālās filmas “Latviešu leģions” scenārija autors Uldis Neiburgs norāda, ka filmā redzamā leģionāru zvēresta epizode ņemta no 1943. gada kinohronikas, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Identificēt militārās vienības nosaukumu nav iespējams, jo dati par to arhīvā nav saglabājušies.

Ir ļoti daudz kara laika dokumentu, kas apstiprina, ka saskaņā ar oficiālo reglamentu leģionāru zvēresta teksts (pastāv dažādas tā tulkojuma latviešu valodā versijas) bija: “Dieva vārdā es svinīgi apsolu cīņā pret boļševismu neierobežotu pakļautību Vācijas bruņoto spēku virspavēlniekam Ādolfam Hitleram, un par šo solījumu es kā drošsirdīgs kareivis vienmēr esmu gatavs atdot savu dzīvību.” Neiburgs pieļauj, ka Andersona kunga minētais 15. divīzijas zvērests Sofienvaldē varēja notikt ar atkāpēm no oficiālās kārtības un, visdrīzāk, bija izņēmums, ne ierasta prakse. Īpaši kara beigu posmā Latviešu leģiona ģenerāl­inspekcija centās iespēju robežās “latviskot” dažādas vācu noteiktās procedūras, interpretējot tās pēc savām vajadzībām. Ja zvēresta nodošana bija pieskaņota 1944. gada 18. novembra atzīmēšanai, tad tas arī izskaidro, kāpēc veids un saturs varēja atšķirties. Tomēr kopumā tas nemainīja ne latviešu leģionāru pakļautību un iesaisti “Waffen-SS” karaspēkā, ne arī ļauj runāt par leģionu kā par kādu Latvijas, nevis Vācijas bruņoto spēku militāru vienību.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Vēsture nav matemātika, katrs groza pēc saviem ieskatiem.

  2. Izbeidziet sagrozīt vēsturi un stāstīt pasaciņas, un vēl rādīt to filmās. Mirušie klusē, jā, bet mēs, dzīvie, nepiedosim apmelojumus par leģionāriem.

  3. Tiešām, ko tas te varētu mainīt, pat nesaprotu?
    Par Staļinu Jums cīnīties nelika, par Latviju neļāva (15. divīzija Vācijā), par nepakļaušanos tāpat tiktu vnk. pakārti. Karavīrs ir un paliek tikai karavīrs.

    • Legionu vadija vācieši Atbildēt

      Ne latvieši. Latviešu legiona latviešu virsniekiem bija jāpilda savu vācu kungu pavēles un šiem vācu kungiem nebija ne mazākās lojalitātes pret Latviju, gluži pretēji.

      • Un kas vadiija Latvieshu diviiziju? Cik liela bija krievu “kungu”, pardon, “biedru” lojalitaate pret Latviju?

  4. cīņa nav galā ! Atbildēt

    Ienaidnieki vēl arvien cenšas sagrozīt vēsturi un nomelnot latviešu leģionārus, kuri bija varoņi un kuru vienīgā ideoloģija bija Latvijas brīvība no boļševikiem.

    • Leģionāri bija upuri, bet ne varoņi Atbildēt

      Kāpēc 90% “varoņu” pēc 1945.gada 8.maija pārtrauca cīņu? Vai tāpēc, ka Lielvācijas vadonis bija miris un uzticības solījums Hitleram vairs nebija spēkā, un vairs nebija jākaro piespiedu kārtā?
      Varoņi ir tikai apmēram tie 10% leģionāru, kuri no brīva prāta kā mežabrāļi turpināja cīņu pret krievu okupantiem.

      • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

        Tā vien šķiet, ka komentārs ir uzrakstīts Tvaika ielā-2 !

        • Leģionāri bija upuri, bet ne varoņi Atbildēt

          Tā vien šķiet, ka Tāmnieks/luterānis ir šaurpierains Raivīša Dzintara un 16.marta fans, kurš citādi domājošajos redz tikai un vienīgi nenormālus cilvēkus un Maskavas troļļus.
          Man dzimtā bija gan leģionāri, gan sarkanarmieši, gan mežabrāļi, gan uz Sibīriju izsūtītie, gan stukači un komunisti, gan Salaspils nometnē atsēdējušie. Neviens nebija varonis. Tikai upuri.

          • Un patriotisms nav viens un tas pats. Nav jābūt patriotam lai cīnītos varonīgi. Lai paliktu pie dzīvības alaž jācīnas kā varonim. Un tā tas bija ar daudziem legionāriem.

          • Ir dzirdēts

            no bijušiem legionāriem ka lai popularizētu legionu sabiedrības uzskatā un dotu iespaidu, ka legions pašu latviešu lieta mudinātāji vai vervētāji vismaz dažās vietās uzstājušies latvijas armijas formās. Interesanta atmińa kuru derētu tālāk apstiprināt.

          • 16. marta fans - Legjionaari bija upuri...

            “Manaa dzimtaa bija gan legjionaari gan sarkanarmieshi gan…utt
            Izcila peerle – …gan stukachi… UPURI!!!
            Klasisks piemeers, ka papiirs paciesh jebkuru skribeleejumu bez faktiem un dokumentiem.

      • Neliels kļūdas labojums, Latvija ir tā vieta uz pasaules, kur karš oficiāli beidzās 9. maijā. No brīzā, kad parakstīja miera līgumu 8tajā, līdz Kurzemes katla kapitulācijai vēl krita ļoti daudzi.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (41)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+